Par aktuālo Rīgā (12.04.)

Par aktuālo Rīgā (12.04.)

13.04.2018

Uzdod savu jautājumu šeit

#2180 Aleksis 2018-03-21 13:17:45

Ropažu iela 78, 76, 74 – iebraukšana iekšpagalmā ir ļoti bīstama, bedres tādas, ka var mašīnu sasist. Kad ir plānoti kādi remonti? Varbūt līdz remontiem var atrast kādu pagaidu risinājumu, jo situācija tiešām dramatiska.

Piebraucamais ceļš pie mājas  Ropažu ielā 74 atrodas šai mājai piesaistītajā zemes gabalā. Iebrauktuvi ir plānots remontēt šogad, pie nosacījuma, ja tiks saņemta zemes īpašnieku piekrišana.  Ja ir nepieciešams  pagaidu risinājumu, tad par to un šiem darbiem nepieciešamajiem līdzekļiem jālemj  dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašniekiem un jāgriežas pie apsaimniekotāja.

#2179 Dace Blūma 2018-03-20 13:21:05

Labdien! Vai tiek plānots Juglas ielas remonts posmā no Biķernieku līdz Ūdeļu ielai? Šajā ielas posmā, īpaši sastrēguma stundās, ir dzīva satiksme un šis maršruts ievērojami atslogo Brīvības ielu iebraukšanai Rīgā un izbraukšanai no Rīgas Vidzemes virzienā. Ielas segums ir ļoti sliktā stāvoklī. Atļautais braukšanas ātrums ir samazināts no 70 km stundā uz pilsētā paredzētajiem 50 km stundā. Vai ir cerība uz ielas remontu, jeb situācija tiks risināta pakāpeniski ierobežojot ātrumu un beigās slēdzot kustību vispār?

Juglas ielā seguma atjaunošana 2018.gadā nav paredzēta. Juglas ielas brauktuve tiek regulāri apsekota un, vajadzības gadījumā, tiek veikts bedrīšu remonts.

#2178 Gusts 2018-03-20 08:09:29

Labdien! Vai ir statistika, cik cilvēku šajā ziemas sezonā ir izmantojuši patversmes? Vai mēdz būt tā, ka nav vietas nevienā no patversmēm aukstuma dēļ? Cik vispār ir patversmju Rīgā? Esmu dzirdējis stāstu par to, ka ir iedzīvotāji vīrieši, kuriem nepatīk uzturēties patversmēs, jo jāievēro kārtība, nedrīkst smēķēt, utmldz. Vai tā ir taisnība?

