#1522 Haralds 2016-01-21 10:00:21
No kolēģa dzirdēju, ka Rīgas ūdens veiks trubu hlorēšanu vai dezinfekciju. Vai tā ir taisnība? Kāpēc medijos netiek ziņots par šo faktu un to kā iedzīvotājiem būtu jārīkojas šajās dienās? Vai tas ūdens būs dzerams? Kādi piesardzības pasākumi būtu veicami?
Informācija par ūdensvadu dezinficēšana tika sniegta gan radio, gan laikrakstos, gan ziņu portālos (piem. TVNET). Tajos ziņots:
“Lai paaugstinātu ūdensapgādes drošību, SIA “Rīgas ūdens” no 25. līdz 29. janvārim veiks Rīgas pilsētas ūdensvadu dezinfekciju. Dezinfekcijai pilsētas ūdensvados tiks izmantots hlors.
Rīgas pilsētas ūdensvada tīklā ikdienā tiek nodrošināta hlora koncentrācija, kas nepārsniedz 0,2 mg/L, kas nodrošina to, ka dzeramais ūdens pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem atbilst droša un nekaitīga ūdens prasībām. Bet šāda hlora koncentrācija ir par zemu, lai aizturētu, tā saucamās , “bioplēves” veidošanos, kā rezultātā notiek ūdensvadu aizaugšana, mikroorganismu pastiprināta vairošanās ūdensvada tīklā un ilgākā laikā tas var novest pie ūdens garšas un smakas pasliktināšanās.
Tādēļ, lai aizkavētu bioplēves un nelabvēlīgās mikrofloras un mikrofaunas veidošanos Rīgas pilsētas ūdensvados, ir nolemts īslaicīgi paaugstināt dezinfekcijā izmantotā hlora koncentrāciju līdz 0,5 mg/L. Šāda prakse tiek izmantota daudzās pasaules pilsētās, kā arī daudzās Latvijas pilsētas pēdējos gados veikta ūdensvadu dezinfekcija.
Pēc Pasaules veselības organizācijas norādījumiem, cilvēkam nekaitīgā hlora koncentrācija ir 5 mg/L. Pasaulē tā ir normāla prakse, nodrošināt hlora daudzumu dzeramajā ūdenī no 0,2 – 1 mg/L. Rīgā ūdensvada tīklā dezinfekcija tiek veikta, lai paaugstinātu ūdensapgādes drošību un izslēgtu jebkurus riskus rīdzinieku veselībai.
Plānots, ka Rīgas pilsētas ūdensvada tīkla dezinfekcijas laikā hlora koncentrācija dzeramajā ūdenī sasniegs 0,5 mg/L.
Dezinfekcijas laikā ūdenim var būt jūtama hlora smaka, ko var novērst ūdeni uzvārot. Neskatoties uz jūtamo hlora smaku, ūdens ir pilnībā drošs lietošanai uzturā”
#1511 Andris Rusiņš 2016-01-04 14:21:39
Labdien! Man ir jautājums par ”satiksmes uzlabošanu” Lubānas ielā? Pirms kāda laika tika uzlikts luksafors Rencēnu un Lubānas ielas krustojumā to vērtēju ar + zīmi, bet kāpēc tika aizliegts kreisais pagrieziens braucot no Depo puses? Tas nozīme to ,ka lai nogrieztos uz Rencēnu ielu jābrauc pāri tiltam? Jānogriežas gar Statoil? Vai jābrauc cauri tirgum? Autovadītāji brauc cauri tirgum, bet vai tas ir risinājums satiksmes uzlabošanai?
Kreisais pagrieziens liegts drošības dēļ. Lubānas ielā abos virzienos ir divas braukšanas joslas – tas nozīmē, ka satiksme pārāk intensīva un var rasties avārijas situācijas. Uzskatām, ka autovadītāju veselība un drošība tomēr ir svarīgāka par pāris papildus nobrauktiem kilometriem.
#1510 Velobraucējs 2015-12-27 16:59:50
Labdien! Man ir trīs jautājumi par rekonstruēto Kr. Barona ielu. 1. Vai ir paredzēts krāsot balto nepārtraukto līniju, kas atdala velo joslu no auto un tramvaja joslas? Šobrīd automašīnas ar diviem vai visiem četriem riteņiem brauc pa jaunizveidoto velo joslu. 2. Vai tajās vietās, kur uz ietves paredzēta automašīnu novietošana, ir paredzēts pārzīmēt līnijas tā, lai automašīnas netiktu novietotas uz jaunizveidotās velo joslas? Šobrīd katra 2. vai 3. automašīna tiek novieta gandrīz pa pusi velo celiņa joslu. 3. Vai paredzēts kontrolēt auto novietošanu uz velo joslām? Šobrīd, piemēram, pie Centra Humanitārās vidusskolas un posmā strarp Pērnavas un Brīvības ielām velo joslas ir “šķēršļu” joslas. Paldies par jau paveikto!
