Par aktuālo Rīgā (03.09.15)

Par aktuālo Rīgā (03.09.15)

2015. gada 4. septembris


 

#1400 Roberts 2015-08-05 11:34:18

Labdien. Vēlos jautāt vai ir kādi plāni sakārtot Maskavas ielas no Maskavas 462 līdz rumbulas auto plačiem. Pie benzīntanka Lukoil un Dinaz ir atļauti pagriezieni pa kreisi, bet Maskavas iela jau tā ir noslogota un tur viss ceļš un zaļā josla ir noasvaltēta. Vai tur nav plānots iekārtot papildjoslas lai izbēgtu no straujām bremzēšanām uz jau tā noslogota ceļā. Kā arī par rumbulas plačiem, vai ir plānots veikt kādas izmaiņas satiksmes organizācijā tajā posmā. Vai nav plānots iekārtot kādu gājēj pāreju vai arī papildus auto apstāšanās vietas jo nedēļas nogalēs tur bieži izveidojas avārijas situācijas kad cilvēki ar ģimenēm mēģina šķērsot 4 joslas. Paldies.

Lai veiktu būtiskas izmaiņas Maskavas ielā, nepieciešams veikt ielas pilnīgu rekonstrukciju, pārbūvējot un pārstrukturizējot satiksmes organizāciju. Šobrīd nekādi būtiski uzlabojumi nav plānoti. Tomēr, ja būs nepieciešamība, tiks izvērtēti atsevišķi satiksmes organizācijas aizliegumi vai uzlabojumi.

Jāņem vērā, ka Maskavas iela ir maģistrālā iela, kura pilda satiksmes plūsmas izvadi no galvaspilsētas. Tāpēc šādās vietās, kur ir divas braukšanas joslas katrā virzienā, gājēju pārejas uzstādīšana nevis uzlabos satiksmes drošību, bet gan pasliktinās. Starptautiski pētījumi liecina, ka gājēju pārejas uzstādīšana pat līdz 20% pasliktina gājēju drošību un biežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi.

Lai uzstādītu luksoforus, jānodrošina arī gājēju infrastruktūra, kuras šobrīd praktiski nav. Tas ir finansiāli ietilpīgs objekts un izvērtējot satiksmes infrastruktūru, atsevišķi ielu posmi un pārvadi ir daudz sliktākā stāvoklī. Līdz ar to finansējums jāsadala proporcionāli visiem objektiem.

 

#1399 Andris Grāviņš 2015-07-22 18:50:09

Sveiki! Gadus atpakaļ nopirku zemes gabalu Rīgā. Izrādās, kaut kad ir dzēsts servitūts. Kāda iespēja ir man to iegūt? Ar kaimiņu pa milzīgu naudu pirkt piekļuvu- absurds! Paldies.

Ceļa servitūtu dibināšana vispārējā gadījumā ir privāttiesisks darījums. Pašvaldība darbojoties privāto tiesību jomā var apgrūtināt ar ceļa servitūtiem tikai sev piederošus zemesgabalus, vai arī vienojoties ar citiem zemes īpašniekiem nodibināt ceļa servitūtus par labu sev piederošiem zemesgabaliem. Vispārējā gadījumā ceļa servitūtu nodibina ar līgumu, testamentu vai tiesas spriedumu. Tādējādi Jūs varat vērsties pie blakus esošo zemesgabalu īpašniekiem ar lūgumu nodibināt ceļa servitūtu par labu Jums piederošajam zemesgabalam. Ja vienošanās netiek panākta, pastāv iespēja vērsties tiesā ar prasību par šāda servitūta nodibināšanu tiesas ceļā.

