Par aktuālo Rīgā (23.04.15)

Par aktuālo Rīgā (23.04.15)

2015. gada 24. aprīlis


 

#1332 Modris Bite 2015-04-01 19:51:47 arhivēt

Jums rakstiju 2015-04-01 19:34 un uzdotajā jautājumā norādiju nepareizu adresi. Nevis Taures ielā 1a, Rīga, bet Tīruma ielā 1a, Rīga . Paldies.

Atbilde pēc būtības sniegta pie jautājuma Nr.#1331.
#1331 Modris Bite 2015-04-01 19:34:07 arhivēt

Labdien. Vēlējos vēlreiz pacel gaismā jautājumu par nelikumīgi izveidoto ( joprojām aktīvo, bieži degošo) izgāztuvi Taures ielā 1a, Rīga ! Amerika kungs solija, ka pēc pusgada šis jautājums tiks atrisināts! Nu jau ir pagājis vairāk kā pusgads, bet bez izmaiņām ! ? Vai ir kāda iespēja šo nelikumīgo uzņēmējdarbību apstādināt ??? Paldies .

Pamatojoties uz jautājumā sniegto informāciju, Rīgas dome vērsās Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) ar telefonisku sūdzību, par atkritumu šķirošanu, ievešanu un dedzināšanu Tīruma ielā 1a, Rīgā. Pārvalde 09.04.2015. veica objekta Tīruma ielā 1a, Rīgā pārbaudi, kurā konstatēja, ka zemes īpašumā ar kadastra apzīmējumu Nr.0100 073 2095 un Nr.0100 073 0072 tiek uzglabāti pārsvarā būvniecības atkritumi, tomēr teritorijā atrodas arī metāla, koka, papīra un plastmasas atkritumi.

Pēc Valsts zemes dienesta kadastra informācijas sistēmas datiem un Rīgas domes Īpašuma departamenta 20.12.2013. vēstulē minētā zemes īpašums ar kadastra Nr.0100 073 0072 atrodas Dagnijas Sniķeres un Jura Bērziņa kopīpašumā. Zemesgabalam veikta kadastrālā uzmērīšana, bet tas nav iereģistrēts zemesgrāmatā. Savukārt zemes īpašums ar kadastra Nr.0100 073 2095 ar Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālās nodaļas 23.05.2013. aktu Nr.14-06-R1/58 iekļauts rezerves zemes fondā. No šī gada 1.janvāra Rīgas pašvaldība saskaņā ar jaunajiem normatīvajiem aktiem ir noteikta kā valdītāja minētajam zemesgabalam. Lai pašvaldība varētu pilntiesīgi rīkoties ar zemesgabalu tas reģistrējams uz pašvaldības vārda. Tikai pēc zemesgabala reģistrācijas pašvaldība varēs lemt par tālāko šī zemesgabala izmantošanu.

Pārvalde 2013. gadā par pretlikumīgu atkritumu šķirošanas un uzglabāšanas laukuma izveidi 2013. gadā informēja zemes īpašniekus un tiesiskos valdītājus. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15. panta ceturto daļu, zemes īpašnieks, kura īpašumā tiek prettiesiski novietoti sadzīves, bīstamie un ražošanas atkritumi tam neparedzētā vietā, nodod tos atkritumu apsaimniekotājam, kurš ir saņēmis atļauju attiecīgo atkritumu apsaimniekošanai, sedz šo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un ir tiesīgs prasīt zaudējumu atlīdzību no šo atkritumu radītāja. Ja attiecīgo atkritumu radītājs ir noskaidrots, atkritumu apsaimniekošanas izmaksas sedz šis attiecīgo atkritumu radītājs.

Pārbaudes brīdī tika konstatēts, ka Tīruma ielā 1a, Rīgā ierīkota metāla kurtuve, kurā tiek sadedzinātas presētas kokskaidu plāksnes, atkritumu maisu plēves, sadzīves atkritumu iepakojums, papīrs un kartons. Pārbaudē tika konstatēts, ka būvniecības atkritumi tiek uzglabāti uz grunts seguma, tiešā koku tuvumā, kas tādējādi apdraud koku augšanas apstākļus un degradē vidi.

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15. panta pirmā daļa nosaka, ka atkritumu savākšana, pārkraušana, šķirošana, uzglabāšana, reģenerācija vai apglabāšana ir atļauta tikai tam paredzētajās vietās.

