Par aktuālo Rīgā (24.10.14)

Par aktuālo Rīgā (24.10.14)

2014. gada 26. oktobris


#1164 Sergejs 2014-10-09 09:44:53

VEF Kultūras pils ir patiesi dramatiskā stāvoklī. Esmu dzirdējis, ka Rīgas dome plāno veikt remontu. Kādi ir jaunumi šajā ziņā?

VEF kultūras pils atjaunošana ir Rīgas domes prioritāte numur viens!

4.augustā pēc manas iniciatīvas VEF Kultūras pili (Ropažu ielā 2) apmeklēja kultūras ministre Dace Melbārde un vides un aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš. Tikšanās mērķis bija apskatīt telpas, saņemt atbildīgo ministru atbalstu ēkas rekonstrukcijas darbiem un kopīgi izlemt par Eiropas Savienības finansējuma piesaisti ēkas atjaunošanai.

Šīs sanāksmes laikā tika secināts, ka šī ir Rīgas domes realizējamo darbu prioritāte numur viens. Nav nozīmes politiskajām diskusijām, ja valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir arī lielākā Latvijas kultūras iestāde ar gandrīz 50 mākslinieciskajiem kolektīviem un studijām, atrodas nožēlojamā tehniskā stāvoklī. Lai pašvaldība īstenotu VEF kultūras pils rekonstrukciju uz Latvijas valsts 100.gadadienu, ir nepieciešams arī atbalsts no ministriju administrētajiem jaunā plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu finanšu līdzekļiem, un kopā ar ministriem mēs vienojāmies, ka pašvaldība atkārtoti pretendēs uz līdzfinansējuma saņemšanu.

“Uzskatu, ka garīgais mantojums, ko sniedz kultūras pils dažādu kolektīvu, ansambļu un pulciņu gandrīz 3000 dalībnieku ar savu radošo un pašaizliedzīgo darbu, ir īpaša mūsu kultūras vērtība, tai ir jāsniedz atbalsts un tā ir jāsaglabā. Jaunajā fondu plānošanas periodā būs pieejams finansējums programmā, kas paredz kultūrvēstures un dabas objektu saglabāšanu. Tā kā VEF kultūras pils ir gan kultūrvēstures mantojums, gan arī nacionālas un starptautiskas nozīmes objekts, tā var pretendēt uz šo fondu līdzfinansējumu rekonstrukcijas darbiem,” par projekta nepieciešamo realizāciju norādīja Kultūras ministre Dace Melbārde un pauda pārliecību, ka finansējums kultūras pils atjaunošanai tiks piešķirts, bet ne ātrāk par 2015.-2016.gadu.

Daudz pragmatiskāks skatījums uz nepieciešamo ēkas sakārtošanu bija vides un aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam: “Kultūras pils VEF ēka viennozīmīgi ir jāsakārto un, lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, kas šobrīd izkūp pa skursteni, pašvaldībai ir jāpiesakās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esošajā konkursā par energoefektivitātes uzlabošanu. Šajā konkursā pašvaldība var pretendēt uz vairāk nekā 1 miljonu eiro līdzfinansējumu. Tomēr energoefektivitātes projektos nebūs iespējams saņemt finansējumu ēkas fasādes siltināšanai, jo ēka ir kultūrvēsturiskais mantojums. Ēkas jumts, ūdens pievades sistēma un labierīcības šobrīd ir traģiskā stāvoklī, ēka nav pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pašvaldībai ir iespēja saņemt finansējumu arī ēkas vides pieejamības sakārtošanai.”

Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs norādīja, ka laikā, kamēr kultūras pils tiks renovēta, tajā esošie mākslinieciskie kolektīvi pārcelsies uz citām Rīgas pašvaldības rīcībā esošām ēkām. Lielākoties tie tiks izmitināti kādreizējā Rīgas 99.vidusskolā Krišjāņa Barona ielā. Savukārt iepirkuma konkursu par ēkas renovāciju būtu vēlams izsludināt vēl šā gada beigās, lai jau nākamā gada aprīlī varētu noslēgt līgumu par darbu veikšanu. Tad arī būtu zināmi finanšu piedāvājumi rekonstrukcijas darbiem.

