#1837 db 2017-01-31 19:54:36
Pēc 19.01. SWH raidījumā saņemtā A. Amerika cerīgā aicinājuma tikties klātienē, šodien jūtos apbēdināts, jo pēc nedēļas bēguļošanas caur citu klerku ieguvu pierakstu uz tikšanos 20. martā (šogad) uz 20 minūtēm un ir pilnīgi skaidrs, ka šajā tikšanās Amerika kungs nav ieinteresēts. Nu ko? Iespējams, ka līdz tam vēl varam šo to noskaidrot, lai tajās ieplānotajās 20 minūtēs pagūstam vismaz sasveicināties: Kāpēc vēl 08.11.2016. RD sēdē Nr.82 attiecībā uz mājām Stabu ielā 52 un Aleksandra Grīna bulvārī 15 k-1, Rīgā, tiek pieņemti lēmumi Nr.4490 un 4491, kuri nav pašvaldības domes kompetencē un līdz ar to ir prettiesiski, kas nepārprotami ir pateikts 12.05.2016. tiesas spriedumā lietā Nr.A420278215, kas neapstrīdami ir zināms RD. Es nešaubos, ka šādi lēmumi RD ir tikuši pieņemti bez īpašnieku piekrišanas, bet vai tas ir noticis arī bez viņu brīdināšanas? Kāpēc minētā sprieduma kontekstā netiek revidēti un atcelti citi vēl iepriekš pieņemtie šāda rakstura RD lēmumi, kas skar simtiem dzīvokļu īpašnieku īpašumu vērtību un, protams, arī palielinātu NĪN? Rīdzinieki, pārbaudiet savu īpašumu sastāvu un maksājumus par tiem!
Esmu informēts, ka Jūs, atbilstoši manam aicinājumam, esat pierakstījies pie manis uz pieņemšanu martā un mani darbinieki uz šo tikšanās reizi gatavo man nepieciešamo informāciju, tādēļ, saprotot, ka šī tēma, iespējams, citiem radio klausītājiem nav tik interesanta kā Jums, aicinu Jūs nogaidīt un izrunāt Jūs interesējošos jautājumus klātienē.
Iedzīvotāju pieņemšana pie manis tiek organizēta tā, lai, neskatoties uz citiem Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka pienākumiem, es paspētu tikties ar iespējami daudz iedzīvotājiem, kuri vēlas tikties ar mani klātienē, tādēļ, gluži loģiski, tikšanās laiks ir ierobežots. Nepieciešamības gadījumā, sava darba grafika iespēju robežās, atvēlēšu jums vairāk kā 20 minūtes, kā arī pieaicināšu citus speciālistus piedalīties mūsu sarunā.
#1836 Kārlis Kaupužs 2017-01-31 08:36:21
Gribētos zināt, cik plaša ir privātmāju pieguļošā teritorija. Vai gadījumā, ja maģistrālā 4. joslu ceļa trotuārs atrodas labu gabalu no privātīpašuma un ir pieguļošs lielceļam, tad tas nebūtu jātīra Rīgas ceļu pārvaldei. Par trotuāra izbūvi mēs neesam bijuši aptaujāti un savu piekrišanu devuši neesam, bet tagad situācija ir tāda, ka tīrot lielceļu sniegs tiek sagrūsts uz trotuāra, bet trotuārs netiek attīrīts ar smago tehniku. Konkrētāk vieta par kuru ir runa ir Lubānas ielas posms no 151 – 157. virzienā uz Rīgu. Tomēr šo trotuāru izmanto arī liela daļa Pļavnieku iedzīvotāju, kuri dodas Depo lielveikala virzienā. Vai tiešām maksājot ne to mazāko zemes nodokli mums būtu arī visiem Rīdziniekiem jānodrošina veiksmīga nokļūšana lielveikalos. Vai tādā gadījuma, ja tomēr šīs trotuārs jāapkopj tuvāko privātmāju īpašniekiem, tad arī lielceļa apgaismojuma lampas nebūtu jāsāk mainīt arī mums :).
Saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr.146 Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumu 2. punktu ir noteikts, ka nekustamā īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas – gājēju ietvju, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvju, caurteku vai zālienu līdz brauktuves malai uzturēšanu un kopšanu nodrošina nekustamā īpašuma īpašnieks vai faktiskais valdītājs. Piegulošās teritorijas kopšanu nodrošina būves īpašnieks, ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un būves, kas pieder dažādām personām, un ja saskaņā ar zemes nomas līgumu nav noteikta cita kārtība. Ja būves īpašnieks nav noskaidrojams, nekustamā īpašuma un tam piegulošā teritorijas kopšanu nodrošina zemes īpašnieks. Noteikumi neizvirza kā kritēriju piegulošās teritorijas platību vai gājēju pārvietošanās intensitāti. Piemēram, Rīgas centrā gājēji nemitīgi pārvietojas gar privātīpašumiem dodoties savās gaitās – uz darbu, mācību iestādēm vai veikaliem, un daudz mazāk pa tām pārvietojas paši dzīvojamās mājas iedzīvotāji, bet tas neatceļ tiem ar minētajiem noteikumiem uzlikto pienākumu.
Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumi (turpmāk – RDSN) Nr.146 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” nosaka, ka personas, kuru nekustamajiem īpašumiem piegulošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības, var saņemt pašvaldības palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā, slēdzot ar pašvaldību vienošanos par sadarbību piegulošās teritorijas kopšanā. Šāds jautājums risināms, vēršoties attiecīgajā izpilddirekcijā.
Bez tam RDSN Nr.146 paredz atvieglojumus no uzliktajiem pienākumiem noteiktām personu grupām: viendzīvokļu māju, kuras netiek izmantotas saimnieciskai darbībai, īpašnieki, kas ir trūcīgas vai maznodrošinātas personas, ja šīs personas turklāt ir vientuļi pensionāri; personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kam nav kopīgas deklarētās dzīvesvietas ar citām pilngadīgām personām; pensionāri, kas ir personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kuriem ir kopīga deklarētā dzīvesvieta ar personām, kas ir pensionāri vai personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti. Lai saņemtu atvieglojumus ir jāvēršas ar iesniegumu attiecīgajā izpilddirekcijā.
Rīgas domes Satiksmes departamenta funkcijās ietilpst satiksmes infrastruktūras objektu uzturēšanas, projektēšanas un būvniecības organizēšana, izņemot luksoforu sistēmas uzturēšanu un apgaismojuma nodrošināšanu, kas nodota Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas gaisma” kompetencē (satiksmes infrastruktūra ir publiskā lietojumā esošais Rīgas pilsētas ielu tīkls – ielas, tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, Daugavas krasta un Rīgas tiltiem piegulošo teritoriju nostiprinātās krastmalas, satiksmes organizācijas sistēmas un tehniskie līdzekļi, lietusūdens novadīšanas sistēmas – maģistrālie lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektori un sūkņu stacijas, kurās pārsūknē lietus notekūdeņus no šiem kolektoriem, caurtekas zem ielām, ielu sarkano līniju robežās esošās akas ūdens novades sistēmā lietus notekūdeņu uzņemšanai un to pievadi, kā arī citas ielu inženierbūves).
Tādējādi Rīgas pilsētas pašvaldības valdījumā esošo ielu kopšanu (t.sk. attīrīšanu no sniega) nodrošina Rīgas domes Satiksmes departaments. Savukārt Rīgas pilsētas pašvaldības valdījumā esošo ielu apgaismojuma nodrošināšana ietilpst Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas gaisma” kompetencē.
#1835 Ģirts 2017-01-30 22:01:29
Reideri, es uzskatu, ka tā ir sava veida profesija šodien Rīgā, viņi nopērk īpašumus ar mērķi nopelnīt – iztīra visu māju, paliek daži likumīgie īpašnieki, un pret tiem viņi izmanto caurumus likumā, un izturas bezkaunīgi, pat krimināli, balansē uz robežas, bet, jeb kurā gadījuma padara godprātīgiem pilsoņiem dzīvi neiespējamu, un Viļus vai neviļus, likuma pieņēmēji, ir viņu sabiedrotie. Rezultātā jūs apliekat ģimenes ar sodiem, un pēc tam mēs bēgam no valsts, jo mums šeit negribas, nevaram uzturēties.