Pārvalde pārbaudē konstatēja, ka kopš 2013. gada decembra atkritumu apjoms Tīruma ielā 1a, Rīgā ir samazinājies. Pārvaldei uz pārbaudes brīdi netika sniegta informācija, kas veic atkritumu izvešanu, šķirošanu un dedzināšanu, kā arī netika sniegta informācija par galamērķiem, uz kurieni tiek vesti būvniecības atkritumi.

Pārvalde informē, ka par pārbaudes laikā konstatētajiem pārkāpumiem ir uzsākusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Par teritorijas sakopšanu jāvienojas visiem teritorijas īpašniekiem kopīgi.

Rīgas pašvaldības policija (RPP) informē, ka RPP nav saņemta informācija par  nelikumīgu uzņēmējdarbību, kas saistīta ar  atkritumu apsaimniekošanu minētajā adresē. Minētā teritorija arī turpmāk būs iekļauta apsekojamo objektu maršrutā. Lai uzlabotu sadarbību starp policiju un iedzīvotājiem konstatējot administratīva rakstura pārkāpumus, jāinformē policija pa tālruni 110, lai nodrošinātu savlaicīgu administratīvā pārkāpuma fiksēšanu un pārtraukšanu, kā arī vainīgo personu noskaidrošanu.

 

#1330 Irina 2015-04-01 15:36:25 arhivēt

Labdien. Dzīvoju Rīgā, 9-stāvu mājā. Nu jau kādus 3 gadus vairākus mūsu mājas iedzīvotājus „terorizē” interneta kabelis, kas ir novilkts pa jumtu no mūsu mājas uz blakus esošo 9-stāvu māju. Lieta tāda, ka vējainā laikā vads šūpojas, t.i. kratās un sit gar juma virsmu un to var dzirdēt gan pa dienu gan pa nakti (it īpaši) puse no mājas. No ārpuses to nedzird, bet skan tieši ārējā siena. Es un kaimiņi esam sūdzējušies nama pārvaldniekam Dzīks Zolitūde, viņi atbild ka nekā nevar palīdzēt, jo kabelis pieder interneta kompānijai (nosauca kurai), viņiem(Dzīks) ar to nekāda līguma neesot un viņu kabeli viņi (Dzīks) neaiztiks. Zvanīju interneta kompānijai, atbrauca, pateica, ka nav viņu kabelis (kaut gan namu pārvaldnieks pārbaudījis uz vietas, ka uz tā nelaimīgā kabeļa ir tās kompānijas birka ar nosaukumu un kabeļa garumu). Jautājums: kur mums griezties, kurā instancē? Vai ir kādas atbildīgās personas Rīgā, kuras regulē/kontrolē šos kabeļu īpašniekus? Jo jebkura vējaina diena mūsu mājas iedzīvotājiem ir kārtējais murgs un nu jau cik gadus… Būšu ļooooti priecīga par atbildi/ieteikumu. 

Atbilde sniegta pie jautājuma Nr.#1329.

#1329 Irina 2015-04-01 14:17:10 arhivēt

Labdien. Dzīvoju Rīgā, 9-stāvu mājā. Nu jau kādus 3 gadus vairākus mūsu mājas iedzīvotājus „terorizē” interneta kabelis, kas ir novilkts pa jumtu no mūsu mājas uz blakus esošo 9-stāvu māju. Lieta tāda, ka vējainā laikā vads šūpojas, t.i. kratās un sit gar juma virsmu un to var dzirdēt gan pa dienu gan pa nakti (it īpaši) puse no mājas. No ārpuses to nedzird, bet skan tieši ārējā siena. Es un kaimiņi esam sūdzējušies nama pārvaldniekam Dzīks Zolitūde, viņi atbild ka nekā nevar palīdzēt, jo kabelis pieder interneta kompānijai (nosauca kurai), viņiem (Dzīks) ar to nekāda līguma neesot un viņu kabeli viņi (Dzīks) neaiztiks. Zvanīju interneta kompānijai, atbrauca, pateica, ka nav viņu kabelis (kaut gan namu pārvaldnieks pārbaudījis uz vietas, ka uz tā nelaimīgā kabeļa ir tās kompānijas birka ar nosaukumu un kabeļa garumu). Jautājums: kur mums griezties, kurā instancē? Vai ir kādas atbildīgās personas Rīgā, kuras regulē/kontrolē šos kabeļu īpašniekus? Jo jebkura vējaina diena mūsu mājas iedzīvotājiem ir kārtējais murgs un nu jau cik gadus… Būšu ļooooti priecīga par atbildi/ieteikumu.

