Par aktuālo Rīgā (05.05.)

#1607 Loreta 2016-04-13 14:53:25

Un vēl par velo tēmu – vai būtu iespējams kaut kā pakontrolēt tomēr vairāk Kr.Barona ielu? Jo it kā jau atļautais ātrums ir 30 km/h, bet reti kurš to reāli no autovadītājiem ievēro un tas taču rada dzīvības draudus riteņbraucējiem…

Šeit tomēr būtu jārunā par toleranci un savstarpēju cieņu.

Kvartāli starp luksoforiem ir īsi un vidējais automašīnu ātrums ir max.37km/h. Tiklīdz darbi būs pabeigti un iela būs velobraucēju noslogotāka, situācija stabilizēsies. Visi šajā ielā ir līdztiesīgi pārvietoties.

Josla, kas ierīkota uz K.Barona ielas brauktuves nav veloceļš. K.Barona ielas brauktuves daļa, kas veidota ar atšķirīgu betona bruģakmens segumu ir rekomendējošā velojosla, kas informē autovadītājus, par velosipēdistu līdzdalību ceļu satiksmē. Savukārt velosipēdistiem ir jāievēro visi tie Ceļu satiksmes noteikumi, kas attiecas uz ceļu satiksmi. Atgādinām, ka velosipēds arī ir transportlīdzeklis un Latvijā transportlīdzekļu kustība notiek pa ceļa labo pusi.

Velosipēdistu drošībai ir samazināts maksimālais atļautais braukšanas ātrums līdz 30 kilometriem stundā visā ielas garumā un ātruma ierobežojumi ir saistoši visiem satiksmes dalībniekiem. Ātruma samazināšanas mērķis ir novērst ātruma starpību starp šiem diviem satiksmes dalībniekiem – autotransports un velosipēds.

Papildus tam, aicinām satiksmes dalībniekus uz savstarpēju toleranci. Ņemot vērā, ka veloinfrastruktūra galvaspilsētas centrā un uz apkaimēm attīstīsies arvien vairāk, satiksmes dalībniekiem jāmācās ŗēķināties un respektēt vienam otru.

#1606 Loreta 2016-04-13 14:51:45

Sveiki! Tā kā Rīgā tiek strauji attīstīta veloinfrastruktūra, tiek ieviesti arvien jauni veloceliņi, savukārt benzīntanki to tuvumā pilsētas centrā ir visai reta parādība, vēlējos uzzināt vai ir domāts par tādas velobraucējiem aktuālas lietas, kā gaisa pumpju gaisa uzpildīšanai riepās izvietošanu kaut kur veloceļu tuvumā? Tas reizēm ir pat ļoti aktuāli kad pēkšņi ir tukša riepa un nekas cits neatliek kā riteni stumt. Arī velo servisi nav “uz katra stūra”. Ja pašvaldība to nevar nodrošināt, varbūt ir vērts uzrunāt kādus uzņēmējus, kas to varētu nodrošināt kā maksas pakalpojumu? Vismaz Staitoil, kas tagad ir uzsācis arī vienkārši “desiņu tirdzniecību” kā piemēram Vecrīgā varētu taču pie sava veikala esošās riteņu novietnes izvietot arī riteņu uzpumpēšanas vietu!

Rīgā ir vairākas velokafejnīcas, restorāni (piemēram, BB bārs, kafejnīca Miit, Kaņepes kultūras centrs), veikali un viesnīcas, kur iespējams droši novietot velosipēdus un tie pēc savas iniciatīvas ir uzstādījuši kā pumpi, lai varētu uzpumpēt riepas,  tā instrumentus ikdienas mazajiem remontdarbiem.

Rīgas dome sadarbībā ar veloaktīvistiem kā pilotprojektu uz Skolas ielas veloceļa ir uzstādījusi velopumpi un statīvu, kur piemontēti instrumenti. (pie Kaņepes kultūras centra)

Piekrītam, ka šādi stendi būtu nepieciešami visā Rīgā pie veloinfrastruktūras – joslām un veloceļiem.

Tiklīdz tiks izbūvēta infrastruktūra, domāsim jau par tehnisko aprīkojumu un iespējamo sadarbību ar investoriem par šādas vienotas apkopes tehnikas uzstādīšanu.

#1605 Visvaldis 2016-04-13 14:41:15

Pagājušā gada nogalē tika ziņots, ka kavējas jauna daudzdzīvokļu māju siltināšanas modeļa ieviešana, un, ka energoefektivitātes projektu pieņemšanu plānots sākt 2016. gada sākumā – http://www.db.lv/ipasums/kavejas-jauna-siltinasanas-modela-ieviesana-438158 . Vēlējos uzzināt vai jaunais modelis ir ieviests. Kādas izmaiņas tas paredz un kas mums būtu jādara, ja vēlamies nosiltināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju? Kādas ir aptuvenās izmaksas trīsstāvīgai Staļina laika mājai, kurā ir 18 dzīvokļi? Cik liels ir līdzfinansējums, cik jāiegulda pašiem?

