Par aktuālo Rīgā (21.01.)

Par aktuālo Rīgā (21.01.)

2016. gada 25. janvāris
Uzdod savu jautājumu šeit

#1506 Edijs 2015-12-16 13:19:16
Labdien! Mans jautājums ir par tēmu, kas apspriesta jau daudzkārt – iekšpagalmu remonti. Tomēr ceru, ka atbilde nebūs: “Gaidiet sava pagalma kārtu, jo visu vienā dienā nevaram izremontēt, utt…”, jo jautājums ir par konkrētu pagalmu Brīvības gatvē 357, 363, kas bija iekļauts 2015. gada remontējamo pagalmu sarakstā Rīgas pašvaldības informatīvajā portālā info.riga.lv. 2015. gada janvāra rakstā minēts, ka adrešu saraksts vēl tiks precizēts, bet jau tagad zināms, ka darbi plānoti šādos iekšpagalmos, kuru skaitā arī manis pieminētais iekšpagalms. Šķiet nav jābūt gaišreģim, lai no manas vēstules nojaustu, ka šis solījums ir kaut kur iesprūdis un diez vai Ziemassvētku vecītis mums atnesīs asfalta maisu. Ļoti labi saprotu, ka darbu pilsētā daudz un ne viss vienmēr notiek tik raiti kā plānots, tāpēc esmu pacietīgs un ar patīkamu satraukumu gaidu nākošo vasaru. Tomēr mani nedaudz mulsina tikko izplatītā Rīgas domes 2016. gada budžeta publikācija, kurā ir uzskaitīti mikrorajoni, kuros nākošajā gadā plānots remontēt iekšpagalmus, jo Juglas šajā sarakstā vairs nav. Ceru, ka uztraukumam nav pamata un Amerika kungs varēs apstiprināt, ka Rīgas pašvaldības informatīvajā portālā tiek ievietota patiesa informācija un, lai gan ar gada novēlošanos, tomēr Rīgas dome turēs solījumu. Zinu, ka pagalmu remontu loterijā daudzi gaida savas adreses izziņošanu starp laureātiem, tomēr mans pagalms jau vienreiz tika nosaukts par uzvarētāju, tāpēc tikai godīgi gaidu savu laimestu. Paldies, un priecīgus svētkus! Šeit manis pieminētais info.riga.lv raksts: https://info.riga.lv/lv/rigas-dome/budzets-2015-ka-tiks-tereta-nodoklu-maksataju-nauda/

Rīgas Ziemeļu izpilddirekcija 2015.gadā ir saņēmusi vēstuli no SIA „Rīgas ūdens” par plānotajiem iekškvartāla saimnieciskās kanalizācijas tīkla rekonstrukcijas darbiem iekškvartālā pie dzīvojamām mājām Brīvības gatvē 351-363, tādēļ iekšpagalma rekonstrukcijas darbi pagaidām tiek atlikti līdz tiks rekonstruēti kanalizācijas tīkli.

Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.44 “Rīgas iekškvartālu teritorijas aizsardzības noteikumi” 1.4.3.punkts nosaka, ka lai nodrošinātu Rīgas iekškvartālu teritorijas aizsardzību, aizliegts uzlauzt jebkāda veida jaunizbūvēto ietvju, pievadceļu, laukumu, pagalmu segumu 3 gadu laikā pēc to izbūves, izņemot avārijas likvidācijas darbus.

Iekškvartāla piebraucamo un koplietošanas darbu rekonstrukcijas darbus šajā vietā plānos tad, kad būs pabeigti kanalizācijas rekonstrukcijas darbi. Nav lietderīgi tērēt pašvaldības līdzekļus brauktuves rekonstrukcijā, kur drīz pēc tam tiek veikta seguma demontāža.

