Par aktuālo Rīgā (26.04.)

Par aktuālo Rīgā (26.04.)

27.04.2018


 
Uzdod savu jautājumu šeit
 
#2196 Inta Vanovska 2018-04-05 19:13:35
Labdien! Varbūt Rīgas Domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde Terēzes ielā 5 varētu pievērst uzmanību faktam, ka jau visu ziemu un vēl tagad netiek sakopta pie šīs pārvaldes Terēzes un Pērnavas ielas stūra zaļā zona un ietve – tur mētājas desmitiem izdzertu alkohola pudeļu un papīra drazas. Vai tiešām tur nemaz nav sētnieka? Tagad, kad viss nokusis skats patiešām nožēlojams. Bija tak runa par Grīziņkalna apvidus attīstību un sakopšanu.

Atbildot uz sūdzību  darām zināmu, ka Rīgas domes Administratīvā inspekcija (turpmāk – Inspekcija), 04.04.2018. apsekoja nekustamo īpašumu Pērnavas ielā 28 (Kad. Nr. 0100 035 0144), Terēzes ielas un Pērnavas ielas krustojumu (Terēzes ielā 5), Rīgā, (Kad. Nr.0100 035 2068; 0100 035 9999) teritoriju un konstatēja, ka minētās īpašuma teritorijas uzturēšanā netiek ievērotas Rīgas domes 28.04.2015. saistošo noteikumu Nr.146 ,,Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) 4.1., 4.3.apakšpunkta prasības. Tika veikta fotofiksācija. Inspekcija par minēto Noteikumu prasību neievērošanu 04.04.2018. sastādīja un nosūtīja fiziskai personai un juridiskai personai apskates protokolus.

#2195 Gunta 2018-04-05 09:31:03
29. jūnijā sāksies Dziesmu un deju svētki. Šogad plānojat remontēt Brasas tiltu. Kad notiks šie remontdarbi? Pirms, pēc, vai svētku laikā? Līdzšinējā pieredze ar ielu remontiem gan ir bijusi vāja un jau šobrīd māc šaubas vai viss noritēs gludi.

Noslēdzoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem Rīgas domes Satiksmes departaments uzsāks Brasas tilta pārbūvi.
Pārbūves laikā demontēs bojāto brauktuves konstrukciju – segumu, hidroizolāciju, margas, bortus un apmales, un izbūvēs jaunas.  Tiks nomainīts brauktuves segums arī tilta pieejās. Remontētas kāpnes, nodrošinot arī vides pieejamību, atjaunots apgaismojums un citi darbi.

#2194 Haralds Skaņa 2018-04-04 12:43:13

Sveiki. Nav īsti skaidrs, kas notiek ar skaņas kontroli? Vai es varu sūdzēties, ja mani kaimiņi klausās mūziku un skaļi uzvedas pēc plkst.23.00, vai tas jau ir pamainījies? Tāpat, vai varu sūdzēties, ja uz ielas naktī tiek atskaņota pārāk skaļa mūzika? Drīz sāksies sezona un vēlos saprast, kādas ir manas tiesības, kādi ir kritēriji kur un ko drīkst. Kā arī, kā tiek sodīti skaņas cēlāji?

Jautājums par mūzikas atskaņošanas radītā trokšņa kontroli ir Rīgas pašvaldības policijas (Turpmāk – RPP) kompetencē, jo atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumiem Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” mūzikas atskaņošanas radītā trokšņa kontrole tiek attiecināta uz sabiedriskās kārtības nodrošināšanu (12.punkts).
Kopš Satversmes tiesas 2014.gada 12.decembra sprieduma, kurā tika atcelta norma par trokšņošanas ierobežojumiem Rīgā RPP ir apgrūtināts darbs, apkarojot šāda veida pārkāpumus. Proti, pašlaik nevienā normatīvajā aktā Satversmes tiesas sprieduma dēļ nav konkrēti noteikts, kādos laikos un kādā skaļumā drīkst trokšņot.
Taču tas nenozīmē, ka trokšņošana ir legalizēta. Proti, ikvienam ir tiesības uz privāto dzīvi un līdz ar to arī trokšņošanu savā mājoklī, taču šīs tiesības nedrīkst aizskart citu iedzīvotāju tiesības uz mieru.
Tādēļ pašlaik neatkarīgi no diennakts laika ikvienam joprojām ir tiesības saukt RPP un šādu izsaukumu joprojām ir daudz.
Sākumā policisti veiks preventīva rakstura pārrunas, bet, ja pēc pirmās policistu vizītes trokšņošana turpināsies, kārtības sargiem jau būs pamats trokšņotāju saukt pie atbildības par sīko huligānismu, jo pārkāpējs jau būs bijis informēts, ka viņš ar savām darbībām traucē citiem un būs ignorējis šo brīdinājumu.
Sodāmība atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 167.pantam – sīkais huligānisms:
“Par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu (sīkais huligānisms), — uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz piecsimt euro”.
Savukārt saimnieciskās darbības, iekārtu vai satiksmes radītā trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē Veselības ministrijas Veselības inspekcija.

