Par aktuālo Rīgā (22.03.)

Uzdod savu jautājumu šeit

#2157 Jānis14 2018-02-22 10:48:47
Sveiki. Pāris gadus atpakaļ jautāju par iespēju uzstādīt luksoforu vai gājēju pāreju Mežciemā – Gaiļezera un Lizuma ielās. Atbilde bija, bet luksofora, gājēju pārejas zebras vēl nav līdz šim brīdim.
Rīgas domes Satiksmes departaments norāda, ka gājēju pārejas tiek ierīkotas saskaņā ar Latvijas valsts standartā 190-10 “Gājēju pāreju projektēšanas noteikumi” (turpmāk – LVS 190-10) noteiktajām prasībām. Šis standarts ir iekļauts 2015.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” kā obligāta prasība gājēju pāreju ierīkošanai. LVS 190-10 nosaka vairākus kritērijus pie kādiem pieļaujama neregulējamas gājēju pārejas ierīkošanu. Norādām, ka Gaiļezera ielā pie Lizuma ielas, lai ierīkotu gājēju pāreju ir nepieciešamas veikt projektēšanas darbus paredzot atbilstošu gājēju pārejas un pieeju izveidi.
Gājēju pāreja Gaiļezera ielā pie Lizuma ielas tiek plānota “Gaiļezera nami” būvniecības 2.kārtā. Šobrīd norisinās 1.kārtas būvniecības darbi.

#2156 Elita Benzīns 2018-02-22 09:43:28
Par ugunsdzēsēju pazemes hidrantiem, kas ir ierīkoti ar ūdens ņemšanas vietu uz ielas brauktuves daļas. (Reāls gadījums: Pārdaugava, ugunsgrēks kaimiņu dzīvojamajā mājā, ziema. Ugunsdzēsēji meklē hidrantu-virs tā atrodas vieglā automašīna! ) Vai ir plānots ierobežot automašīnu novietošanu ugunsdzēsības pazemes hidrantu atrašanās vietās? Ceļazīmes? Marķējumi?
Ierīkojot jaunas stāvvietas uz ielām, Rīgas domes Satiksmes departaments ievēro 2016.gada 19.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” prasības un stāvvietas pie ugunsdzēsības hidrantu akām aprīko ar atbilstošiem ceļu satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem. Jaunās stāvvietas tiek apzīmētas ar ceļu horizontālo apzīmējumu Nr.945-dzeltenu krustu.
Tāpat arī saskaņojot ielu tirdzniecības vietas uz publiskā lietojuma ielām sarkano līniju robežās, tiek izvērtēta iespēja piekļūt pie ugunsdzēsības hidrantu akām nepieciešamības gadījumā veicot korekcijas ielu tirdzniecības vietu plānotajā izvietojumā.

#2155 Arnolds 2018-02-21 23:20:25
Rīgas satiksmes mājas lapā ir redzams, ka 1.tramvajs pārliecinoši decembrī ir bijis līderis pārvadāto pasažieru skaita ziņā. Diemžēl 21.februārī datus par janvāri neatradu. Šodien arī tika informēta sabiedrība, ka 1.tramvajs turpmāk metīs loku gar centrāltirgu. Ceļš no Juglas līdz VEF kultūras pilij ir ok, bet tad sākās. Regulāra 2-3 minūšu stāvēšanu, lai tiktu uz Brīvības ielas un ļoooti lēnais posma pa Barona ielu. Kāpēc vispār pēc Barona ielas tā saucamās rekonstrukcijas tika uzlikts ātruma ierobežojums uz 30 km/h? Vai tāpēc, lai tikko uzliktais bruģis tik ātri nebojātos? Sanāk, ka šis maršruts ir kļuvis vēl lēnāks, bet citas alternatīvas daudziem pilsētniekiem nav.