Elektronisko sakaru būvniecības kārtību nosaka „Elektronisko sakaru likums” un Ministru kabineta noteikumi Nr.501 „Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība”, šajos normatīvajos aktos noteikta elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība, jo Latvijā ir ~ 450 kabeļu operatoru, konkrēti Rīgā- ~180.

Ņemot vērā, ka līdz 2014. gada 1. aprīlim, kamēr netika veikti grozījumi Elektronisko sakaru likumā, elektronisko tīklu būvniecības uzraudzības funkcija bija Elektronisko sakaru direkcijas kompetencē, Būvvaldes rīcībā nav informācijas par komunikāciju tīkliem, kas izbūvēti līdz 2014. gada 1. aprīlim. Taču šī gada februārī, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas rīcībā esošo informāciju par komersantiem, kas Rīgas administratīvajā teritorijā nodrošina elektronisko sakaru tīklu pakalpojumus, Būvvalde visiem šiem komersantiem ir nosūtījusi vēstules ar lūgumu:

1) līdz 01.03.2015. iesniegt Būvvaldē sarakstu ar Rīgas administratīvajā teritorijā esošajām ēkām, kurās atrodas konkrētā komersanta iekšējās un ārpustelpu kabeļu līnijas;

2) līdz 01.04.2015. veikt visu komersantu īpašumā (lietošanā) esošo iekšējo un ārpustelpu kabeļu līniju marķēšanu atbilstoši Būvnormatīva 25., 26. un 45. punktam.

Vienlaikus Būvvalde šos komersantus ir informējusi, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 18. panta otro daļu būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvatļaujas vai pirms tam, kad būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Konstatējot patvaļīgu būvniecību, Būvvaldei saskaņā ar Būvniecības likumu, Administratīvā procesa likumu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ir tiesības ierosināt administratīvo lietu, uzlikt administratīvo sodu un lemt par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu.

Konkrētajā gadījumā iedzīvotājiem ir jāvēršas Būvvaldē norādot ēkas adresi. Būvvaldes inspektori saziņā ar iesnieguma iesniedzēju un nama apsaimniekotāju apsekos minēto ēku, ja tiks konstatēta patvaļīga kabeļa izbūve, tad Būvvalde lems par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu. Taču, ņemot vētrā, ka ēkas koplietošanas telpas ir kopīpašums, ēkas īpašniekiem, jeb apsaimniekotājam, kā īpašnieku pārstāvim, teorētiski būtu bijis nepieciešams saskaņot šī kabeļa izbūvi. Ja šāda saskaņojuma nav, tad visticamāk varam pieņemt, ka tas izbūvēts nelikumīgi, taču, lai gūtu pārliecību, būtu nepieciešama konkrēta adrese.

 

#1328 Mirdza 2015-03-30 13:46:02 arhivēt

Vēlos noskaidrot, kas notiek bijušajā izgāztuvē, kas atrodas Deglava ielā starp Deglava, Ulbrokas, Dzelzavas Ilūkstes ielām, pretī Saharova ielas Prismai? Kaut ko rok, kaut ko ber, skaidrs, ka tiek būvēts kas liels, bet kas tieši nav nekur uzrakstīts.

Rīgas dome 2013.gada 21.janvārī, noslēdzot vienošanos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, uzsāka Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta „Normatīvo aktu prasībām neatbilstošas Rīgas pilsētas Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācija” īstenošanu. Realizējot projektu, tiks rekultivēta atkritumu izgāztuve, pārtraucot turpmākā piesārņojuma izplatību tuvākās apkārtnes pazemes ūdeņos.

Likvidējot degradēto objektu Rīgas pilsētas teritorijā tiks uzlabota pilsētvides ainaviskā struktūra, labiekārtota teritorija un vide padarīta pieejama un draudzīga iedzīvotājiem. Turklāt izgāztuves rekultivācijas rezultātā atbrīvotā teritorija perspektīvā ļautu izbūvēt Lielvārdes ielas turpinājumu, nodrošinot infrastruktūras attīstību.

