Par aktuālo Rīgā (23.03.)

Par aktuālo Rīgā (23.03.)

2017. gada 27. marts
Uzdod savu jautājumu šeit

#1863 Jānis Akmentiņš 2017-03-01 11:10:09

Sveiki kādas ir Jūsu domas par šo manabalss.lv iniciatīvu PAR AUTOBUSU MARŠRUTU IMANTA – K. ULMAŅA GATVE – KRASTA IELA – PĻAVNIEKI – JUGLA https://manabalss.lv/par-autobusu-marsrutu-imanta-k-ulmana-gatve-krasta-iela-plavnieki-jugla/show

Sākumā gribētos atgādināt rīdziniekiem par 3 būtiskām lietām, kas ir jāņem vērā par Rīgas pilsētas sabiedrisko transportu:

1.       Rīgā, kā vairumā lielo pasaules pilsētu, pārsēšanās sabiedriskajā transportā nav jāvērtē kā neērtība. Viena pārsēšanās, lai nokļūtu no izvēlētā sākumpunkta līdz izvēlētajam beigu punktam ir optimāls pārvietošanās veids.

2.       Izrietot no pirmā punkta var droši apgalvot, ka Rīgas sabiedriskā transporta sistēma nodrošina pārvietošanās iespējas ar vienu pārsēšanos. Izņēmumi ir tikai atsevišķi mazapdzīvoti rajoni vai specifiski galamērķi. Piemēram, no Vakarbuļļiem ar vienu pārsēšanos nav nodrošināta nokļūšana visā Rīgā.

3.       Lai pārvietošanās rīdziniekiem būtu pieejamāka un neradītu papildus finansiālus izdevumus, Rīgā jau kopš 2014.gada tika ieviesta vienota mēnešbiļete par viena transporta veida cenu un tas nozīmē, ka ceļot ar šādu mēnešbiļeti var bez ierobežojumiem visā maršrutu tīklā nevis tikai kādā konkrētā transporta veidā (izņēmums ir viena maršruta mēnešbiļete). Un pats pēdējais solis pasažieru ērtībām tika sperts no 2016.gada 1.jūlija, kad tika ieviesta vienas stundas biļete rīdziniekiem, kas ļauj ar pārsēšanos bez papildus izdevumiem brīvi sasniegt visus galamērķus.

Izskatot šādu iniciatīvu, ir jāvērtē vairāki apstākļi, lai varētu pieņemt kādu lēmumu.

1)      Kādi ir esošie savienojumi no iniciatīvā piedāvātajiem. Neiedziļinoties detaļās var apgalvot, ka lielākā daļa starpsavienojumu ir jau šobrīd nodrošināti. Piemēram, piedāvātie jaunā maršruta galapunkti Imantā un Juglā jau šobrīd ir savienoti ar  21.autobusa maršrutu.

2)      Maršruta ātrums. Galvenais kritērijs, lai izpildītos iniciatīvas pamatojums ir privātā transporta braucēju pārsēdināšana sabiedriskajā transportā. Tātad vai sabiedriskais transports piedāvās ātrāku pārvietošanos maršrutā nekā to spēj veikt katrs privātās automašīnas lietotājs. Diemžēl šeit jau uzreiz var teikt, ka ātrums nebūs lielāks, jo maģistrālās ielas pa kurām piedāvāts organizēt šo maršrutu nav ar prioritāti sabiedriskajam transportam.

3)     Tehniskās iespējas. Cik autobusi nepieciešami šāda maršruta nodrošināšanai un vai tāds skaits šo autobusu ir operatora rīcībā. Vai ceļi pa kuriem tiek piedāvāts braukt ir pieejami sabiedriskajam transportam un vai uz šiem ceļiem ir pieturvietas, bet ja nav vai tās var ierīkot. utt.

4)      Un kā pēdējais – svarīgākais ir ekonomiskais pamatojums. Jāapzinās, ka jauns maršruts nereti pārdala esošos pasažierus, kas nozīmē, ka finansiāli tas rada tikai jaunus izdevumus nevis papildu ieņēmumus. Tāpēc šis maršruts jāvērtē no potenciālu jauno pasažieru piesaistes viedokļa, kas pārsēstos tieši no privātā transporta.