1.Palīdzības sniegšana personām bez noteiktas dzīvesvietas un krīzes situācijā nonākušām personām (turpmāk – bezpajumtnieki) notiek atbilstoši rīcības plānam „Palīdzības sniegšana bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos Rīgā” (turpmāk – Rīcības plāns), kas apstiprināts ar Rīgas domes 2007. gada 30. janvāra lēmumu Nr. 2001. Lai novērstu gadījumus, kad bezpajumtnieku veselība un dzīvība tiek apdraudēta, saskaņā ar Rīcības plānu no 1. oktobra līdz 30. aprīlim Labklājības departaments realizē papildus pasākumus, lai atbilstoši pieprasījumam bezpajumtniekiem nodrošinātu īslaicīgas uzturēšanās iespējas patversmē/naktspatversmēs, kā arī uzturu, personīgās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālista pakalpojumus.
Rīcības plāna ietvaros tiek palielināts vietu skaits naktspatversmēs, pagarināts darba laiks patversmē/naktspatversmēs, Rīgas patversmes Dienas centrs darbojas arī brīvdienās un svētku dienās, zupas virtuvēs tiek palielināts pakalpojumu apjoms, kā arī tiek izvērsta informatīvā kampaņa plašsaziņas līdzekļos par palīdzības sniegšanu bezpajumtniekiem aukstajā gada laikā.
Ziemas periodā tiek palielināts vietu skaitu Rīgas patversmē/naktspatversmēs līdz 676 vietām. Atbilstoši pieprasījumam vietu skaits naktspatversmēs var palielināt līdz 1087 vietām dienā.
Nodrošināti papildus zupas virtuves pakalpojumi. Ziemas periodā tiek līdzfinansēts zupas virtuves pakalpojumus līdz 650 porcijām dienā piecas reizes nedēļā, 4 vietās Rīgā (Āgenskalnā, Daugavgrīvas ielā 1, Kr. Barona ielā 126, Kr. Barona 56 un Laktas ielā 8, k-1).
Izvērsta informatīvā kampaņa plašsaziņas līdzekļos par palīdzības sniegšanu bezpajumtniekiem aukstajā gada laikā. Piemēram, izplatītas informatīvas brošūras  „Nepaej garām cilvēkam, kurš nonācis nelaimē!” – 10 000 eksemplāri. Informatīvas kampaņas ietvaros uz 7 tiltu pārvadiem izvietoti sociālās reklāmas plakāti „Nepaej garām cilvēkam, kurš nonācis nelaimē!”
2. Rīgas pilsētas pašvaldībā ziemas periodā darbojas 7 naktspatversmes:
Rīgas pilsētas pašvaldības patversme/naktspatversme vīriešiem Maskavas ielā 208 – 170 vietas;
Rīgas pilsētas pašvaldības patversme/naktspatversme sievietēm Eiženijas ielā 1E – 90 vietas;
Līgumorganizācija – reliģiskās organizācijas „Evaņģēlisko kristiešu draudze „Zilais krusts”” naktspatversme vīriešiem (Mazjumpravas ielā 8) – līdz 120 vietām, patversmes pakalpojums 11 personām ar kustību traucējumiem;
Līgumorganizācija – biedrības „Latvijas Sarkanais Krusts” naktspatversme sievietēm un vīriešiem, (Gaiziņa ielā 7) – līdz 85 vietām, tajā skaitā personām alkohola reibumā;
Līgumorganizācija – biedrības „PINS” naktspatversme sievietēm (Aptiekas iela 1 , k-5) – līdz 40 vietām, darbojas tikai ziemas periodā;
Līgumorganizācija – SIA „V.E.L.G.” naktspatversmes sievietēm un vīriešiem (Esplanādes ielā 1 un Kartupeļu ielā 8) – līdz 160 vietām.
Patversme – sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām diennakti nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālista pakalpojumus.
Naktspatversme – sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas.