Pirmkārt, vēlamies uzsvērt, ka Kr.Barona iela vēl joprojām ir būvdarbu zona. Kaut 95% no būvdarbiem jau pabeigti – vēl jāpabeidz centrā darbs un krustojumu pārbūve.
Par balto nepārtraukto krāsu uz velojoslas – nē, šāds risinājums nav paredzēts, jo krāsojums uz bruģa praktiski neturas.
Rekomendējošā velojosla – tā ir josla pa kuru brauks velobraucējs un autovadītājs, tikai vienam ar otru jārēķinās. CSDD ir izstrādājis jaunus noteikumus – pa šo ziemu gatavosim skaidrojošas kampaņas (jo diemžēl atbildīgā valsts iestāde to vispār nav plānojusi darīt), kur skaidrosim kā jāpārvietojas autovadītājiem un velobraucējiem pa rekomendējošo velojoslu.
Par automašīnu atstāšanu uz velojoslas – tas ir autovadītāju audzināšanas, tolerances veidošanas jautājums. Mums visiem jāmācās. Nevis pašvaldībai jākontrolē, bet gan pašai sabiedrībai jāmācās, jādomā, kā un kādu braukšanas kultūru veidojam.
#1509 Andris 2015-12-17 19:16:26
Labdien! Paldies Rīgas domei par jaunu veloceliņu iezīmēšanu uz esošajām Rīgas ielām! Pa velo joslām jau sešus mēnešus uz darbu pārvietojos ar velo, gandrīz uz pusi ātrāk nonākot galamērķī, jo nav jāsēž sastrēgumos. Taču samērā bieži saskaros ar to, ka auto vadītāji “īslaicīgi” savus auto apstādina tieši uz velo joslas, kādu gaidot vai nogādājot preci veikaliem. Šo auto apbraukšana ir iespējama vai pa braucamo daļu, vai pa gājēju ietvi. Protams šie abi manevri ir veicami, taču ar zināmu papildus piesardzību. Šādās situācijās nesaskatu velo joslu lietderību. Vai Rīgas Domei ir paredzēti kādi preventīvi pasākumu, lai šādas situācijas novērstu?
Šoziem tiek plānotas informatīvās kampaņas ar mērķi izglītot kā autovadītājus, tā arī velobraucējus. Ceļu satiksmes noteikumu ievērošanas kontrole nav pašvaldības funkcija.
Attiecībā uz veloinfrastruktūras attīstību – Rīgai ir lieli plāni un tos pamazām īstenojam. Skaidrs, ka vienā būvsezonā visu nevaram izdarīt, jādomā par samērīgumu. Jūtams, ka veloinfrastruktūru izmanto arvien vairāk rīdzinieku. Tas priecē.
#1508 Pēteris 2015-12-17 12:29:47
Labdien! Nu jau kādu laiku veikals Hartvik, kas atrodas Brīvības gatvē 216, uz Ūnijas ielas, nojauktas ēkas vietā ir izveidojis stāvvietu saviem klientiem. Vai nebūtu pēdējais laiks šo Brīvības gatves ielas malas auto stāvvietu slēgt? Nedomāju ka uz maģistrālās pilsētas ielas šai stāvvietai ir kaut viens saglabāšanas arguments atlicis… Tie, kas tur iet vai brauc garām vairākas reizes dienā piekritīs, ka tā stāvvieta reāli un būtiski traucē satiksmes kustību Šajā ceļa posmā. Pat sabiedriskais transports uzskata, ka ir labāk no VEF satiksmes pārvada braukt pa 2. joslu un tikai pabraucot garām šai stāvvietai griezt iekšā pieturas “kabatā” pāri pirmajai joslai. Diendienā tur parādās visādi atbilstoši zīmēm parkoties nespējīgie, tādi, kuri uzskata, ka uz 5. minūtēm drīkst stāvēt 1. joslā paralēli pārpildītajai stāvvietai un nemaz nejūtas satiksmi traucējoši. Šādi izcilnieki reāli visiem “atvieglo” izgriešanos no Ūnijas ielas… Es saprotu, ka atliek parādīties plāksteru līmētājiem, kā uz to mirkli viss ir kārtībā, un aizbildināties, ka sūdzību nav. Diemžēl tas neatbildīs īstenībai! Un tātad – kad šī stāvvieta tiks anulēta?