• Dati par iepriekšējā mēnesī pārvadātajiem pasažieriem, tiek publicēti www.rigassatiksme.lv nākošā mēneša pēdējos datumos, tuvākajā laikā noteikti tiks ievietota arī informācija par janvārī pārvadātajiem pasažieriem. Kas attiecas uz 1.tramvaja maršrutu, tad no 3.marta tas veic regulārus braucienus gar Centrāltirgu, kas radīs tikai maksimums 3 minūšu paildzinājumu maršrutā.
• Pēc seguma atjaunošanas Krišjāņa Barona ielā ir ieviestas rekomendējošās velojoslas. Ņemot vērā ielas platumu un to, ka pa ielas vidu ir tramvaja sliedes, diemžēl, nebija iespējams izveidot nodalītu velojoslu, lai vienlaicīgi atbilstoši standartiem varētu braukt gan tramvajs, gan automašīnas gan velobraucēji. Pa rekomendējošo velojoslu ir atļauts braukt gan autobraucējiem, gan velobraucējiem, horizontālais apzīmējumu brīdina autovadītājus par velosatiksmi, bet, lai uzlabotu satiksmes drošību un radītu komfortablākus apstākļus velobraucējiem, Krišjāņa Barona ielā tika ieviests maksimāli atļautā braukšanas ātruma ierobežojums līdz 30 km/h.
(Atgādinām, ka Krišjāņa Barona ielā tika veikta seguma atjaunošana. Tas nozīmē, ka remontēts (pārlikts) vai nomainīts pret jaunu (betona, zāģēto granīta) esošais bruģa vai asfaltbetona segums. Seguma atjaunošanas ietvaros netiek izbūvētas vai pārbūvētas esošās komunikācijas, kā arī ielas seguma konstruktīvie slāņi, jo tam ir nepieciešams tehniskais projekts, kā arī pārbūves projekts izmaksātu vismaz 5-10 reizes dārgāk.)

#2154 Arturs Kruskops 2018-02-20 12:50:55
Mūsu Dzelzavas 76. k-4 dzīvojamā māja atrodas uz divām zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 0100 071 1567 un 0100 071 2110, no kuriem pirmais ar platību 2385 m2 ir mājai funkcionāli nepieciešamais (reģistrēts Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā) un ir mājas visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums un otrs – mājai piesaistītais ar platību 424 m2 , par kura iznomāšanu mums ir attiecīgs nomas līgums. Citu zemes nomas līgumu mums nav un nevar būt, jo zemes lietas kārtojam tikai mēs, nevis vēl kāds cits. Tādēļ mājas sētnieka kopjamā platība ir 2385 m2 +424 m2 – 580 m2 =2229 m2 , kur 580 m2 ir mājas apbūves platība. SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” bez jebkāda pamatojuma liek mums kopt lielāku platību – 2559 m2. Šādu pārvaldnieka rīcību uzskatām par negodīgu un nelikumīgu. Visi mūsu centieni nokārtot šo strīdu ir bez rezultāta. Lūdzam Jūsu palīdzību šīs situācijas risināšanai. Ar cieņu Dzelzavas 76/4 12.un 14.dzīvokļu īpašnieki-E.Majors un A.Kruskops

Saskaņā ar zemes robežu 18.06.1998. plānu dzīvojamai mājai Dzelzavas ielā 76, k-4, Rīgā (turpmāk – Dzīvojamā māja) noteikts funkcionāli nepieciešamais zemesgabals 3169 m2 platībā, kā arī saskaņā ar ierakstu Nr.1.1. Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.16109 Dzīvojamā māja ir saistīta ar zemesgabalu 3169 m2 platībā, kas izveidots apvienojot bijušo zemesgabalu 71.grupā, Nr.188 daļu un zemesgabalu ar kadastra Nr.01000710023.

Dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā ietilpst:

•   zemesgabals, kadastra Nr.01000711567, ar kopējo platību 2385 m2 (zemes robežu plāns 2006.gada 6.jūlijā reģistrēts Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālajā nodaļā), kas ar 2007.gada 23.janvāra Rīgas domes lēmumu Nr.1978 (prot. Nr.59, 51.§) ir nodots īpašumā bez atlīdzības Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem atbilstoši kopīpašuma domājamai daļai;

•   zemesgabala ar kadastra Nr.01000712110 daļa 424 m2 platībā, saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.11656 īpašuma tiesības ir nostiprinātas divām fiziskajām personām (katrai uz ½ domājamo daļu). Par minētā zemesgabala daļas lietošanu 2017.gada 20.oktobrī ar zemesgabala kopīpašniekiem noslēgts zemes piespiedu nomas līgums;