 

#1505 kreņģīgais iedzīvotājs 2015-12-15 10:40:21
Cik ētiski, ka mājas apsaimniekotājs “Lāču nami”, kurš neveic maksājumus Rīgas ūdenim (īrnieki saņem žēlabu vēstules par parādiem Lapu iela 15, bet maksājam mēs tādas summas it kā katrā dzīvoklī būtu baseins, kuru piepildām ik pārdienu), iekasē milzu apsaimniekošanas maksu, bet kāpņu telpās mēnešiem nespēj ielikt spuldzīti, rīko loterijas, kurās apdāvina citu māju dzīvokļu īpašniekus? šai adresē loterijas noteikumi: http://lacunami.lv/ziemassvetkuloterija2015/

Rīgas dome nevar komentēt apsaimniekotāja “Lāču nami” rīcību, organizējot Ziemassvētku loterijas, bet vēlamies Jūs informēt par pārvaldnieka nomaiņas iespējām, ja dzīvokļu īpašnieku vairākumu neapmierina esošā pārvaldnieka darbība vai tiek saskatīta pārvaldnieka prettiesiska rīcība.            

Pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.1pants, nosakot, ka kopīpašumā esošas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas uzdevumu atsauc, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumu.

              Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi, t.sk. par pārvaldnieka maiņu jāpieņem atbilstoši  Dzīvokļa īpašuma likumā (turpmāk-Likums)  noteiktajam.

Par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu lemj tikai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopība (Likuma 16.panta 2.7.punkts). Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:

1) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (Likuma 19.pants);

2) nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā (Likuma 20.pants);

3) citādi, savstarpēji vienojoties (Likuma 21.pants).

Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks neatkarīgi no tā, kādā veidā tie pieņemti.

Likuma 19. pantā ir noteikta kārtība, kādā sasaucama dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, bet 19. panta otrajā punktā noteikts, ka ne vēlāk kā 1 nedēļu pirms dzīvokļu īpašnieku noteiktās kopsapulces sasaukšanas datuma ir jāizsūta rakstveida vai cita veida (ja pirms tam dzīvokļu īpašnieku kopība tā nolēmusi) uzaicinājums uz kopsapulci katram dzīvokļa īpašniekam. Uzaicinājumu var arī izsniegt dzīvokļa īpašniekam pret parakstu. Lai nerastos strīdi par procedūras atbilstību Likumā noteiktajam, jābūt pierādāmam faktam par 100%-īgi visu dzīvokļu īpašumu īpašnieku uzaicināšanu. Uzaicinājumā jānorāda  kopsapulces norises vieta, laiks un paredzamie darba kārtības jautājumi.

Likuma 16.panta 3. daļā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, ja „par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Atbilstoši Likuma 20. pantā noteiktajam, dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, – aptaujas veidā, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgais jautājums izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

Ja lēmums tiek pieņemts, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, – aptaujas veidā, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot “par” vai “pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

            Tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar Likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas (Likuma 16.pants 10.4. punkts).

            Savukārt dzīvokļu īpašnieku biedrību var dibināt jebkuri divi dzīvokļu īpašnieki, bet tā būs tikai sabiedriska organizācija, kamēr dzīvokļu īpašnieku kopība, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, tai nav devusi pilnvarojumu pārņemt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, kā arī noslēgusi mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu.

Nepieciešamie dokumenti, kas apliecina dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā esošu:

1) par visu dzīvokļu īpašnieku uzaicināšanu kopības lēmuma pieņemšanai (dzīvokļu īpašnieku saraksts ar viņu parakstiem par uzaicinājumu saņemšanu vai pasta paziņojums par sūtījuma nosūtīšanu, tajā skaitā uzaicinājums nosūtāms Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam, ja dzīvojamā mājā ir Rīgas pilsētas pašvaldībai piederoši dzīvokļa īpašumi);

2) dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu protokols (cauršūts kopā ar kopsapulces dalībnieku reģistrācijas sarakstu) vai aptaujas rezultātu protokols, aizpildītās aptaujas veidlapas vai to kopijas, ja dzīvokļu īpašnieku lēmums pieņemts, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci;