3. Personu skaits patversmes/naktspatversmēs:
2018.gada janvārī personu skaits, kuras izmantoja patversmes/naktspatversmes pakalpojumus, vidēji dienā bija 677 personas, kas salīdzinoši ir par 43 personām jeb 7% mazāk nekā 2017.gada janvāra mēnesī.
2018.gada februārī personu skaits, kuras izmantoja patversmes/naktspatversmes pakalpojumus, vidēji dienā bija 707 personas, kas salīdzinoši ir par 30 personām jeb 4% mazāk nekā 2017.gada februāra mēnesī.
2018.gada martā personu skaits, kuras izmantoja patversmes/naktspatversmes pakalpojumus, vidēji dienā bija 660 personas, kas salīdzinoši ir par 24 personām jeb 3% mazāk nekā 2017.gada marta mēnesī.
Personu, kuras izmantoja patversmes/naktspatversmju pakalpojumus 2017.gadā, vidējais skaits mēnesī bija 502, kas ir par 8 personām mazāk nekā 2016.gadā.
2017.gadā kopā minētos pakalpojumus saņēma 4 464 personas, tajā skaitā 3 607 jeb 81% vīrieši un 857 jeb 19% sievietes, kas ir par 222 personām jeb 5% vairāk nekā 2016.gadā, kad patversmes/naktspatversmes pakalpojumus saņēma 4 242 personas.
Klientu skaits patversmēs/naktspatversmēs 2017.gadā ir palielinājies, jo, lai risinātu problēmu saistībā ar personu atrašanos alkohola reibumā Rīgas pilsētas pašvaldības teritorijā, no 2016.gada maija biedrība „Latvijas Sarkanais Krusts” (turpmāk – LSK) uzsāka nodrošināt patversmes/naktspatversmes pakalpojumu diennakts režīmā Gaiziņa ielā 7, Rīgā, personām alkohola reibumā. Līdz ar to 2017.gadā LSK nodrošināja diennakts patversmes/naktspatversmes pakalpojumu lielākam personu skaitam, nodrošinot pakalpojumu personām 31 304 reizes, tajā skaitā personām alkohola reibumā 24 225 reizes (tajā skaitā policijas atvestām personām 9 004 reizes).
4. Izvērtējot patversmju/naktspatversmju noslogojumu ziemas periodā, var secināt, ka vislielākais klientu pieprasījums ir tajās patversmēs/naktspatversmēs, kuras atrodas tuvāk pilsētas centram un nodrošina pakalpojumu arī personām alkohola reibumā, tas ir, biedrības „Latvijas Sarkanais Krusts” patversme/naktspatversme Gaiziņa ielā 7 un Rīgas patversmes vīriešu nodaļa Maskavas ielā 208. Savukārt reliģiskās organizācijas „Zilais Krusts” naktspatversmē Mazjumpravas ielā 8, Rīgā, kas atrodas vistālāk no Rīgas pilsētas centra un nepieņem personas alkohola reibumā, pastāvīgi bija brīvas vietas.
5. Bezpajumtniekiem, saņemot patversmes/naktspatversmes pakalpojumus, ir pienākums ievērot patversmes iekšējās kārtības noteikumus, piemēram, mazgāties dušā, nelietot alkoholiskos dzērienu, sadarboties ar sociālo darbinieku un pildīt noteiktos līdzdarbības pienākumus savas sociālās situācijas uzlabošanā. Novērojumi liecina, ka bezpajumtnieki atsakās no patversmes/naktspatversmes pakalpojuma, jo ir jāievēro minētie patversmes iekšējie noteikumi.
6. Rīgas patversmes/naktspatversmes klientu sociālo problēmu raksturojums:
Galvenie iemesli, kāpēc bezpajumtnieki ilgstoši nevar atrisināt savu sociālo situāciju un uzturas patversmē/naktspatversmēs, ir:
zems pašvērtējums un motivācijas trūkums iesaistīties savas situācijas uzlabošanā;
ilgstoša alkohola atkarība un veselības problēmas.
Ilgstoša alkohola atkarība veicina personas sociālo atstumtību, jo persona būtiski pasliktina savu garīgo un fizisko veselības stāvokli, zaudē darba spējas un starppersonu komunikācijas prasmes. Bezpajumtniecības problemātikai ir daudzšķautnains raksturs, līdz ar to sociālā darba speciālistiem, risinot sociālos gadījumus, vienlaicīgi jārisina vairākas personu sociālās problēmas un to izraisītās sekas.
Apkopojot datus par patversmes/naktspatversmes klientu sociālajām problēmām, var secināt, ka lielākajai daļai klientu tiek identificētas vairākas problēmas, piemēram, nodarbinātības, atkarības, saskarsmes problēmas. Līdz ar to sociālie darbinieki, lai palīdzētu klientam atrisināt galveno mājokļa problēmu, vispirms palīdz risināt problēmas, kas saistītas ar klienta spēju sociāli funkcionēt. Klientiem identificētās un aktuālākās problēmas ir šādas:
1) mājokļa problēma (96%). Sociālie darbinieki palīdz personām risināt dzīvesvietas jautājumu, izmatojot dzīvokļu īres tirgus piedāvājumu. Kaut arī īres dzīvokļi tiek piedāvāti par samērīgu samaksu, grūtības sagādā tas, ka dzīvokļu īpašnieki nevēlas slēgt īres līgumus, kas ir būtiski, lai persona varētu pretendēt saņemt sociālo palīdzību dzīvokļa īres apmaksai. Savukārt 4% patversmes/naktspatversmes klientiem, kuriem netika identificēta mājokļa problēma, saņem patversmes/naktspatversmes pakalpojumu, jo klients ir nonācis krīzes situācijā, piemēram, ir saskarsmes problēmas ar radiniekiem, mājoklis nav piemērots dzīvošanai ziemas periodā;
2) saskarsmes problēma/konflikti (85%), kas saistīti ar šķiršanos ģimenē, dažādu paaudžu izraisītajām konfliktsituācijām, kā arī saskarsmes problēmas sociālajā vidē un sociālo kontaktu/svarīgu attiecību trūkums. Līdz ar to saskarsmes problēmas negatīvi ietekmē personas psihosociālo stāvokli un spēju pastāvīgi gādāt par savām pamatvajadzībām;
3) atkarības problēma (59%). Klientu vidū plaši izplatīta ir alkohola atkarības problēma, mazāk psihotropo vielu un toksisko vielu izraisītas atkarības. Lai palīdzētu klientiem, sociālais darbinieks piedāvā klientiem apmeklēt Anonīmo Alkoholiķu 12 soļu programmu, kā arī iesaistīties valsts apmaksātajā Minesotas programmā alkohola atkarības ārstēšanā;
4) nodarbinātība (57%). Lai risinātu nodarbinātības jautājumu, klienti tiek iesaistīti dalībai atbalsta grupās bezdarbniekiem, dienas centru aktivitātēs, piedāvājot attīstīt dažādas prasmes, piemēram, datorprasmes, apgūt latviešu sarunvalodas prasmes, angļu valodu. Sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru klienti tiek iesaistīti nodarbinātības pasākumā “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi” ilgstošajiem bezdarbniekiem.
Analizējot patversmes/naktspatversmju klientu vecumu, var redzēt, ka visvairāk – 30% personu ir vecumā no 51 līdz 61 gadiem, 26% personu ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem, 18% – no 31 līdz 40 gadiem, 14% no 62 līdz 70 gadiem, savukārt 4% personām ir vairāk par 71 gadu. Līdz ar to var secināt, ka lielākā daļa 30% patversmes/naktspatversmes iemītnieku ir pirmspensijas vecumā no 51-61 gada, kas savukārt liecina par grūtībām šīm personām atrisināt savu sociālo situāciju, atrast darbu un mājokli atbilstoši saviem ienākumiem.