Saskaņā ar izgāztuves sanācijas projekta datiem (izstrādāts 2003.gadā), kopējais apglabāto atkritumu apjoms izgāztuvē ir 1,66 milj.m3. Kopš izgāztuves izveidošanas atmosfēras nokrišņi ir sūkušies cauri apglabāto atkritumu slānim, šķīdinot dažādas ķīmiskas vielas un veicinot bioķīmiskos procesus. Infiltrātam sūcoties gruntsūdeņos, piesārņojums izplatījies arī tuvākajā apkārtnē, kas ņemot vērā izgāztuves novietojumu pilsētā, rada draudus piegulošajā teritorijā izvietoto dzīvojamo māju iemītnieku veselībai. Kopumā apmēram 40 ha teritorijā ir piesārņoti gruntsūdeņi.

Projekta ietvaros tiks veikta izgāztuves rekultivācija 19,3 ha platībā. Lai samazinātu atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi, tiks veikta izgāztuves platības samazināšana, atkritumus sastumjot vienā kaudzē un blīvējot. Kalna augstums sasniegs 35,5 metrus ar lēzenu nogāzi uz perspektīvās Lielvārdes ielas trases pusi. Izveidotais kalns tiks pārklāts ar pretfiltrācijas un auglīgās grunts slāņiem, rekultivētā teritorija tiks apzaļumota. Nākotnē (5 gadus pēc projekta noslēgšanas) to būs iespējams izmantot atpūtai un rekreācijas pasākumiem, savukārt ziemas periodā aktīvās atpūtas nodarbībām. Izgāztuves rekultivācijas laikā, veidojot kalnu, tiks izvākti visi bīstamie un lielgabarīta atkritumi. Visā izgāztuves teritorijā tiks veikta piesārņoto gruntsūdeņu atsūknēšana un attīrīšana, kā arī gruntsūdens monitoringa sistēmas izveide.

Projekta kopējās izmaksas ir 8 383 588,62 EUR, no kurām pusi – 4 191 794,31 EUR finansē Kohēzijas fonds un otra puse 4 191 794,31 EUR ir Rīgas domes līdzfinansējums. Projektu plānots pabeigt 2015.gada nogalē. Projektu administrē – Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

 

#1327 Sergejs 2015-03-30 11:06:06 arhivēt

Ir dzirdēts, ka krītas Latvijas Dzelzceļa kravu apjoms. Vai un kā tas ietekmē Rīgas ostas situāciju?

Tas tiesa, ka VAS „Latvijas Dzelzceļš” (turpmāk – LDZ) kravu apjoms 2015.gadā ir samazinājies, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu. Kopējais LDZ pārvadāto kravu apjoms ir krities par 5.2%, bet tranzītpārvadājumos kritums ir nedaudz mazāks –  4%. Šis apgrozījuma samazinājums galvenokārt ir skāris Ventspils  ostu nevis Rīgu. Pēc 2015.gada divu mēnešu rādītājiem Ventspils ostā kravu apjoms samazinājies par 18 %, savukārt Rīgas ostā, tajā pašā laika periodā, pārkrauto kravu apjoms ir pieaudzis par 4,7 % un martā arī prognozējams kravu apjoma pieaugums. Tādējādi kravu apjoma kritums LDZ nevar tikt saistīts ar Rīgas brīvostas darbību 2015.gadā.

Jāatzīmē, ka Rīgas osta 2014.gadā sasniedza rekordaugstu kravu apgrozījumu ostas pastāvēšanas vēsturē – 41 miljonu tonnu un arī 2015.gadā, cik var spriest pēc 2-3 mēnešu rādītājiem, kravu apgrozījums turpina palielināties par 5%. Joprojām pieaug  pārkrauto ogļu, minerālmēslu apjomi, kā arī konteineru skaits.

 

#1326 Ainis 2015-03-27 21:49:54 arhivēt

Labdien, kā būtu jārīkojas, ja Latvija negribētu pāriet uz šo beznozīmīgo ”laika grozīšanu” ? Kam tas vajadzīgs, jo tas ļoti traucē cilēka dzīves rimtu… Atsakakamies beidzot no tā…. Vai tad kāds no tā kaut ko iegūst………………..

Pāreja uz vasaras laiku ir Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas kompetences jautājums. Ar sīkāku skaidrojumu par tās nepieciešamību  un pamatotību varat iepazīties ministrijas mājas lapā – https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/vasaras_laiks/

 

0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments

Aktualitātes