 

#1862 Jānis Akmentiņš 2017-03-01 11:04:34

Sveicināti gribēju uzjautāt kas notiekas Juglā, Murjāņu 59a, Vidzemes priekšpilsēta tur atradās Rīgas būvamatniecības vidusskola tad pēkšņi likvidējās un bija kaut kāds bērnudārzs, tajās telpās iespējams ka pirmsākumos jau bija bērnudārzs, bet bērnudārzs tur nevarēja būt jo tur ir plūstošas smiltis zem ēkas un tas ir bīstami tāpēc tur atvēra skolu nu man mamma to stāstīja, kas tur strādāja kāpēc tur tomēr ielika bērnudārzu tagad un vai tagad tur vispār kaut kas vēl notiek? Jo liekas ka tikai uzraksti ka bērnudārzs, bet vis tur izskatās tukšs, … Vai kaut kas ir iecerēts ar šo ēku???

Skolas ēka (kadastra Nr.0100 124 0292 001)  un palīgēkas (0100 124 0292 002, …005, …006, …007, …008) Murjāņu iela 59A,  atrodas Latvijas Valsts Latvijas Republikas Finanšu ministrijas īpašumā un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā, līdz ar to jautājums par turpmāko rīcību ar būvēm ir valsts kompetencē.

Rīgas pilsētas būvvaldē no 2010. gada nav ienākusi nekāda būvniecības dokumentācija saistībā ar šo adresi.

Papildus informējam, ka palīgēkām 0100 124 0292 002, …005, …006, …007, …008) Murjāņu iela 59A,  saskaņā ar Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas 09.09.2016. sēdes protokolu  tika noteikta klasifikācija – A un B kategorijas vidi degradējoša būves (grausti), kā arī tiek piemērota 3% NĪN likme.

 

#1861 Gunta Krastiņa 2017-02-26 17:27:30

Vai Andris Ameriks ir pabijis piemēram Grīvas masīvā un ieraudzījis no padomju laikiem nelabotos iekšpagalmus, kur vienīgā iespēja vecam cilvēkam satraumēties. Vai Andris Ameriks zin, ka ar RD atbalstu notiek dzīvokļu pārbūve (par ļoti milzīgu naudu !!!) ar sienu laušanu utt., kura pilnīgi paralizē kaimiņu dzīvi. Un pats galvenais – naudiņa par pakalpojumiem palīg strādniekiem (kaut ko aiznest, atnest) notiek skaidrā naudā . tā teikt “ķepā” – tas viss redzams pa nama logu!!! No kurienes tā MILZĪGĀ nauda par kuru taisīt tādu remontu??? Pēc tam dzīvokļus izīrē par LIELU naudu (kam nodokļi?). Dzīvokļu īpašnieki ir TUKŠA vieta, jo īrētājiem – nav īpašuma nodoklis, zemes īres nodoklis un pilnīgi pie VIENAS VIETAS – kas notiek. Lūdzu atbildiet – vismaz uz vienu jautājumu, jo mēs Jums neticam! Kurā vietā šeit iedzīvotāju labklājība???!!!

Informējam, ka par pašvaldības līdzekļiem tiek laboti pašvaldības valdījumā esoši  iekškvartālu ceļi tam atvēlēto finanšu līdzekļu robežās. Primāri – koplietošanas piebraucamie ceļi,  kas ir caurbraucami  un kam ir zemesgrāmatā  reģistrēts  servitūta statuss, ņemot vērā to tehnisko stāvokli. Ja dzīvojamās mājas piebraucamie ceļi atbilst iepriekš minētajam, tad ir pamats sagaidīt, ka tos pieejamā finansējuma robežās labo pašvaldība. Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcija 2006. gadā organizēja dzīvojamo namu Grīvas ielā 11/1, 11/2, 11/3, 11/7 iekškvartāla seguma remontu.

Ja dzīvojamās mājas piebraucamie ceļi atrodas uz privātīpašniekam piederoša zemes gabala, tad atbildība par to uzturēšanu kārtībā, pirmkārt, ir  attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem kā to nosaka Civillikums. Šajā gadījumā, lai pieņemtu lēmumu par pagalma labiekārtošanu nepieciešams, lai “par” šādu lēmumu nobalso Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem (papildus jālemj par darbu veikšanu, norādot arī remonta darbu izpildei nepieciešamā finansējuma avotu). Ja Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu par pagalma labiekārtošanas darbiem, kā arī šo darbu veikšanai nodrošinās finanšu līdzekļus, apsaimniekotājs veiks nepieciešamos pasākumus atbilstoši kopības lēmumam.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 11.panta nosacījumiem, dzīvokļa īpašniekam ir tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet ievērojot normatīvo aktu prasības, rekonstruēt, renovēt vai restaurēt atsevišķo īpašumu, ciktāl tas neskar kopīpašumā esošo daļu vai citus dzīvokļu īpašumus.