#2177 Valters 2018-03-18 18:28:37

Sveiki tāds jautājums – šur tur var redzēt automašīnu riepas mežmalā vai ceļa malā vai pie kādas pļaviņas jautājums; tāds vai kāds viņas savāc jeb sabiedrībai jābūt aktīvai un kaut kam jāzvana un jāziņo par atstātām riepām ceļa malā…. utt. ….. ??

Tīri tehniski, par tīrību ceļu malās ir atbildīgi ceļu uzturētāji, savukārt par teritoriju līdz brauktuves malai atbild pieguļošās zemes/nekustamā īpašuma īpašnieks. Iedzīvotāji tiek aicināti par šādiem pārkāpumiem ziņot pa tiešo Rīgas pašvaldības policijai vai Rīgas domes Administratīvajai inspekcijai. Ideālā gadījumā, ja ir tāda iespēja, ziņojumam pievienot arī fotoattēlus (piemēram, Rīgas pašvaldības policijas mobilajā aplikācijā).

#2176 matilde 2018-03-14 12:53:11

Sveiki! Ļoti gribētos, lai attīstības plānā tiktu iekļauta trotuāra izbūve Zolitūdes ielā, laukumā starp Priedaines un Jūrkalnes ielām.

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka tuvāko gadu laikā minētajā adresē netiks veikti gājēju ietvju remontdarbi.
Informācijai – izpētot īpašumu piederību minētajā adresē, ir konstatēts, ka tur ir daudz privātīpašumu, kas nozīmē, ka remontdarbu veikšanai papildus nepieciešama nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišana/īpašumu atsavināšana; zemes atsavināšanas process ir gan laikietilpīgs, gan dārgs.

#2175 Romualds 2018-03-13 13:25:30

Sveiki. Ko būvē Tallinas un Brīvības stūrī? Agrāk bija zaļa forša pļava, tagad jau kādu laiku tur stāv dažādas metāla iekārtas. Cik ilgi cels? Un, ko būvē Brīvības ielā arī tajā paša rajonā tikai pretējā pusē. Gandrīz pretī baznīcai? Kad pabeigs?

Brīvības un Tallinas ielas stūrī neko nebūvē. Iespējams, iedzīvotāja nav korekti raksturojusi vietu. Tiek būvēts dzīvojamo māju komplekss iepretim baznīcai uz Brīvības ielas vairāk uz centra pusi.
Brīvības ielā 120 tiek attīstīta daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, attīstītājs AS “Brīvības 120”. Darbi sākti pavisam nesen, martā. Būvdarbu veikšanas termiņš nav zināms.
Savukārt uz Brīvības ielas, virzienā uz Juglas pusi, ir novietoti celtnieku konteineri, kas saistīti ar objekta būvniecības darbiem Cēsu ielā. Kad tieši būvdarbi abos objektos tiks pabeigti, Rīgas pilsētas Būvvaldei nav zināms.
Projektu attīstītājam SIA “Property Innovators” pieder vairāki zemesgabali starp Brīvības un Cēsu ielām, tajā skaitā arī tie, kur pašlaik novietoti celtnieku konteineri. Pēc projektu attīstītāja sniegtās informācijas, konteineri zemesgabalā atradīsies līdz vasarai, vēlākais līdz vasaras vidum, kā arī tuvākajā laikā teritorija tiks sakārtota.