3) dokumenti par protokola (balsošanas rezultātu) izsniegšanu visiem dzīvokļu īpašniekiem, pieņemot lēmumu bez kopsapulces sasaukšanas (dzīvokļu īpašnieku saraksts ar viņu parakstiem par saņemšanu vai pasta paziņojums par sūtījuma nosūtīšanu);

4) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums (ar vismaz 50%+1 īpašumu pārstāvju parakstiem, norādīta pārvaldīšanas maksa, u.t.t, līgumslēdzēju pušu vārdi, uzvārdi valsts valodā);

5) pilnvaru kopijas par to dzīvokļu īpašnieku pārstāvības tiesībām, kuras kopsapulcē pārstāv dzīvokļu īpašniekus.

Par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu dzīvojamās mājas īpašnieki informē esošo pārvaldnieku, nosūtot attiecīgu paziņojumu ierakstītā vēstulē, norādot datumu, ar kuru pārvaldīšanas uzdevums tiek atsaukts. No pārvaldīšanas līguma izrietošās pušu tiesiskās attiecības izbeidzas vienu mēnesi pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts cits termiņš. Vienu mēnesi pēc paziņojuma nosūtīšanas iepriekšējais pārvaldīšanas līgums izbeidzas un dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības slēgt līgumu ar jauno pārvaldnieku.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12.panta trešajā daļā ir noteikts, ka, izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām pārvaldniekam ir pienākums mēneša laikā, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi, ar nodošanas – pieņemšanas aktu nodot dzīvojamās mājas īpašniekam:

1)     viņa rīcībā esošo lietvedību;

2)     ieņēmumu un izdevumu pārskatu uz nodošanas – pieņemšanas aktā norādīto dienu;

3)     neizlietotos uzkrājumus (mantu, finanšu līdzekļus, tajā skaitā naudu, u.c.) uz nodošanas – pieņemšanas akta parakstīšanas dienu;

4)     pārvaldīšanas laikā par dzīvojamās mājas īpašnieka līdzekļiem iegūto mantu un pārvaldniekam valdījumā vai lietošanā nodoto mantu;

5)     uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās dzīvojamās mājas īpašnieka saistības;

6)     citas saistības un lietas saskaņā ar pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

Gadījumā, ja, izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, ir strīds starp dzīvojamās mājas īpašnieku un pārvaldnieku par saistību un lietu pārņemšanu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12.panta ceturtā daļa paredz līdzēju pienākumu sastādīt domstarpību protokolu, norādot tajā savus viedokļus un to pamatojumu. Šādā gadījumā nodošanas – pieņemšanas aktu sastāda par lietām un saistībām, par kurām nav strīds.
#1504 Ābrams 2015-12-14 00:02:09
Paldies par atbildi! Bet Jūsu atbilde ir tāda smuka atbildes pēc. Saprotu,ka vajag starppilsētu autobusiem joslu Krasta ielā, bet vai tiešām no Jēzusbaznīcas ielas, ierīkojiet sākot no Puškina ielas. Autoosta lūdza Rīgas pašvaldībai to izveidot, bet vajadzēja izanalizēt tieši no kurienes. Ne jau autosta līnija sazīmēja, bet gan mana pašvaldība. Tāpēc vēlreiz lūdzu aplūkot šo vietu pašam Jums personīgi no rīta, kad ienāk autobusi no latvju ārēm. Tāpat daļa nogriežas pa Puškina iela un pēc tam griežas pa kreisi uz Maskavas ielu. Vispār man ļoti fascinē, viena lieta, ok, izdarām, bet ja saprotam,ka nav labi tā, vai ir nolaists feileris, atzīstam un kļūdas palabojam, jo visi tiek kas kaut ko dara arī nokļūdās un par to neviens arī nekritizēs. Šis sindroms ir daudziem vēl palicis no Padomju laikiem, ka negribas atzīt kļūdas. Vēl visu šo mēnesi apūkoju kā autobusi pārvietojas, un reti kurais autobuss pārkārtojas uz šo joslu posmā no Jezusbaznīcas ielas līdz Puškina ielai, to autobusi nedara tāpēc, jo daudzas vieglās automašīnas griežas uz Puškina ielu, kas arī sabremzē autobusus. Vai man visu šo safilmēt? Ko mums darīt? Vēl ir šajā posmā ģimenes ar maziem bērniem un šī Rīgas domes izveidotā situācija stipri apgrūtina viņu dzīvi. Lūdz vēlreiz nosūtiet savus domes institūciju speciālistus, lai izvērtē šo situāciju. Ko manai ģimenei ar mazajiem bērniem jāvācas prom???