Būvdarbu kopīgās izmaksas paredzētas aptuveni 13 miljoni eiro, ieskaitot nodokļus. Rekonstrukcijas darbus plānots veikt pusotra gada laikā, tas ir, līdz 2017.gada pavasarim. Rekonstrukcija skars visus kultūras pils ēkas stāvus un pagrabu.

Kultūras pilī ierīkos liftu, lai tā būtu piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Paredzēts atjaunot lielo skatītāju zāli ar 805 skatītāju vietām, tostarp 18 no tām tiks paredzētas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Rekonstruēs arī mazo skatītāju zāli. Pagrabstāvā atjaunos tehniskās telpas, virtuves plānojumu mainīs atbilstoši ES standartiem.

Pirmajā stāvā restaurēs zāli, vestibilu, halli, kāpņu telpas, kā arī fasādes kāpnes, kas pašlaik jau ir kritiskā stāvoklī. Otrajā stāvā izmaiņas piedzīvos tualešu telpas, muzeja un suvenīru zāles telpas, kā arī lielās zāles balkons, vestibila balkons ar apejošo galeriju un kāpņu telpas. Trešajā stāvā tiks pārplānotas apmeklētāju tualetes, palielinot to skaitu, kā arī nodrošinot to pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tiks pārplānotas skaņu ierakstu telpas, rekonstruēs nodarbību telpas, ģērbtuvēs plānots ierīkot dušu un tualeti. Aktieriem būs pieejamas jaunas grimētavas. Tiks labiekārtota arī ēkas apkārtējā teritorija.

Rīgas pašvaldības kultūras iestāde “VEF Kultūras pils” ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka ir celta laika posmā no 1951. līdz 1960.gadam. Iekšējais plānojums un piecu telpu interjera apdare ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. 2010.gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu par to, ka kultūras pili ir nepieciešams atjaunot, jo kapitālais remonts ēkā nav veikt kopš tās uzcelšanas.


#1163 Arvīds 2014-10-09 09:38:31

Vai Salu tilta remonts notiek pēc plāna un tiks pabeigts laikā?

Viss šobrīd notiek pēc plāna un nekas neliecina, ka darbi varētu iekavēties.  Darbinieki vasaras sezonā strādāja arī naktīs.

Jāpiezīmē, ka tie autovadītāji, kuri neievēro ceļu satiksmes noteikumus, ievērojami apgrūtina būvdarbu veicēju drošu nokļūšanu savā darba vietā un līdz ar to kavē būvdarbu izpildi.

 

#1162 Baiba 2014-10-09 09:30:31

126. bērnudārzā ir bērnu rotaļu laukumi ir diezgan bēdīgā situācijā. Vai tur plānots kaut ko uzlabot un kur var iepazīties ar plānotajiem bērnudārzu un skolu remontiem Rīgā?

Informāciju par paveiktajiem un plānotajiem  izglītības iestāžu remontdarbiem pilsētā Jūs variet saņemt Rīgas domes Īpašuma departamenta mājas lapā www.rdid.lv jeb saitē:

http://rdid.lv/lv/izgl_iest_eku_tehn_apsekosana/kopsavilkumi_pirmskolas/

Rīgas 126.pirmsskolas izglītības iestādei pāris gadus atpakaļ tika uzlabota apkārtesošā teritorija ar bruģa segumu. Uzlabošanas darbi tuvākajos gados noteikti tiks turpināti.