#2174 Zanda 2018-03-13 09:17:23

Sveiki. Jau ir pavasaris, bet tomēr, kas ir ar to balto zemi. Kādēļ šogad bija tik baltas ielas un trotuāri? Dīvaina smaka. Kāpēc netika bērtas smiltis, grants? Mūsu valstī smiltis ir pietiekami. Tā pat nav sāls, bet ķīmija. Labi, ja cieš auto vai zābaki. Bet zeme! Visa ķīmija tiks noskalota gruntī, ezeros, upēs.

Periodā, kad sala ietekmē bija izsalis viss mitrums, uz brauktuvēm un ietvēm bija redzami kaisītā pretapledojuma materiāla  – sāls (Na Cl) paliekas. Tāpēc varēja rasties priekšstats, ka pretslīdes materiāls ir lietots vairāk, kaut, patiesībā, nemainīgos laika apstākļos, kad nav novērojamas straujas temperatūras izmaiņas, kaisīšana tika veikta tikai lokāli, tiltu un satiksmes pārvadu tuvumā.
Hlors no hlorīdiem  neizdalās brīvā formā, tāpēc gaisa piesārņojums vai tā ietekmēšana ar hlorīdiem nav aktuāla. Tehniskā sāls satur ļoti maz – tikai līdz 0,2% ūdenī nešķīstošu piemaisījumu, kuras daļa kaisīšanas rezultātā var pāriet putekļos.
Rīgas domes Satiksmes departamenta speciālisti, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par iespējamām sāls alternatīvām Rīgas pilsētas ielu, tiltu un satiksmes pārvadu apstrādei, 2012.gada nogalē pasūtīja Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem izstrādāt zinātnisko pētījumu „Rīgas pilsētas autotransporta infrastruktūras objektu pretapledojuma apstrādes pastāvošās prakses risku novērtēšana un koriģējošo rekomendāciju izstrāde”.
Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku veiktajā pētījumā izvērtēta sāls kā pretslīdes materiāla iedarbība uz apkārtējo vidi un transporta būvēm, salīdzinājumā ar alternatīviem materiāliem.
Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka Rīgas ielu ziemas dienesta modelis ir raksturojams kā izteikti universāls un sabalansēts attiecībā pret nodrošināmo mobilitātes līmeni, pieejamiem resursiem un ielu infrastruktūras tehnisko stāvokli.
Izvērtējot pretslīdes alternatīvas, zinātnieki norādīja, ka svarīgi, lai šajā situācijā alternatīvu pretapledojuma materiālu un metožu meklēšana nekļūtu par pašmērķi.
Lai skaidrotu,  nepieciešams kliedēt mītus:
absolūti nekaitīgu pretapledojuma materiālu nav, katram piemīt blakusparādības, tieši vai netieši ietekmējot apkārtējo vidi;
nav brīnumaino materiālu ar universālām pretapledojuma īpašībām, bet ir reaģenti vairāk piemērojamie noteiktā veidā noteiktos apstākļos;
ieviešot vairākkārtēji dārgākās par sāli alternatīvas, proporcionāls gaidāmais rezultāts nav garantēts;
sāls joprojām ir pamatreaģents visu  attīstīto valstu ceļu un ielu ziemas uzturēšana (Ziemeļamerika, Ziemeļvalstīs, Japāna, Vācija u.c.);
sāls blakusparādības ir labi izpētītas ilgtermiņā un zināmi risinājumi to mazināšanai, ko nevar apgalvot par lielo daļu alternatīvo materiālu;
ielu malās esošie apstādījumi pavasaros tiek laistīti, lai noskalotu no koku mizām atlikušo sāli.
Galvenais aspekts, kas veido negatīvu attieksmi pret sāli ir tas, ir tā radītais baltais aplikums uz apaviem. Šeit jānorāda, ka princips – neatstāj pēdas ir vienāds ar  – neietekmē vidi, transporta būves un apavus, nav korekts.
Veicot sāls kaisīšanu uz brauktuves snigšanas laikā vienlaicīgi tiek veikta sniega šķūrēšana. Gadījumos kad kaisītājs brauc uzpildīt kaisāmo materiālu, degvielu vai arī mēro ceļu līdz savam maršrutam, tam lāpsta ir pacelta.
Sīkšķembiņas (granīta izsijas), Rīgai nav pielietojamas, jo:
pilsētas lietus ūdens kanalizācija ir slēgta tipa, sīkšķembas kanalizācijas sistēmu pilnībā aizdambētu;
pilsētas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas pārbūve izmaksātu neskaitāmus miljonus;
sīkšķembas mazina slīdamību, bet sniegu nekausē;
granītu izsiju lietošana ziemeļvalstīs saistīta ar šo vietējo dabas resursu pieejamība, transports līdz Latvijai radītu papildus izmaksas;
abrazīvo materiālu trūkums ir arī tas, ka kaisītāju darba cikls ir līdz 10 reizēm īsāks nekā kaisot sāli, tātad palielinās transporta izmaksas un kaisīšanas darbu veikšanas laiks;
vēl negatīva iezīme sīkšķembiņām ir tā, ka granīts ir mikroskopisko kvarca putekļu emitents.
Visbeidzot jānorāda, ka pilsētnieku transportlīdzekļu vadītāju kultūra vēl nav tik attīstīta, lai pārvietotos Rīgā pa apledojušu brauktuvi, kuras slīdamība mazināta izkaisot sīkšķembiņas.
Zīmīgi, ka zinātniskajā pētījumā norādīts, ka pret sāls pielietošanu pretapledojuma apstrādē lielākoties sabiedrībā ir negatīva attieksme, ko sekmē plašsaziņas līdzekļos izplatītā informācija nepilnīgā informācija. Tā rezultātā sāls pielietošanas blakusefekti tiek pasniegti vienkāršoti un neobjektīvi, nepieminot visu faktoru kopumu, tostarp cik sabiedrībai nozīmīgi ir apsvērumi, kāpēc tas vispār tiek darīts.