 

#1398 Beatrise B. 2015-07-16 17:20:46

Labdien, radio SWH un A. Amerika kungs, Ir kāda ārkārtīgi nepatīkama tēma par kuru ir daudz neērtu un nepatīkamu jautājumu, kurus ļoti gribētu, lai Rīgas pilsētas saimnieki man un sabiedrībai atbild. Tēma ir jūtīga, tāpēc, lai neriņķotu apkārt – jautājumi tieši. Vēlētos, lai arī atbildes ir bez demogoģijas un aplinkiem, jo tikai Rīgas Dome un tiesībsargājošās iestādes var ietekmēt un sakārtot esošo nepatīkamo situāciju. Vēstules tēmas: 1. Par bērniem un viņu drošību gan morālo gan fizisko; 2. Par prostitūciju Rīgas netālajā centrā (Grīziņkalnā) un visu ko tā nes sev līdzi; 3. Par tūrismu un kultūrvēsturisko mantojumu. Jautājumi: 1. A. Amerika kungs, kāpēc šīs pilsētas saimnieki (Rīgas Dome) pieļauj situāciju, ka Rīgas gandrīz centrā (Lienes, Mūrnieku, Pļavas, Matīsa, Valmieras ielās) brīvi plaukst netīrs „bizness” un savus pakalpojumus piedāvā prostitūtas, kuras ļoti bieži ir arī narkomānes un alkoholiķes? Prostitūcija ir kā inde šim kultūrvēsturiskajam rajonam un piesaista ļoti apšaubāmu kontingentu veido kriminālu, degradējošu un fiziski bīstamu vidi kurā ir visas no narkotikām un alkohola izrietošās sekas. 24h diennaktī un 7 dienas nedēļā uz šīm mazajām skaistajām Rīgas ielām ir redzamas – pārdzērušās un pārlietojušās prostitūtas, bomži un dažnedažādi citi deģenerāti kā arī nogribējušies klienti, kuri riņķo pa rajonu savās automašīnās un taksometros piesienoties jebkurai sievietei uz ielas. Visa šī „ draudzīgā kompānija” duras (lieto narkotikas), šņauc, dzer un pīpē arī atklāti uz ielas vai turpat tuvējos pagalmos un kāpņutelpās. Vienkārši nožēlojami! 2. A. Amerika kungs, kāpēc Rīgas Dome pieļauj šādu kriminogēnas vides attīstīšanos un normālās vides degradēšanos potenciāli ļoti perspektīvā tūrisma zonā, kura pirms pāris gadiem ir iekļauta arī UNESCO kultūras mantojumā? a. https://www.youtube.com/watch?v=RpvXqQBDetM; b. https://www.youtube.com/watch?v=USFqyfWZcRs Vai prostitūcija, bomži, dzērāji, narkomāni un visādi citādi deģenerāti ir tas ko mēs gribam rādīt tūristiem un ko uzskatam par Rīgas kultūrvēsturisko mantojumu? Vai patiešām, patiešām, patiešām? 3. Kam tad vēl, ja ne Rīgas Domei sadarbībā ar Pašvaldības policiju un valsts iestādēm (Iekšlietu un Tieslietu ministrijām utt.) ir pienākums, iespējas un tiesības šo kontingentu nevis regulāri sodīt tādējādi izpildot savus budžeta ieņēmumus, bet aizvirzīt-izdzīt no pilsētas centra? Tas ir šausmīgi kas tur notiek! 4. Kāpēc nav pieslēgtas videonovērošanas kameras (kuras tur ir izvietotas) Lienes, Matīsa, Mūrnieku, Pļavas, Zaķu, Valmieras ielās? Kāpēc jebkādā citādā veidā 24h diennaktī netiek uzraudzīts un iztīrīts šis rajons? Kurš par to ir atbildīgs? Vai tad ne Rīgas saimnieks – Dome? 5. Vai Rīgas pašvaldības policija un Rīgas Dome nevēlas redzēt to, kas notiek šajā rajonā un to ko varētu ieraudzīt šajās kamerās? 