15.03.2016. RNP ir apstiprināta (15.03.2016. MK noteikumi Nr.160) jauna atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Atbalstam daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai laika periodā no 2016. līdz 2023. gadam ir pieejami vairāk nekā 166 miljoni eiro.

Atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniegs AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” (Altum). Projektu pieņemšanu programmā plānots uzsākt 2016.gada jūlijā, taču jau no šā gada 18.aprīļa Altum uzsāks bezmaksas konsultāciju sniegšanu par programmas nosacījumiem un atbalsta saņemšanas iespējām.

Atbalsta apmērs tiks noteikts, ņemot vērā plānoto siltumenerģijas patēriņu pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas un atkarībā no finansējuma:

1) ja aizdevumu nodrošinās kredītiestāde*, atbalsts no attiecināmajām izmaksām būs 36%-50%:

36% – ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei būs 81 – 90 kWh/m² gadā;

43% – ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei būs 71 – 80 kWh/m² gadā;

50% – ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei būs līdz 70 kWh/m² gadā.

*Kredītiestādes aizdevuma procentu likme aptuveni no 3,5% līdz 6% + EURIBOR

2) ja aizdevumu izsniegs ALTUM**, atbalsts no attiecināmajām izmaksām būs 25%-35%:

25% – ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei būs 81 – 90 kWh/m² gadā;

30% – ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei būs 71 – 80 kWh/m² gadā;

35% – ja plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei būs līdz 70 kWh/m² gadā.

**ALTUM ilgtermiņa aizdevums ar zemu aizdevuma procentu likmi 1,75% + EURIBOR

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) finansējumu iespējams piesaistīt tikai tad, ja tiks veikta kompleksa dzīvojamās mājas atjaunošana, t.i., tiek panākts iespējami zemāks siltumenerģijas patēriņš.

Dzīvojamās mājas atjaunošanas (siltināšanas) izmaksas var veidot no 100 līdz 150 EUR uz vienu ēkas kopējās platības kvadrātmetru. Dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja saņemt ERAF līdzfinansējumu līdz 50%, ko nav nepieciešams atmaksāt.

Tehniskās dokumentācijas (energoaudita pārskats, tehniskās apsekošanas atzinums un ēkas fasādes vienkāršotās atjaunošanas projekts), kas nepieciešama, lai veiktu dzīvojamās mājas atjaunošanu, izstrādes izmaksas ir aptuveni no 4000 līdz 7000 EUR, ko iespējams segt arī no dzīvojamās mājas uzkrājumu fonda. Turklāt pēc dzīvojamās mājas atjaunošanas visi ar dzīvokļa īpašuma uzturēšanu un pakalpojumu piegādi saistītie izdevumi, salīdzinot tos gada griezumā, paliek nemainīgi vai pat samazinās.

Lai pieteiktos dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai (ēkas siltināšanai), vispirms nepieciešams sagatavot ēkas tehnisko dokumentāciju – energoaudita pārskatu, tehniskās apsekošanas atzinumu un ēkas fasādes vienkāršotās atjaunošanas projektu.

Lēmuma pieņemšanai par minētās tehniskās dokumentācijas sagatavošanu un ar to saistīto izmaksu segšanu, nepieciešams, lai „par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Pieņemto kopības lēmumu dzīvokļu īpašniekiem jāiesniedz RNP. Pēc kopības lēmuma saņemšanas RNP pārliecināsies par tā atbilstību Dzīvokļa īpašuma likuma prasībām, t.sk. pārbaudīs veikto balsojumu, kā arī sagatavos pieteikumu par energoaudita veikšanu un iesniegs to Rīgas pašvaldības aģentūrai “Rīgas enerģētikas aģentūra” (REA). REA iepirkuma procedūras un atlases kārtā izvēlēsies neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā, kas veiks energoauditu un sagatavos energoaudita pārskatu. Dzīvojamās mājas energoaudita veikšana ir obligāta, ja dzīvokļu īpašnieki plāno dzīvojamās mājas siltināšanai piesaistīt ERAF līdzekļus.

Otrs variants – dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība pati izvēlas tehniskās dokumentācijas (energoaudita pārskats, tehniskās apsekošanas atzinums un ēkas fasādes vienkāršotās atjaunošanas projekts) izstrādātāju. Šādā gadījumā tiks slēgts trīspusējs līgums starp RNP, pakalpojuma sniedzēju un dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto pārstāvi.

Pēc tehniskās dokumentācijas sagatavošanas, dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem lēmums (kopības lēmums ar 2/3 dzīvokļu īpašnieku balsojumu) par pilnvaroto personu un pilnvarojumu – pieteikties dalībai programmā, pieteikties aizdevuma, grantam vai garantijai, veikt piegādātāju atlasi, parakstīt ar projektu saistītos dokumentus u.c. Dzīvokļu īpašnieki šo lēmumu var pieņem arī jau sākotnēji, uzdodot pilnvarotajai personai nodrošināt tehniskās dokumentācijas izstrādi.

Atšķirībā no atbalsta programmas energoefektivitātes paaugstināšanai nosacījumiem iepriekšējā plānošanas periodā, šīs programmas ietvaros Altum noteiks atbalstu, izskatot un apstiprinot pieteikumu dalībai programmā.