Stāvvieta anulēta netiks. Šeit runa ir par samērīgumu un vienkāršu ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu (turpmāk-CSN). Stāvvietas jau ir pārveidotas, paredzot auto pārvietošanu paralēli brauktuvei, nevis kā tas bija iepriekš “skujiņā”. Tas nozīmē, ka, ja autovadītāji ievērotu CSN, problēmu nebūtu. Lūgsim valsts policijai biežāk pievērst uzmanību un regulēt satiksmi tā, lai šie pārkāpumi netraucētu kopējai satiksmei.
#1507 Jānis R. 2015-12-16 21:30:59
Sveiki. Jautājums par kādu lielu un svarīgu krustojumu Rīgā. Nezinu vai tas ir bijis apspriests te vai nē. Vienības gatves un K. Ulmaņa gatves krustojums. Viens vārds – REKONSTRUKCIJA. Kad un vai vispār tā ir plānota? Jo ātrāk, jo labāk, kaut rīt. Kāpēc? Iemeslu daudz. Šo krustojumu nākas izmantot aktīvi ar auto pēdējos 6-7 gadus. Varbūt kļūdos, palabojiet tad, bet vai tik tas nav pats noslogotākais un satiksmes intesitātē lielākais krustojums Rīgā?! Šajā vietā dienu no dienas satiekas milzīgas auto plūsmas kā no rītā, tā vakarā. Arī dienas vidū viss pilns un par 6dienām nerunājot. Jā, arī 7dienās. Visi, kas brauc no Jūrmalas puses iekšā Rīgā, visiem pierīgas rajoniem un visi kas brauc no Jelgavas, olaines u.t.t. Cilvēki katru dienu stāv korķos no visiem un uz visiem virzieniem. Pirms darba un pēc darba. Vieglie auto, milzīgs skaits smago, satiksmes autobusi, mikriņi, pilsētas transports, tas skar visus. Es vismaz izmantoju velo gada siltajā laikā, bet visi to nevar. Arī avārijas nav retums. Tomēr ķiet salīdzinot ar satiksmes intensitāti un avāriju skaitu, laikam nav tik traki. Cilvēki zina šo krustojumu un to, ka savādāk izbraukt, izgriezt nevar. Tāpēc visi piever acis uz to, ka dienu no dienas kreisos pagriezienu jāveic jau degot sarkanajam u.t.t. Jo citādāk nav iespējams. Vadītāji saprot cits citu, gadās protams *****. Bet tas nav normāli. Ir plāns rekonstruēt??? Vieta pa malām nav daudz, jo vajadzētu tad šo krustojumu veidot kā divlīmeņu. Papildus estakādes, brauktuves visās 4 pusēs. Vai nu variants, ka viena iela iet zem otras. Piemēram Ulmaņa gatve krustojumā iet zem vienības gatves un ielas nekrustojas. Vai otrādāk. Neliels tunelis. Tad tik vajag alternatīvu tiem, nebrauc taisni. Būtībā šis ir valsts un galvaspilsētas nozīmes krustojums, kurš bija jau jāpārbūvē gadus 10 atpakaļ un tad jāķeras klāt tiltiem, pilsētas apvedceļiem u.t.t. Ar Juglu to paveica, bet te satiekas divi lieli ceļi, kas nāk iekšā Rīgā. Paldies.
Vienības gatves un K.Ulmaņa gatves krustojumā tuvākajos desmit gados nekādi būtiski pārbūves un rekonstrukcijas darbi nav plānoti. Piekrītam, ka situāciju būtiski atvieglotu Dienvidu tilta 4.kārta Ziepniekkalna – Vienības gatves ielu savienojums kā rezultātā krustojums tiktu būtiski atslogots, uzlabota krustojuma caurbraucamība un satiksmes caurplūde.
Taču jāatzīst, pirms realizēt jaunus, apjomīgus projektus, ka vispirms jāsaved kārtībā tā infrastruktūra, kura jau ir izbūvēta un nav nekad rekonstruēta – atlikušais Salu tilta komplekss, Vanšu tilts, Brasas pārvads u.c.