Papildus jāatzīmē, ka šogad esam uzsākuši arī jaunu investīciju programmu, kas saistīta tieši ar atpūtas un rotaļu laukumu izveidošanu skolu teritorijās, kas pieejami gan skolniekiem, gan apkārtējo māju iedzīvotājiem. Rīgas pašvaldībā šogad ir uzsākta labiekārtošanas programma, kura paredz labiekārtot teritorijas pie 13 izglītības iestādēm un izveidot atsevišķus fizisko aktivitāšu laukumus ar gumijotu segumu un uzstādīt modernas vingrošanas un rotaļu iekārtas. Šogad, līdz brīdim, kad iestāsies ziema, ir paredzēts, ka tiks izveidoti fizisko aktivitāšu laukumi ar vingrošanas elementiem un rotaļu iekārtām pie Rīgas Pļavnieku pamatskolas, Rīgas 51.vidusskolas, Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskolas, Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas un tās sākumskolas, Rīgas 80.vidusskolas, Rīgas bērnu un jauniešu centra „IK Auseklis”, Rīgas Friča Brīvzemnieka pamatskolas, Rīgas 95.vidusskolas, Rīgas Imantas vidusskolas, Rīgas Aniņmuižas vidusskolas un Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas.

Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestāžu lietojumā esošo teritoriju labiekārtošanas darbiem – rotaļu laukumu un sporta aktīvo teritoriju izbūvei šogad ir paredzēti līdzekļi gandrīz 1, 4 miljons eiro apmērā. Arī nākamajos gados paredzēts investīciju programmu turpināt un atvēlēt tai finanšu līdzekļus pašvaldības budžetā.

 

#1161 Sanita 2014-10-08 16:39:41

Rīgā sākusies apkures sezona. Vai tās mājās kurām ir parādi tiks pieslēgtas siltumam?

AS „RĪGAS SILTUMS”, atsaucoties uz klientu pieprasījumiem, no 13.10.2014. uzsāka aktīvo apkures sezonu. Šobrīd apkure ir pieslēgta vairāk nekā 64% (4805) ēku, kas izmanto „RĪGAS SILTUMS” piegādāto siltumenerģiju, no tām 3699 dzīvojamie nami.

Atgādinām – lai nodrošinātu komfortablus apstākļus savā mājoklī, dzīvokļu īpašniekiem ir jāvēršas pie saviem apsaimniekotājiem ar lūgumu uzsākt apkures sezonu. Balstoties uz apsaimniekotāju lūguma, AS „RĪGAS SILTUMS” piegādā siltumenerģiju pie nosacījuma, ka nav parādu par patērēto siltumenerģiju.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) katru mēnesi veic visu pakalpojumu sniedzēju, t.sk. AS „Rīgas siltums” sagatavoto rēķinu apmaksu pilnā apmērā noteiktajā termiņā neatkarīgi no tā, vai kāds no dzīvokļa īpašniekiem nav savlaicīgi samaksājis pārvaldnieka rēķinu par saņemtajiem pakalpojumiem.

Vēlamies atgādināt, ka nevienam RNP klientam nav jāapmaksā citu dzīvokļu īpašnieku (kaimiņu) parādi, t.i., ja parāds tiek aprēķināts, tas tiek aprēķināts tieši par konkrēto dzīvokļa īpašumu, par kuru atbildīgs dzīvokļa īpašnieks.

Šogad RNP pārvaldījumā esošajām mājām apkure pieslēgta 6.oktobrī. Lai drēgnajās rudens dienās mājoklī būtu komfortabli, siltummezgli ļauj regulēt siltuma padevi apkures sistēmā pat dažas stundas dienā, nepieļaujot pārkuri. Dzīvojamo māju automatizētās apkures sistēmas nodrošinās apkures intensitāti atbilstoši āra gaisa temperatūras izmaiņām – jo zemāka būs āra gaisa temperatūra, jo augstāka būs apkures intensitāte. Savukārt, ja āra gaisa temperatūra paaugstināsies, apkures intensitāte samazināsies vai atslēgsies pilnībā līdz brīdim, kad āra gaisa temperatūra atkal sāks pazemināties.

Gadījumā, ja iedzīvotāji konstatē apkures radiatoru darbības traucējumus vai karstā ūdensapgādes padeves traucējumus, aicinām par to ziņot AS „Rīgas Siltums”, zvanot uz Klientu palīdzības dienesta (diennakts) bezmaksas tālruni 80000090.