6. Bet varbūt kādam ir izdevīgi neredzēt to, kas notiek šajā rajonā? Policija regulāri „lepojas” ar to cik ielasmeitas ir sodītas un cik aktīvi viņi darbojas, bet neveic nekādu preventīvo darbu, lai viņas tur nebūtu vispār un lai dekriminalizētu šo rajonu. Nu lūdzu vismaz ne Rīgas centrā! a. http://www.delfi.lv/news/national/criminal/riga-pern-soditas-145-prostitutas-seksualos-pakalpojumus-piedavajusi-ari-transvestiti.d?id=46051279 7. N.Ušakova (vai A. Amerika) kungs – lūdzu izskaidrojiet 8 gadus vecam bērnam, kuram nav iepriekšējas saskares ar šādu lietu, kas ir prostitūtas, ar ko viņas nodarbojas un ko var sagaidīt no prostitūtām un viņu klientiem – narkomāniem un dzērājiem? Šim visam šajā rajonā var uzskriet virsū katrā pagalmā vai kāpņutelpā. 8. Ko darīt bērnam, kurš atgriežoties mājās no skolas, kāpņu telpā sastopas ar prostitūtu, kura savam klientam sniedz pakalpojumus turpat uz trepēm? Un nevajag moralizēt par iedzīvotāju atbildību attiecībā uz kāpņutelpu un iekšpagalmu atslēgām un kodiem, jo visām iespējamām durvīm ir kodi un atslēgas, jā, tiesa mehāniskas un prostitūtām sen jau visām ir zināmi visi tuvāko ielu durvju kodi un sētas šķirbas, kur ielīst kopā ar saviem tikpat „intelektuālajiem” klientiem. 9. Kāpēc sētniekiem un iedzīvotājiem ir jāvāc visa šī dzīvībai bīstamā miskaste (šprices, adatas, izlietoti prezervatīvi, sasistas pudeles, piečurātas kāpņutelpas, vēmekļi utt.) kuru aiz sevis atstāj šis kontingents? 10. Kāpēc kaut kam tādam ir ļauts brīvi notikt nieka 500 metru attālumā no bērnu rotaļu laukumiem (nulle kā atklātā Ziedoņdārza un Grīzņkalna parkiem) un vides kurai ir mērķis piesaistīt bērnus un jauniešus? Vai Rīgas Dome vēlas jauniešiem parādīt, ka no labklājīgas dzīves līdz bezdibenim ir nieka divi kvartāli??? Un viss (narkotikas un padibenes) ir tepat līdzās? 11. Vai patiešām bērniem ir jāzina un jāredz visas nianses par šo sabiedrības daļu? Manuprāt pietiek jau, ka pieaugušie zina par šo sabiedrības daļu – un tas ir tas no kā jebkurš normāls vecāks mēģina savu atvasi pasargāt visiem spēkiem un iespējām. Kāpēc to nedara arī šīs pilsētas saimnieki? 12. Kāds ir Rīgas Domes plāns attiecībā uz šo jautājumu risināšanu? Kas tieši tiks darīts? Kad? Kādi ir termiņi, kurus Dome apsola iedzīvotājiem iztīrīt šo rajonu? Kāpēc es par to uztraucos? Tāpēc, ka esmu sabiedrības daļa un visu augstāk aprakstīto uzskatu par amorālu. Tāpēc, ka es mīlu Rīgu kā savu pilsētu un gribu, lai tā būtu labāka un skaistāka. Tāpēc, ka nesen kļuvu par nekustamā īpašuma īpašnieci šajā rajonā un tagad šeit dzīvoju, bet nejūtos droši un man ir bail par maniem bērniem šādā kriminālā vidē. Ar cieņu un cerot uz atbildēm, Beatrise B. 

Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk – RPP) Latgales pārvaldes un Operatīvās vadības un drošības uzraudzības pārvaldes darbinieku patrulēšanas maršrutā iekļauta Grīziņkalna apkaime. Ar mērķi veikt Ministru kabineta 22.01.2008. noteikumu Nr. 32. „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi” kontroli, RPP Latgales pārvaldē norīkota  diennakts autopatruļas ekipāža, kura veic prostitūtu pulcēšanās vietas kontroli Latgales priekšpilsētas Grīziņkalna apkaimē (Lienes iela, Mūrnieku iela, Pļavas iela, Matīsa iela, Valmieras iela, Vārnu iela, Lauku iela, Zvaigžņu iela, Alauksta iela, Ata iela, Laboratorijas iela, Artilērijas iela, Pērnavas iela). Policijas darbinieki patrulējot pievērš uzmanību ne tikai centrālajām ielām, bet arī iekšpagalmiem. No 2011. gada RPP pastiprināti veic minētās apkaimes patrulēšanu un ieguldītais darbs ir uzlabojis situāciju, tomēr, joprojām  tiek konstatēti gadījumi kad personas neievēro prostitūcijas ierobežošanas noteikumu prasības.

Lai RPP darbs kļūtu vēl efektīvāks, ir nepieciešams, lai iedzīvotāji, konstatējot norādītos apstākļus (kad personas atrodas notikuma vietā) nekavējoties ziņo par to policijai zvanot uz tālruņa numuru 67181125 vai 112, lai operatīvi varētu konstatēt pārkāpumu un vainīgās personas saukt pie administratīvās atbildības.

Grīziņkalna skeitparkā un Lauku ielā 9, Rīgā, pie J.G.Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas izvietotās videokameras ir pieslēgtas pie RPP videonovērošanas centra. Pārējās Grīziņkalna apkaimē esošās videokameras ir Austrumu izpilddirekcijas pārziņā. Rīgas Austrumu izpilddirekcija veic videonovērošanu Lienes, Pļavas, Mūrnieku, Matīsa, Avotu un Krāsotāju ielās ar mērķi  samazināt noziedzības līmeni un veikt tās novēršanas profilaksi, novērst nepilngadīgo personu likumpārkāpumus, veikt bērnu un jauniešu tiesisko audzināšanu, kā arī aizsargāt pašvaldības investīcijas pilsētas infrastruktūrā no vandālisma un zādzībām. Pavisam izpilddirekcijas rīcībā Grīziņkalnā ir 52 videokameras, no kurām 32 uzstādītas ar Eiropas kopienas līdzfinansējumu.  Videonovērošana tiek veikta arhīva ieraksta režīmā bez pastāvīga operatora monitoringa. Saskaņā ar Valsts datu centra  rekomendācijām ieraksts tiek  uzturēts par laika periodu  10 diennaktis izmantojot datu pārrakstu funkciju.Videonovērošana ir palīdzējusi ar informācijas vākšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nelegālu narkotisko vielu apriti, ielu noziedzību (zādzības un laupīšanas), tai skaitā arī prostitūciju. Videokameru darbība ir palīdzējusi aizturēt vairākas meklēšanā esošās personas.

Kopš 2015.gada 1.jūnija RPP Latgales pārvaldes kājnieku patruļas pastāvīgā patrulēšanas maršrutā iekļauti Ziedoņdārza un Grīziņkalna parki, kur darbinieki nodrošina sabiedrisko kārtību no plkst.10.00 līdz plkst.22.00. Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta gan alkohola lietošanai sabiedriskās vietās, gan jauniešu pulcēšanās vietām.

Laika posmā no 2015.gada 1.jānvāra līdz 2015.gada 30.jūlijam RPP Latgales pārvaldes darbinieki Grīziņkalna apkaimē apkalpoja 1116 notikumus – par sabiedriskās kārtības noteikumu, Ceļu satiksmes noteikumu un mājdzīvnieku turēšanas noteikumu neievērošanu, kā arī notikumus, kas saistīti ar bezpajumtniekiem, meklēšanā esošām personām un izdarītiem noziegumiem, ģimenes, kaimiņu konflikti, , teritorijas nesakopšana u.t.t.

Minētajā laikā posmā noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli:

52gab. par LAPK 174.4.(1). Prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšana,

5gab. par LAPK 175.(1). Ļaunprātīgi nepakļāvās pašvaldības policijas darbinieka likumīgajai prasībai,

21gab.par  RDSN Nr.80 par sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpumiem

7gab. par LAPK 186.(1) dzīvošana bez personu apliecinoša dokumenta un dzīvesvietas nedeklarēšana,

8gab. par LAPK 186.(2) dzīvošana bez personu apliecinoša dokumenta un dzīvesvietas nedeklarēšana,

1gab. par LAPK 169.3 ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšana

1gab par LAPK 175.11.(1) Personas identitātes slēpšana,

1gab. par LAPK 204.7.(1). Nelikumīgas darbības ar fiziskas personas datiem,

Aizturētās personas:

Aizturētas un nogādātas Valsts policijā 15 personas,
Patversmē nogādātas 12 personas,Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam nodotas 70 personas.