Atbilde pēc būtības ir sniegta pie jautājuma Nr. #1834
#1834 Ģirts 2017-01-30 21:35:07
Nesen pārvācāmies uz dzīvokli Matīsa 85, izrādās šeit ir 3 korpusi. 21 Janvārī izejot no kāpņu telpas apzinājos, ,ka ir ledus un slidens, dēļ tā iemesla paskatījos kas notiek uz augšu. Man palika bailes, redzēju tur milzīgas lāstekas un sniega čupas. Sāku sazvanīties ar mājas īpašniekiem, atradu atsaucīgu balsi, kas , mācēja pastāstīt, ka nelaimes gadījumā mājas īpašnieki ir atbildīgi. Nu, ko, ar to pašu atsaucīgo līdzīpašnieku, paši, nobloķējām pusi ielas, un ar mobīlo skaru līdzekļiem komunicējām, un paši notīrījām visu bīstamos objektus. Pašam likās, ka tas bija godprātīgs darbs, ar personisko iniciatīvu , lai pasargātu mūsu pilsoņus no riska (tieši zem mums ir trolejbusa pietura) Un, tad mēs pēc nedēļas saņemam vēstuli- ar sodu, par to ,ka esam atbildīgi , it kā ,par kaimiņu mājas, kas vispār atrodas uz citas ielas lāstekas nenotīrīšanu???? Izrādās , ka mūsu adresei ir 3 līdzīpašnieki. Nevar mainīt likumdošanu, vismaz, lai es nebūtu vainīgs par tiem kas, dzīvo citā korpusā, un mana gadījumā pat uz citas ielas. Es nemaz nerunāju par to, ka tā cita korpusa īpašnieki, ir tādi kā reideri. Nopirkuši māju, saka ka viņiem pieder vairums domājamās daļas īpašuma, ir liegusi mums piekļuvi sētā, paši tajā laikā visu sētu piekrāvuši ar būvgružiem (par kuru neizvešanu atkal mums draud sods) Nu, ne ko, tā arī dzīvojam, nedaudz bailēs, jo kadri ir krimināli, uzvedas agresīvi, a mēs ar saviem 4 bērniem liekam mašīnu uz Matīsa ielas, kur šad tad dabūnam sodu no Rīgas Domes pašvaldības policijas. Ne ko, maksājam, un domājam, kurā brīdī aizbrukt no visas šis sūda sistēmas uz kādu citu valsti!
Visupirms atkārtoti uzsveram, ka likumdošanas vara Latvijā saskaņā ar Satversmes 64. pantu pieder Saeimai un tautai, līdz ar to pašvaldībai nav tiesību pieņemt vai grozīt likumu.
Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes darbinieki vairākkārt apsekoja minēto nekustamo īpašumu. Apsekošanas laikā konstatēts, ka no ēkas jumta nav notīrīts sniegs un ledus, nekustamā īpašuma pagalms piegružots ar atkritumiem.
Saskaņā ar Rīgas domes 28.04.2015. saistošo noteikumu Nr.146 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” 3.punktu nekustamā īpašuma kopšanu nodrošina tā īpašnieks vai faktiskais valdītājs. Ņemot vērā minēto, pret nama Matīsa ielā 85, Rīgā, līdzīpašniekiem uzsāktas lietvedības administratīva pārkāpuma lietā, saskaņā ar Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.146 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” 12.punkta 1.3 apakšpunktu, kas tiks nosūtīti izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektoram Daugavpils ielā 31, Rīgā.
Konstatējot dažāda veida sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpumus, sekmīgas Rīgas iedzīvotāju un Rīgas pašvaldības policijas sadarbības veicināšanai, lai operatīvi varētu konstatēt, novērst pārkāpumus un vainīgās personas saukt pie normatīvajos aktos paredzētas atbildības, iedzīvotājiem par konstatētajiem pārkāpumiem ir iespēja nekavējoties informēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas Operatīvās vadības biroju, zvanot uz tālruņa numuru 110 jebkurā diennakts laikā, kura darbinieki kompetenti norīkos piekritīgo policijas ekipāžu.
Lai varētu sniegt objektīvu atbildi uz jautājumu, Rīgas domes Administratīvā inspekcija (turpmāk – Inspekcija) no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas pieprasīja informāciju par nekustamo īpašumu Matīsa ielā 85, Rīgā.