Šobrīd runāt par namiem, kas dēļ parādiem paliks bez apkures, vel ir pāragri, jo aukstais laiks īsti vēl nav sācies. Apsaimniekotāji vēl steidz kārtot savas saistības.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu apmaksas disciplīna ir labāka nekā pērn. Šobrīd parāds par piegādāto siltumenerģiju ir 300 tūkst eiro, pērn šajā laika posmā parāds bija ap 2 milj. eiro.

Šogad kā lielākie un labākie maksātāji jāizceļ SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, SIA „Rīgas pilsētbūvnieks”, Dzīvokļu īpašnieku biedrības: „Zasulauks”, „Pļavnieki”, „Temps”, „Bāka-2”, „Zinātne”, „Pleskodāle”, „Celtnieks”, „Lāčplēsis”, „Zolitūde”, „Staburags”, „Ziemieļblāzma”, „Rododendrs –R”, „Pavadonis”, „Imanta”.

 

#1160 Edgars 2014-10-08 16:38:22

Kāpēc atsevišķas ielas Rīgā sāka remontēt tikai rudenī? Kad varētu pabeigt iesāktos remontdarbus?

Rīgas domes Satiksmes departaments (turpmāk-departaments) iepirkuma procedūru veica būvsezonas sākumā (pavasarī), lai sekmīgi vasarā uzsāktu seguma atjaunošanu. Kā jau likums paredz, iepirkuma rezultātā tika izvēlēti būvnieki, kuri piedāvāja zemāko cenu. Valsts pārvaldes likumdošana paredz, ka iepirkumus drīkst apstrīdēt, kā tas notika šajā gadījumā, līdz ar to – būvniecības darbi ir iekavējušies. Taču departaments paredz, ka līdz būvsezonas beigām visi plānotie remontdarbi tiks pabeigti.

 

#1159 Andris Raubis 2014-10-06 11:44:21

„Pilsētai Krievu salas projekts ir ļoti svarīgs, jo tā pamatmērķis, kāpēc ES dod līdzekļus, ir nevis ostas attīstība, bet dzīves kvalitātes uzlabošana pilsētā,” skaidro Andris Ameriks Avots: LR1 Jautājums: Kā uzlabosies Āgenskalna un Torņkalna iedzīvotāju dzīves apstākļi pēc ostas pārvietošanas uz Krievu salu? Troksnis un vibrācija no dzelzceļa pieaugs( internetā atrodams pētījums), kas jau tagad naktīs ir visai jūtams no kravas vilcieniem, tāpat palielināsies slodze Liepājas ielas dzelzceļa pārbrauktuvei. Kādi pasākumi gaidāmi šo neērtību novēršanai?

Projekta „Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” realizācija paredz beramkravu (pamatā akmeņogļu) un ģenerālkravu pārkraušanas pārcelšanu no Andrejsalas un Eksportostas uz Krievu salu. Šobrīd beramkravu pārkraušana notiek teritorijā, kurai atbilstoši „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem” atļautais (plānotais) teritorijas izmantošanas veids ir centru apbūves teritorija, kur primārā izmantošana ir intensīva jaukta apbūve ar daudzveidīgām komerciāla rakstura funkcijām un māju būvniecība, bet nav atļauta izmantošana ražošanas funkcijām.

Nav saprotams, kādēļ beramkravu pārkraušanas pārcelšanai no Andrejsalas un Eksportostas vajadzētu uzlabot dzīves apstākļus Torņakalnā un Āgenskalnā, jo akmeņogļu uzglabāšana un pārkraušana kā piesārņojoša darbība šobrīd nekādi neietekmē vides kvalitāti minētajās apkaimēs. Pārceļot ogļu pārkraušanu, vides kvalitāte būtiski uzlabosies akmeņogļu pārkraušanas termināļu tuvumā (Mazā Vējzaķu ielā, Eksporta ielā, Lugažu ielā u.c.) dzīvojošajiem rīdziniekiem, kuri periodiski tiek pakļauti paaugstinātam gaisa piesārņojumam ar akmeņogļu putekļiem.