 

#1397 Vaida Slavinska 2015-07-13 00:14:14

Labdien. Dzīvojam Varkaļu ielā. Tā ir strupceļa iela ar grants segumu. Brīvdienās to galvenokārt izmanto ielas iedzīvotāji, taču darbdienās notiek nepārtraukta transporta plūsma uz ielas galā esošajām biroju ēkām. Ielas sākumā ir uzstādīta satiksmi regulējoša zīme “Dzīvojamās zona”, tomēr reti kurš ievēro pie šīs zīmes atļauto braukšanas ātrumu 20 km/h. Līdz ar to sausā un karstā laikā virs ielas pastāvīgi atrodas putekļu mākonis un nav iespējams pat atvērt logus karstā laikā. Vai ir kāda iespēja ielas asfaltēšanai ( kas atrisinātu situāciju ) Cik zināms, uz grantētām ielām nevar izveidot “gulošos policistus “. Vai šādai situācijai vispār ir kāds risinājums.

Rīgas domes Satiksmes departaments regulāri veic grantēto ielu seguma profilēšanu, izlīdzināšanu un, ja tas būs nepieciešams, šķembu papildināšanu. Iespēju robežās sausā laikā, lai neveidotos putekļi, grants segums tiek apstrādāts ar nātrija hlorīda šķidrumu. Jāņem vērā, ka nātrija hlorīda šķidrums nav ilgnoturīgs un putekļi sausā laikā var veidoties ātrāk, taču iespēju robežās pievērsīsim pastiprinātu uzmanību Varkaļu ielā.

Ceļu satiksmes noteikumi ir saistoši visiem satiksmes dalībniekiem, ceļa zīme „Dzīvojamā zona” uzlikta ar mērķi, lai nodrošinātu satiksmes drošību. Jums ir visas tiesības zvanīt pašvaldības policijai un informēt, ka biroja darbinieki neievēro satiksmes noteikumus. Arī mēs no savas puses lūgsim policijai pievērst pastiprinātu izmanību šajā ielā.

 

#1396 Kristaps 2015-07-09 11:52:31

Labdien, Lasīju, ka Lielbritānijā dažās pilsētās pašvaldība palīdz atbrīvoties no kaijām, kuras iekārto savus mitekļus uz māju jumtiem. Rīgas kaijas, tāpat kā Lielbritānijas kaijas, taisa lielu troksni agri no rītiem un pamatīgi noķēza visu, kas stāv pie mājām. Ar katru gadu viņas paliek arvien vairāk. Ja paskatās uz kaiju kājām, tad var saprast, ka tie ir ūdens putni un pilsētā īsti viņām nav ko darīt. Laukos kaiju nav, bet, pašlaik, negribas pārvākties prom no Rīgas dēļ tāda sīkuma. Kādreiz nācās sadzīvot ar baložiem, tad tos izspieda vārnas. Tagad kaijas ņem priekšroku. Jāsaka, ka vārnas bija viscivilizētākās. Vai Rīgas domē ir plānos regulēt kaiju populāciju Rīgā. 

Informējam, ka šobrīd Rīgas pilsētai nav plānotas rīcības putnu skaita ierobežošanai pilsētā un uzskatam, ka putniem ir zināma loma dabas daudzveidības veicināšanā pilsētā.

Ja putnu izraisītā trokšņa traucējums Jums sagādā diskomfortu, Jūs varat vērsties pie nama apsaimniekotāja ar lūgumu uzstādīt uz nama putnu atbaidīšanas ierīces. Dzīvokļa īpašuma likuma 16.pantā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, aptaujas veidā vai citādi savstarpēji vienojoties. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta 1.daļas 1.punktu, kopīpašumā esošajā daļā ietilpst tai skaitā dzīvojamās mājas balkoni, lodžijas, terases, jumts.