Tā kā jautājumā nav norādīta konkrēta adrese, Rīgas pilsētas būvvalde iedzīvotāju aicina izmantot rpbv.lv mājas lapā pieejamo informāciju, kur ikviens interesents, ievadot Būvniecības ieceru meklētājā un Būvatļauju meklētājā sev interesējošo adresi, var pārliecināties vai būvdarbu veikšana ir saskaņota Būvvaldē.  Ja ievadītā adrese netiek atrasta nevienā no šiem abiem meklētājiem, aicinām iedzīvotāju vērsties Būvvalde ar lūgumu pārbaudīt vai konkrētajā adresē netiek veikta patvaļīga būvniecība.

 

#1860 Andris 2017-02-23 19:08:27

Par netīrītām ietvēm un netīrītiem jumtiem Rīgas PP sastāda protokolus. Kā sastādītais protokols palīdz gājējam nepaslīdēt uz nenotīrītas ietves vai kā sastādītais protokols pasargā gājēju no krītošas lāstekas vai sniega blāķa? Vai nebūtu pareizāk ieviest sistēmu, kur Rīgas Dome sadarbojas uz uzņēmumiem, kas pēc Rīgas Domes pieprasījuma veiktu ietvju un jumtu tīrīšanu pēc tam piestādot īpašuma īpašniekam gan sodu, gan rēķinu par pakalpojumu?

Īpašnieka pienākums uzturēt savu īpašumu kārtībā, lai tas neradītu apdraudējumu sabiedriskajai drošībai, noteikts Civillikumā. Tādējādi tīrīt sniegu no sava īpašuma jumta ir īpašnieka pienākums.

Kas attiecas uz īpašumiem piegulošo teritoriju kopšanu, tiesiskais regulējums, kas uzliek pienākumu nekustamā īpašuma īpašniekam kopt īpašumam piegulošo teritoriju, tradicionāli pastāv ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, īpaši, kur ir Latvijai līdzīgi klimatiskie apstākļi.

Jāņem vērā, ka tik lielā teritorijā kā Rīgas pilsētas administratīvā teritorija nebūtu iespējams sistemātiski un vienlaikus nodrošināt visu publisko teritoriju kopšanu (īpaši ziemas periodā snigšanas un sala apstākļos un rudenī lapu krišanas periodā), ja šos darbus centralizēti un par pašvaldības līdzekļiem organizētu pašvaldība. Pašvaldība var nodrošināt darbu izpildi plānveidā, iespēju robežās risinot neatliekamas un avārijas situācijas, bet pastāvīgu, pienācīgu, vienlaicīgu visu publiskā lietošanā esošo teritoriju sakopšanu nodrošināt nav iespējams.

Prakse liecina, ka valstīs, kur publisko teritoriju kopšana ir blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku pienākums, vide ir sakoptāka un iedzīvotāji ir apmierinātāki ar tās sanitāro stāvokli un lietošanas ērtību, nekā tas ir valstīs, kur šos uzdevumus pilda pašvaldības.

Rīgas domes saistošajos noteikumos “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” ir paredzētas pašvaldības izpilddirekcijas tiesības uzlikt adresātam par pienākumu izpildīt noteiktu darbību, piemērām, notīrīt sniegu. Gadījumā, ja ar administratīvo aktu uzliktais pienākums netiek izpildīts, izpilddirekcija, papildus administratīvajām sodam var uzlikt piespiedu naudu – fiziskajām personām līdz 5000 eiro, juridiskajām – līdz 10 000 eiro. Gadījumā, ja uzliktais pienākums joprojām netiek izpildīts, piespiedu nauda tiek uzlikta atkārtoti. Tomēr šobrīd pastāvošai sistēmai ir trūkums – izpildrīkojuma piemērošana notiek saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Šīs likums (kuru tiesīga grozīt tikai Saeima, nevis Rīgas dome) nosaka, ka par piespiedu izpildi adresātu vispirms brīdina rakstveidā. Tas nozīmē, ka sākotnēji ar pārkāpēju notiek ilgstoša sarakste, kā rezultātā ietve vai jumts var nebūt savlaicīgi notīrīts.