Pirms šī pilsētai nozīmīgā projekta uzsākšanas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN). Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā detalizēti tika analizētas visas sagaidāmās izmaiņas un ietekmes uz vides kvalitāti, tajā skaitā vides piesārņojumu ar troksni. Ziņojuma tika analizētas prognozējamās izmaiņas dzelzceļa un autoceļu izmantošanas intensitātē un, izmantojot šim nolūkam paredzētu programmu, tika veikta trokšņa modelēšana, lai pārliecinātos par to, ka dzelzceļa tuvumā dzīvojošie rīdzinieki netiks pakļauti troksnim, kas pārsniedz 2014.gada 7.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”( IVN izstrādāšanas laikā – 2004.gada 13.jūlija Noteikumos Nr.597 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldīšanas kārtība”)  noteiktos vides trokšņa robežlielumus.

IVN noslēguma ziņojumā tika prognozēts, ka sagaidāmais trokšņa līmeņa pieaugums dzelzceļa posmā Rīga-Bolderāja būs vidēji 8 dB(A). Ziņojums paredz, ka detalizētus pasākumus dzelzceļa trokšņa un vibrācijas samazināšanai izvērtēs VAS „Latvijas dzelzceļš”, bet pašvaldība šo jautājumu risinās konkrētu satiksmes infrastruktūras projektu ietvaros.

 

#1157 Gatis Vectirāns 2014-10-03 13:38:53

Situācijas raksturojums: Katru darba dienu no 7:00 – 10:00 un no 16:00 – 19:00 Torņakalna ielas garumā, virzienā uz Māras dīķi veidojas sastrēgumi. Tie sākas jau no Torņakalna baznīcas, bet vairums pat no Vienības gatves. Izņemot Ulmaņa gatves pārvadu Torņakalna iela ir vienīgā, kas ļauj šķērsot dzelzceļu, lai nonāktu Āgenskalnā. Sakarā ar sastrēgumiem, nelaimīgi ir ne tikai šoferi, bet arī vietēji iedzīvotāji, kam zaļajā pilsētas rajonā jāelpo autogāzes. Torņakalna un O. Vācieša ielas krustojuma apkartē (kur pietrūkst papildus gājēju pārejas) pārvietojas daudz skolēnu, kā arī jaunās māmiņas, bet sastrēgumi un „nervozā” satiksme bieži apdraud kājāmgājējus. Ieteikums situācijas normalizēšanai: Kvartālu tālāk atrodas Altonovas ielas dzelzceļa pārbrauktuve, kurai, nebūvējot tiltu, bet sakārtojot esošo infrastruktūru un uzstādot satiksmes drošības regulētājierīces, būtu iespējams lielu daļu no Torņakalna ielas sastrēguma šoferiem pārvirzīt uz šo pārbrauktuvi.

Jūsu iniciatīva ir iesniegta Rīgas domes Satiksmes departamentā izvērtēšanai (turpmāk-departaments). Departamentā ir Satiksmes koordinācijas padome, kurā iesaistīti dažādu nozaru eksperti no Rīgas domes un Valsts pārvaldes institūcijām (LVC, CSDD, policija), lai rastu labākos risinājumus satiksmes organizācijā.

Ikvienam ir iespēja sniegt priekšlikumus par satiksmes organizācijas izmaiņām galvaspilsētā, rakstot elektronisku iesniegumu uz e-pastu SD@RIGA.LV

 

#1156 Ģirts 2014-10-02 18:48:53

Kāpēc Dienvidtiltam pie Azur nav velonobrauktuves kā pretējā sliežu pusē, bet cilvēkiem jāmocās stiepjot divriteņus pa stāvām trepēm vai lietojot neērtu invalīdu liftu. Kad būs?

Šobrīd būtiski uzlabojumi šajā pusē velobraucējiem nav plānoti.

 

0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments

Aktualitātes