Citu atbildi šajā jautājumā sniegt nevaram. Starppilsētu autobusi un autoosta par šo Rīgas pašvaldības pretimnākšanu ir gandarīti.

Lai gan izprotam, ka katram rīdziniekam tā subjektīvās intereses ir tuvākas, ir jāsaprot, ka situācija, kad Rīgas pilsētā nav iespējas novietot auto sarkanajās līnijās tieši pie savas dzīvojamās mājas nav ārkārtēja. Persona iegādājoties dzīvokli dzīvojamajā mājā, nav iegādājusies arī stāvvietu un tai ir bijusi pieejama visa informācija par piegulošās zemes piederību, sarkanajām līnijām un to iespējamo izmantošanu. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 1. panta 13. punktu sarkanā līnija ir līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas un ko normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosaka vietējā pašvaldība. Pašvaldībai nosakot šis teritorijas izmantošanu ir jādomā par visu pilsētas iedzīvoju un tās viesu interesēm.
#1503 Raitis 2015-12-13 11:56:41 arhivēt
Labdien! Man ir daži jautājumi. 1.Kādēļ RD likumā noteiktajā laikā neatbild uz iedzīvotāju iesniegtajiem iesniegumiem? Iesniegums iesniegts cien.A.Amerika kungam 9.novembrī (šodien jau 13.decembris). Pārējie jautājumi no minētā iesnieguma. 29.oktobrī raidījumā “Par aktuālo Rīgā” cien.A.Amerika kungs aicināja iedzīvotājus ziņot par bīstamiem vai nokaltušiem kokiem Rīgā. Tad arī šai iesniegumā tika Amerika kungs informēts par diviem nokaltušiem melnalkšņiem, kas atrodas vēl šobrīd uz RD īpašumā esoša zemes gabala Rīgā, Ceriņu ielā 8. Pat it kā ir jau izsniegtas ciršanas atļaujas uz šiem kokiem, taču RD institūcijas kavējas ar šo koku novākšanu. Jau pieminētajā raidījumā Amerika kungs ne ar vienu vārdu nepieminēja apstākļus, kas varētu traucēt bīstamu koku novākšanu, ja viņš par tiem ir saņēmis informāciju, tur klāt vēl tie ir uz RD zemes. Un pēdējais jautājums no minētā iesnieguma – jau pieminētajā 29.oktobra raidījumā “Par aktuālo Rīgā” Amerika kungs gari un plaši atbildēja uz klausītājas uzdoto jautājumu par zālienu kopšanas normatīviem. Tad mani interesē, kāpēc netiek koptas teritorijas, kam ir kompensējamo zemju fonda statuss? Pec apbūves tipa teritorija ir paredzēta dzīvojamo māju apbūvei (Ceriņu ielas rajons). Dažiem šai teritorijā esošajiem neapbūvētajiem zemes gabaliem ir īpašnieki, taču RD neseko līdzi šo zemju uzturēšanai kārtībā. Bet būtiskākais, ka lielākā daļa no šiem zemes gabaliem ir bez īpašniekiem un tiem juridiski pārvaldnieks ir RD. Tad kādēļ zāles augstums šajos zemes gabalos tuvojas 2m, nemaz nerunājot par krūmiem un atkritumiem? Bez apkārtējo teritoriju īpašnieku kopējām uzkopšanas talkām RD institūciju darbinieki te savu degunu nav rādījuši.