Vārnām un kaijām pilsētā ir ļoti labvēlīgi dzīves apstākļi, tie pārtiek no atkritumiem, tāpēc jāseko līdzi, lai atkritumu tvertnes tiktu laicīgi izvestas un tās būtu aizvērtas, tādējādi liedzot putniem piekļuvi atkritumiem. Tas ir namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju pārziņā. Papildus jau no agra pavasara nepieciešama regulāra profilakse – putnu iespējamo ligzdošanas vietu – jumtu, terašu utml. apskate un tīrīšana, nepieļaujot ligzdu vīšanai labvēlīgu nosacījumu izveidi. Putnu ligzdu noņemšana ir jāsaskaņo Dabas aizsardzības pārvaldē (Baznīcas iela 7, Sigulda, LV-2150, tālr.: 67509545; e-pasta adrese: daba@daba.gov.lv). Procedūru nosaka 21.12.2010. Ministru kabineta noteikumi Nr.1165 „Kārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgas savvaļas sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā (reintrodukcija)”.

Darām zināmu, ka Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas (tai skaitā dzīvnieku atstāt bez aprūpes un bezpalīdzīgā stāvoklī) vai citādi kaitēt. Šī paša likuma 4.pants atrunā, ka ir aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, tai skaitā dzīvnieka sakropļošana, mocīšana un spīdzināšana.

Likums neizdala saimnieka un bezsaimnieka dzīvniekus, likums attiecas uz visiem. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.1 pants paredz, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem vai dzīvnieku nogalināšanas prasību pārkāpšanu  uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas. Latvijas republikas Krimināllikuma 230.pants paredz, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, vai par dzīvnieka spīdzināšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.  Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
#1395 Raitis Bērtiņš 2015-07-03 12:19:19

Labdien, vēlējos noskaidrot, pirms dažiem gadiem Dambjapurva ezeram Mežciemā izbūvēja apvedlīniju, lai drenāžas grāvji neieplūst ezerā u.t.t un savukārt lai ezerā stavošais ūdens vasarās saņemtu skābekli un neveidotos zilāļges, tika uzstādīta skaista un efektīva strūklaka! Diemžēl strūklaka darbībā tika vērota tikai pirmo gadu! Kas ar to ir noticis? Vasarā tā būtu ļoti nepieciešama ezeram!

Strūklaku Dambjapurva ezerā uzstādīja bijusī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija. Pēc izpilddirekciju reorganizācijas 2009. gada beigās minētā strūklaka demontētā veidā tika nodota Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas pārziņā. Sākoties pavasara sezonai tika konstatēts, ka minētā strūklaka ir bojāta un nedarbojas, kā rezultātā bija nepieciešams veikt minētās strūklakas remontu. Ņemot vērā nepieciešamos ieguldījumus minētās strūklakas atjaunošanai, kā arī ievērojamo ikmēneša elektroenerģijas patēriņu, ekonomisku apsvērumu dēļ tika pieņemts lēmums minēto strūklaku neatjaunot.

 

2 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments
Kikers
5 gadi

Labdien!Gribēju pajautāt,vai RD ir kādas idejas kā ierobežot taksistu,picu piegādātāju un citu pārgalvju ātrumu nesen atjaunotajos Juglas iekšpagalmos?Tur ātrumu ievēro,diemžēl,tikai ļoti maza daļa autovadītāju.man ar bērnu pārvietoties pa šo ” dzīvojamo zonu ” ir bailīgi,jo bērns droši brauc ar skrejriteni,bet vēl īsti nesaprot to, ka jāskatās vai netuvojas kārtējais ” rallists “. Domāju,ka šī ir ļoti svarīga lieta ne tikai man,bet arī citiem vecākiem.

anna a
5 gadi

Hipokrāta ielas krustojuma ar Biķernieku ielu izveidojušies vairāki dziļi iesedumi. Ari vecas remontdarbu vietas iesedusas , iegrimusas. Kad tiks beidzot salabots ? Tas jau apgrutina satiksmes parvietosanos !!!


Aktualitātes