Saskaņā ar ierakstu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.25271 nekustamā īpašuma Matīsa ielā 85, Rīgā, (kadastra Nr.0100 037 0040) sastāvā ietilpst zemes gabals, uz kura atrodas trīs dzīvojamās ēkas un trīs palīgceltnes.
Minētais nekustamais īpašums (zemes gabals ar dzīvojamajām ēkām un palīgceltnēm) ierakstīts zemesgrāmatā uz 22 privātpersonu vārda un katram no īpašniekiem pieder noteikta domājamā daļa.
Saskaņā ar Civillikuma 1067.pantu īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1071.pantu uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.
Jāpiebilst, ka jautājums par nekustamā īpašuma Matīsa ielā 85, Rīgā, uzturēšanu, apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī automašīnu novietošanu nama pagalmā (piemēram, noslēdzot, lietošanas kārtības līgumu) ir privāttiesiska rakstura, kas jārisina starp minētā nekustamā īpašuma kopīpašniekiem savstarpēji vienojoties vai vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālā kārtībā.
#1833 Jūlija 2017-01-30 11:19:14 arhivēt
Vēlējos uzzināt kas ir saskaņojis sabiedriskajā transportā uz ekrāniem rādītās informācijas saturu un vai ir vērtēta tajos pārraidīto multfilmu kvalitāte? Manuprāt šīs multenes ir klaji, nepakautrēšos šī vārda, stulbas un ļoti vardarbīgas, laikam Luchien un Bernard saucās, vienas par suni un otras par lāci (varat paskatīties paši youtube vietnē). Multfilmu varoņi viens kaujās, nicīgi izturas viens pret otru un pat saēdas indīgas sēnes un redz halucinācijas, bet, ja esi iekāpis transportā ar bērnu, tad nav citu variantu, bērns tās skatās, jo tās raida pa diviem ekrāniem priekšā un aizmugurē, tā ka izvairīties no ekrāniem ir ļoti grūti un loģiski, ka bērns grib skatīties multenes, lai kādas tās būtu. Vai nebūtu iespējams kā pavērtēt šīs multenes un vai nu atteikties no šīm multenēm vispār vai izvēlēties kādas neitrālākas un mierīgākas? Taču visām multenēm, kuras tiek publiski demonstrētas tiek vērtēts vai tās būtu pakļaujamas kādam vecuma ierobežojumam un šķiet pašsaprotams, ka sabiedriskajā transportā var tikt demonstrētas tikai tās, kas piemērotas arī pašiem mazākajiem skatītājiem. Varbūt pat ar kādu pamācošu saturu tieši bērnu auditorijai domātas? Tam pašam Slimību profilakses un kontroles centram ir jaukas filmiņas par drošību bērnu rotaļu laukumos un uz ielas, pieļauju, ka varbūt pat pašai Rīgas pašvaldības policijai arī ir kāda informācija ko pārraidīt, bet ja nepieciešama vienkārši izklaide, tad noteikti ir iespējams atrast arī ko labāku, tikai ir jābūt vēlmei!
Pirms vairākiem gadiem tika nodibināts uzņēmums “Rīgas acs”, kura uzdevums ir nodrošināt drošību un informētību sabiedriskā transporta pasažieriem. Viens no veidiem, kā “Rīgas acs” var gūt ienākumus šī mērķa realizēšanai, ir reklāmas pārraidīšana sabiedriskā transporta monitoros. Šobrīd testa nolūkos testa režīmā tiek attēlota informatīvi izklaidējoša informācija, lai noteiktu optimālāko reklāmas pārraidīšanas algoritmu. Taču nākotnē vienā no monitoriem tiks rādītas pieturvietas. Jānorāda, ka animācijas seriāls “Bernard”, kurš tiek demonstrēts Rīgas satiksmes transportā uz video monitoriem, tiek veidots lielākajā Spānijas animācijas studijā “BRB International”, kura ir arī viena no lielākajām animācijas studijām Eiropā. Animācijas seriālam tā ražotājs ir piešķīris vecuma kategoriju – Family, kas nozīmē, ka tā demonstrēšanai nav paredzēts vecuma ierobežojums. Minēto animācijas seriālu bez ierobežojumiem ir demonstrējušas sekojošas Eiropas valstu televīzijas: ВВС (Lielbritānija); М6 (Metropole Television – Francija); YLE TV (Somija); Cartoon Network (ASV); Disney; Latinoamerica (Latīņamerika); Canada (Kanāda); Nickelodeon (Itālija); Kika (Vācija); Cartoon Network (Polija, Ungārija, Rumānija); Kro (Benilux valstis); NRK (Norvēģija); DR1 (Dānija); HBO (Austrumeiropa); TVE (Spānija); LNT (Latvija); TV3 (Latvija).