• zemesgabala ar kadastra Nr. 01000712137 daļa 360 m2 platībā, saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.11655 īpašuma tiesības ir nostiprinātas fiziskai personai (3/10 domājamas daļas) un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “DZELZAVAS CENTRS”, reģistrācijas Nr.40003631313 (7/10 domājamās daļas). Par minētā zemesgabala daļas lietošanu zemes nomas maksa Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem netiek aprēķināta, jo 2013.gada 31.maijā Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – Sabiedrība) iesnieguši 2013.gada 30.maija Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kurā nolemts pieprasīt Sabiedrībai neslēgt zemes piespiedu nomas līgumu ar zemesgabala kadastra Nr.01000712137 kopīpašniekiem par zemesgabala daļas iznomāšanu 2013.gadā un turpmāk. Tomēr atteikšanās apmaksāt zemes nomu nemaina dzīvokļu īpašnieku pienākumu nodrošināt Dzīvojamajai mājai piesaistītā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala kopšanu.

Saskaņā ar Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 3.1 punkta nosacījumiem dalītā īpašuma gadījumā būves īpašniekam un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir pienākums kopt tikai ēkai piesaistīto (funkcionāli nepieciešamo) zemesgabalu, kā arī šim zemesgabalam piegulošo teritoriju. Kopt ēkām nepiesaistīto zemesgabala daļu un šim zemesgabalam piegulošo teritoriju ir zemes īpašnieka pienākums.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Sabiedrībai ir pienākums kopt visu Dzīvojamajai mājai noteikto funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu 3169 m2 platībā. Sētnieka kopjamās platības precizēšanai SIA “TOPO DATI” (ārpakalpojuma sniedzējs) sertificēts mērnieks 2016.gadā veica zemesgabala uzmērīšanu. Kopjamā platība ir atbilstoša sanitārās kopšanas plānam, kas sagatavots saskaņā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabala robežu plānu un ir atbilstošs dabā – 2559 m2 (ietves 537 m2 + iekš kvartāla ceļi 746 m2 + pagalms 128 m2 + zaļā zona 1148 m2). Par minētajiem apstākļiem Sabiedrība informējusi iesniedzējus vairāk kārt.
Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 11.jūlija noteikumu Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” nosacījumiem Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki var pieņemt lēmumu par Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala un koplietošanas telpu sanitārās kopšanas nodrošināšanu bez pārvaldnieka starpniecības, lēmumā nosakot darbu kārtību un dzīvokļu īpašnieku atbildību.
Papildus SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vērš uzmanību, ka saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldības māju privatizāciju” un 2015.gada 3.novembra Rīgas domes saistošiem noteikumiem Nr.177 “Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas saistošie noteikumi” nosacījumiem tiesības pārskatīt Dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību un robežas kopš 2015.gada 1.jūlija ir piešķirtas Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijai, savukārt laika posmā starp Dzīvojamās mājas privatizācijas pabeigšanu un likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 85.panta spēkā stāšanos 2015.gada 1.jūlijā, likumdevējs nebija tieši piešķīris funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas (grozīšanas) funkciju nevienai institūcijai, tādējādi šis jautājums varētu tikt risināts tikai vispārējās jurisdikcijas tiesā civiltiesiskajā kārtībā.
Judikatūrā ir atzīts, ka darbības funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanā kā privatizācijas procesa sastāvdaļa ir izpildītas līdz ar dzīvojamās mājas privatizācijas procesa pabeigšanu un šādi noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala robežas un platība kļūst saistoša gan personām, kas iegūst īpašumā dzīvokli, gan zemes īpašniekam un, kamēr attiecībā uz minēto zemes gabalu nav izdarīti attiecīgi grozījumi, zeme atbilstoši izstrādātajam plānam ir atzīstama par nodotu lietošanā privatizētās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem.
Noslēgumā vēršam uzmanību, ka Dzīvojamajai mājai piesaistītā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežas noteikusi Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija. Attiecīgi mainīt minētā zemesgabala robežas var tikai komisija. Tādā gadījumā Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai (atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktai kārtībai) jāpieņem lēmums par piesaistītā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežu maiņu un tas jāiesniedz Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā Pērses ielā 10/12, Rīgā.