Gadījumos, kad nav iespējams nekavējoties sazināties ar pārvaldnieku vai īpašnieku, lai novērstu apdraudējumu, policijas darbinieki norobežo bīstamo ietves daļu ar policijas brīdinošām lentēm.

 

#1859 Andris 2017-02-23 19:04:02

Bieži ir novērots, ka kādi būvnieki vai strādnieki remontē/rok kaut ko uz ielas/trotuāra un nav nodrošinājuši gājējiem nekādu iespēju droši apiet apkārt remontdarbu vietai. (Ja Amerika kungam nepieciešams kāds konkrēts piemērs, tad ap 23. februāri darbi notiek Vienības gatvē iepretim 2. trolejbusu parkam). Pēc Twitter diskusijas ir skaidrs, ka Rīgas pašvaldības policija ir bijusi notikuma vietā, piefiksējusi situāciju, ka ir bloķēta ietve un gājējiem nav nodrošināts drošs ceļš apkārt remontdarbu vietai. Sastādīts arī (apskates?) protokols. Protams, ka nākamajā dienā, braucot garām, redzams, ka nekas nav mainījies. Kā jūsuprāt atrisināt situāciju, kad protokols ir sastādīts, varbūt pat sods ir uzlikts, bet būvnieks ignorē jebkādas prasības? Līdzīgi kā vasarā bija Barona ielā. Protokoli viens pēc otra, bet gājēji tik staigā starp bruģu kaudzēm un braukājošiem traktoriem. Vai tiešām ir jāgaida, kad notiks nelaime, kādam gājējam uzkritīs virsū bruģa palete vai kādu gājēju nobrauks traktors?

Jebkura darba vieta, kas tiek organizēta uz ceļiem ir jāaprīko atbilstoši MK noteikumiem Nr.421 “Noteikumi par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem”. Attiecīgi visiem darbu veicējiem ir pienākums ievērot šo noteikumu prasības, savukārt to neievērošanas gadījumā ir jāvēršas pašvaldības policijā.

Tomēr jānorāda, ka remontdarbi uz ceļiem tiek veikti, lai uzturētu atbilstošā kārtībā inženierkomunikācijas vai infrastruktūru. Šādus darbu nav iespējams veikt neierobežojot satiksmi. Būvdarbu laikā ar satiksmes ierobežojumiem un apgrūtinātu posma šķērsošanu ir jārēķinās, kā transportlīdzekļu vadītājiem tā gājējiem.

Attiecībā uz konkrēto notikumu, saistībā ar kuru ir Jūsu jautājums, policija veica nepieciešamos pasākumus, noskaidrojot, ka trešā persona patvaļīgi pārvietojusi norobežojošās barjeras, tādejādi bloķējot gājēju kustību.           Papildus jāatzīmē, ka neatliekamajās situācijās, kad remonta un celtniecības darbos ielās un uz ceļiem netiek ievērotas prasības par sabiedrības drošības un transporta kustības drošības garantēšanu, policijai ir tiesības šādus darbus ierobežot vai aizliegt, kamēr netiks novērsts apdraudējums.

Attiecībā uz darba veicēja piespiešanu izpildīt kādu likumā noteikto darbību Administratīvā procesa likums nosaka piespiedu izpildes mehānismu un piespiedu izpildes līdzekļus, taču šobrīd pastāvošai sistēmai ir būtisks trūkums – saskaņā ar minēto likumu par piespiedu izpildi adresātu vispirms brīdina rakstveidā. Tas nozīmē, ka sākotnēji ar pārkāpēju notiek ilgstoša sarakste un tikai tad iestāde, šajā gadījumā pašvaldība var vērsties pret adresātu ar piespiedu izpildes līdzekļiem.

Tomēr jānorāda, ka bez sodu piemērošanas un piespiedu izpildes katra darbu veicēja neizdarības nākotnē ietekmē pašvaldības attiecības ar šādu komersantu, jo informācija par visiem pieļautajiem trūkumiem un pārkāpumiem paveiktajā darbā tiek apkopota un tai ir nozīmē.

0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments

Aktualitātes