#1832 Ernests 2017-01-30 09:43:12
Pie Biķernieku slimnīcas no Biķernieku ielas puses iekšā mežā ir asfaltēta bijusī stāvvieta, kas tagad stāv tukša un slēgts. Tā kā stāvvietu kā allaž Rīgā trūkst, vēlējos uzzināt kam tā pieder un vai nevar to atkal atvērt kaut tikai slimnīcas klientiem?
Bijušo autostāvvietu un blakus esošo mežu apsaimnieko SIA “Rīgas Meži”, saskaņā ar RD noslēgto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu, kas stājās spēkā 30.10.2014.. Asfaltētais laukums ir atsevišķi izdalīta zemes vienība, kurā atbilstoši Rīgas domes lēmumam ir paredzēta administratīvās ēkas būvniecība SIA “Rīgas meži” vajadzībām.
#1831 Homičs 2017-01-26 12:34:49
Kāds ir RD rīcības plāns par satiksmes organizēšanu atbilstoši mūsdienu prasībām Tēriņu ielas rajonā ? No rītiem šī iela ir tik noslogota, ka notiek apbraukšana pa mazajām ieliņām un pagalmiem un pat zem (!) Ulmaņa gatves pārvada tilta ! Tilta, kas savieno Ārlavas un O.Vācieša ielu jauda ir acīmredzami jau sen nepietiekama. Rīgas Satiksme ļoti labi zina, ka pat 2 autobusi nevar samainīties uz šī tilta ! Kad šis jautājums tiks risināts?
Attiecībā par Tēriņu ielu vēršam uzmanību, ka intensīva satiksme šajās ielās rodas pārsvarā dēļ Mārupes pašvaldības iedzīvotājiem. Mārupe, plānojot savu attīstību, nav risinājusi jautājumu par iedzīvotāju nokļūšanu Rīgā un šobrīd šīs problēmas ir jārisina Rīgai, kurai pieejamais finansējums nav pietiekams, lai īsā laika periodā pārbūvētu vēsturiski izveidojušos ielu tīklu. Tuvākajā laikā nav paredzēta jautājumā minēto ielu pārbūve.
#1830 Ģirts 2017-01-25 17:35:08
Labdien Kungi! Bieži vien braucot ar auto pa Mūkusalas ielu virzienā no CSDD pirms paša Mūkusalas rotācijas apļa novēroju problēmu. Lieta ir tāda ka pie Mūkusalas ielas pirms apļa no abām pusēm pienāk trotuāri, bet gājēju pāreja tur nav un citas ielas šķērsošanas vieta tuvumā nav, tad nu gājēju un velobraucēji riskēdami ar dzīvību cenšas tikt pāri kā nu māk. Sakiet kādēļ ir izveidojusies šāda situācija un kāds varētu būt risinājums? Paldies.
Salu tilta kompleksa būvniecības laikā satiksmes intensitāte bija ievērojami mazāka un galvenokārt uzmanība tika vērsta uz transporta nevis gājēju infrastruktūru. Lai būtiski uzlabotu situāciju gājējiem, būtu nepieciešami vērienīgi pārbūves darbi. Rīgas dome ir uzsākusi Salu tilta kompleksa atjaunošanas darbus, kas turpināsies vēl vairākus gadus. Šo darbu ietvaros ir paredzēts ievērojami uzlabot arī infrastruktūru gājējiem. Šobrīd gājējiem jāšķērso brauktuvi atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem – tuvāk pie apļa bez prioritātes attiecībā pret autotransportu vai Mūkusalas ielas un Bieķenslas ielas krustojumā pie luksofora.