#2153 Aija 2018-02-20 11:02:01
Labdien! Paldies par iespēju tiešā veidā uzdot jautājumus pilsētas vadībai un saņemt atbildes, tas ir ļoti noderīgs instruments dialogam ar sabiedrību. Mans jautājums skar VEF tiltu, mani interesē tilta tehniskais stāvoklis, vai tas ir atbilstošs noslodzei ikdienā, vai ir plānota un kad notiks tilta tehnisko un vizuālo parametru uzlabošana? Paldies!

Gaisa tilts (satiksmes pārvads pār dzelzceļu Brīvības gatvē).
2016.gadā tika veikta Gaisa tilta speciālā inspekcija. Apsekošanas un analītisko aprēķinu rezultātā konstatēts, ka tilta laiduma konstrukciju tehniskais stāvoklis no to stiprības un noturības viedokļa ir apmierinošs.
Tiltu var ekspluatēt ar ikdienas satiksmes slodzēm, kas noteiktas Ministru kabibeta 02.06.2015. noteikumu “Ceļu satiksmes noteikumi”.
Atsevišķām konstruktīvām daļām un elementiem konstatēti defekti un nolietojums, kas, tos nelikvidējot turpmākā ekspluatācijas gaitā var pazemināt tilta nestspēju un ilgizturību. Lai nodrošinātu būves ilgmūžību un garantētu drošu satiksmi, jānovērš konstatētie defekti, izstrādājot tilta atjaunošanas būvprojektu un realizējot to.
2018.gadā plānots uzsākt projekta dokumentācijas izstrādi Gaisa tilta atjaunošanas būvprojekta izstrādei. Būvniecību orientējoši varētu uzsākt 2021.gadā.

#2152 Normunds 2018-02-20 09:10:38
Sveiki. Jautāšu to pašu, ko 2017.gadā… Kas ŠOGAD tiks darīts daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos??? Reālas adreses un darbi!!!!!!

Rīgas dome 2018. gadā turpinās iekšpagalmu remontdarbus. Nākamā gada budžetā šiem mērķiem paredzēti 4 miljoni eiro.
Tiek plānots labiekārtot pagalmus Pļavniekos, Ķengaragā, Dārzciemā, Dzirciemā, Bolderājā, Iļģuciemā, Torņakalnā, Juglā, Vecmīlgrāvī, Teikā, Purvciemā un Sarkandaugavā.

1.Ziemeļu rajona un Vidzemes priekšpilsētas teritorijā

2. Kurzemes rajona un Zemgales priekšpilsētas teritorijā

3.Rīgas Latgales priekšpilsētas un Rīgas Centra rajona administratīvajā teritorijā

Katru gadu Rīgas dome pagalmu revitalizācijas programmas ietvaros remontē starpkvartālu piebraucamos ceļus un saved kārtībā tām blakus esošās teritorijas. Prioritāri ir tie ceļi, kuriem ir servitūts vai liela noslodze. Tomēr ir jāsaprot, ka pašvaldība remontē tikai tos ceļus, kuri atrodas pašvaldības pārvaldībā. Tāpat prioritāri ir tie ceļi, kas ved uz izglītības un medicīnas iestādēm. Ja ceļi un trotuāri jūsu pagalmā šķērso privātīpašumu, tad par to tehnisko stāvokli atbildību uzņemas to īpašnieks.  Ja jūsu pagalma ceļi un trotuāri šķērso privātīpašumu, tad par to tehnisko stāvokli atbildīgi ir tā īpašnieki. Uzzināt, kam pieder zeme, uz kuras atrodas ceļš, iespējams apkaimes izpilddirekcijā.

Kā ziņots, 2012. gadā Rīgas dome sāka īstenot apjomīgu pilsētas iekškvartālu sakārtošanas programmu. Tā turpināsies līdz tiks izremontēti visi iekšpagalmi, kur pašvaldība, atbilstoši normatīvajām prasībām, drīkst ieguldīt savus līdzekļus. Kopumā šiem mērķiem kopš programmas sākšanas pašvaldība atvēlējuši vairāk nekā 25 miljonus eiro.