#2173 AļonaA. 2018-03-12 13:25:03

Labdien. Saņēmu RNP rēķinu 15.02.2018., kur tarifs sadaļā “Ūdensapgāde un kanalizācija” ir palielinājies 2 reizes (6.52 par decembri; 12.79 par janvāri). Sadaļā “Ūdens patēriņa starpība” rādītāji par 113% lielāki par manu personīgo ūdens patēriņu (4. 7 m3 – es izlietoju; 5.295 m3 – ūdens zudumi). Saharova 15. Lūdzu sniegt skaidrojumu.

Par Dzīvojamajā mājā patērēto ūdens daudzumu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – RNP) veic norēķinus ar SIA “Rīgas ūdens” saskaņā ar Dzīvojamās mājas ūdens ievadā uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem. Savukārt starpība starp Dzīvojamās mājas ūdens ievadā uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem un tiem rādījumiem, ko iesniedz Dzīvojamās mājas iedzīvotāji, tiek aprēķināta kā ūdens patēriņa starpība. Ūdens patēriņa starpību apmaksai Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem RNP aprēķina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Lūdzam iesniedzēju sazināties ar RNP, rakstot uz e-pastu: rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv, lai sniegtu informāciju par konkrēto adresi. Pēc adreses identificēšanas, tiks veiktas šādas darbības: ņemot vērā to, ka pēdējo mēnešu laikā ir palielinājusies Dzīvojamās mājas ūdens patēriņa starpība, atbilstoši Noteikumu Nr.1013 30.punkta nosacījumiem 2018.gada aprīlī RNP darbinieki veiks Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumos uzstādīto individuālo ūdens patēriņa skaitītāju apsekošanu un pārbaudi, lai noskaidrotu ūdens patēriņa starpības, kas trīs mēnešus pēc kārtas Dzīvojamajā mājā ir lielāka par 20%, rašanās iemeslus.
Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki par plānoto individuālo ūdens patēriņa skaitītāju apsekošanu tiks informēti atsevišķi.
Pēc apsekošanas, RNP rakstiski informēs Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem izvērtēs iespēju tos īstenot.

0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments

Aktualitātes