Uz iesniegumiem par nokaltušo koku nozāģēšanu šajā adresē atbildes ir sniegtas vairakkārt. Pēdējā atbilde sniegta 11.12.2015., kurā sniegta informācija, ka Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija ir saņēmusi Rīgas Pilsētas Būvvaldes Apstādījumu inspekcijas atļauju triju koku nozāģēšanai Rīgā, Ceriņu ielā 8 un šie darbi tiks veikti 2016. gada pirmajā pusē.

Sakarā ar nepietiekamiem finansu līdzekļiem Rīgas dome apsaimnieko pašvaldības īpašumā esošas teritorijas, kuru sastāvā neietilpst kompensējamās zemes. Turklāt, pie zemes gabaliem, kas iekļauti kompensējamo zemju sarakstā, nereti vēl nav izbūvēti piebraucamie ceļi, tādēļ smagajai tehnikai vietām ir sarežģīti piekļūt.

Teritorijas Ceriņu ielas rajonā Administratīvā inspekcija ir apsekojusi vairakkārt. Par konstatētajiem pārkāpumiem ir sastādīti apskates protokoli, nosūtītas brīdinājuma vēstules, sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli kā Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijai, tā privātpersonām. Pēdējais administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts privātpersonai  16.10.2015.
#1502 Artūrs Bērziņš  2015-12-13 11:47:43
Labdien! Jautāšu par Rūdolfa ielu, Rīgā. 13.12.15 auto logos atradu paziņojumu, ka saskaņā ar satiksmes noteikumiem, ar 15.12.15 auto jānovieto paralēli brauktuvei. Šajā ceļā posmā ir izveidota kabata brauktuvē, kur visi ērti un kompakti auto novieto pret ietvi, būtiski netraucējot satiksmi. Kāpēc un no kā ir nācis tik absurds lēmums? Vai nevar uzlikt atbilstošu stāvēšanas ceļazīmi? Rekonstruēt šo ceļa posmu? Izveidot par vienvirziena. Ja nē, kādi būtu alternatīvi risinājumi auto īpašniekiem? Blakus ir maksas stāvvieta, bet kurš man apmaksas 30€/mēn. par to?

Atbildot uz iedzīvotāja jautājumu, informējam, ka Ceļu satiksmes noteikumi  (turpmāk – CSN) tiešām nosaka transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas prasības šāda veidā stāvvietās paralēli brauktuves malai. Liekot spēkratu perpendikulāri, vai pat daļēji uz ietves tiek pārkāpti CSN, taču ņemot vērā vēsturisko situāciju un to, ka nebija saņemtas sūdzības par to, ka automašīnas traucētu satiksmei, Rīgas pašvaldības policija pēc savas iniciatīvas nesodīja transporta līdzekļu vadītājus. Tomēr, saņemot izsaukumu par CSN neievērošanu, tiek vērtēta tā pamatotība un pārkāpuma konstatēšanas gadījumā policijai ir jārīkojas un jāsoda transportlīdzekļu vadītāji.

Rūdolfa ielas iedzīvotāji un autovadītāji, kas izmanto šo ielu kā ikdienas maršrutu vērsās Rīgas domes Satiksmes departamentā ar lūgumu pārorganizēt satiksmi. Ņemot vērā, ka automašīnas traucēja kopējai satiksmes plūsmai un caurbraucamībai, tika pieņemts lēmums par automašīnu novietošanu paralēli brauktuvei.

Automašīnu skaits Rīgā ir pieaudzis 2008.gada līmenī, autovadītāji visi vēlas novietot savus spēkratus tuvāk mājām, līdz ar to uz ielas “maigi sakot” veidojas bardaks. Šis ir optimālākais variants kā sakārtot ielu.

Papildus tam – Satiksmes vadības centrs regulāri saņem zvanus, ka autovadītāju kultūra ir pasliktinājusies, proti, tie klaji ignorē CSN, rupji tos pārkāpj un atstāj savus spēkratus pat ceļa vidū.

0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments

Aktualitātes