#2193 Edgars 2018-04-04 11:50:10

Labdien! Ar meitu bijām Zoo dārzā un ļoti satraucāmies, ieraugot balto lāci, kuru par baltu nemaz vairs nevar nosaukt – viss netīrs, guļ uz akmeņiem. Vasarā ūdeni lāča baseinā arī nemanījām. Vai tiešām tādi apstākļi ir uzskatāmi par piemērotiem tik retam dzīvniekam? Vai ir plānots uzlabot lāča uzturēšanas apstākļus?

Paldies par interesi un patiesu uztraukumu par Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu un tā iemītniekiem!
Leduslācis Romeo apdzīvo divus voljērus, no kuriem vienā ir betona grīda, savukārt otrā aplokā dabiskais substrāts – skaidas un augsne, koka bluķi, uz kuriem var uzrāpties vai gar kuriem var berzēties. Bez tam tajā ir divas alas, kurās var ielīst nosnausties. Viena no lāča mīļākajām nodarbēm ir rakņāšanās pa substrātu un zemi, kur tas meklē mērķtiecīgi sabērtas barības granulas. Tādā veidā tiek veicināta dzīvnieka kustību aktivitāte un novērsta galvenā nebrīvē turēto dzīvnieku nelaime – garlaicība. Šajā aplokā tiek paslēpts arī Romeo iecienītākais kārums – ar medu apziesti augļi. Taču pēc kārtīgiem rakšanas darbiem reizēm mūsu mīļais leduslācis Romeo izskatās kārtīgi nosmulējies un var apmulsināt zoodārza apmeklētājus.
Ziemas periodā Romeo peldas nelabprāt, un, gaisa temperatūrai noslīdot zem nulles grādiem ūdens baseinā netiek pildīts. Leduslācis bez nepieciešamības ziemā peldēties neiet, jo arī viņam ir auksti. Ar dzeramo ūdeni dzīvnieks tiek nodrošināts voljēra iekštelpās. Savukārt, vasarā Romeo gan mīl baudīt peldes baseinā, lai veldzētos karstākajās vasaras dienās. Tagad, līdzko gaisa temperatūra turēsies virs 0° C, baseinus sāks pildīt ar ūdeni. Laika prognozes liecina, kas tas varētu notikt aprīļa beigās/maija sākumā.
Mūsu mīļais Romeo dzimis 1989. gada 21. novembrī Kazaņas zooloģiski botāniskajā dārzā Krievijas Federācijā, Tatarstānā. Uz Rīgas Zoodārzu atceļoja 1991. gada 10. februārī. Sākotnēji Romeo aploks bija vismaz 6 reizes mazāks nekā pašreizējais. Rekonstrukcija veikta vairāk kārt, lai uzlabotu turēšanas apstākļus. Vēsturiskajā Lāču mītnē ierobežotās platības dēļ esam plānveidīgi atteikušies no vairāku lāču sugu turēšanas, lai varētu nodrošināt labākus turēšanas apstākļus vienam dzīvniekam – mūsu Romeo.
Pēdējā lāču mītnes rekonstrukcija veikta 2012. gadā. Noslēdzoties atjaunošanas darbiem, pirms 30 gadiem būvētajā aplokā veicām vairākas ļoti nozīmīgas izmaiņas, apvienojot divus aplokus un iegūstot vairāk 1000 m2 pastaigas laukumu leduslācim Romeo.
Vienā no aplokiem tika uzbērts dabiskais substrāts, izveidotas divas alas, kur paslēpties no saules, dažādots reljefs ar koku stumbru, sakņu un akmens krāvumu palīdzību. Lāči ir ziņkārīgi dzīvnieki un viņiem patīk pakāpties līdz apmeklētāju līmenim un vērot apkārtni ārpus aploka. Izveidotais substrāta klājums un vairākas slēpti veidotās barības novietnes veicina lāču dabisko barības meklēšanas uzvedību. Domājot gan par apmeklētāju drošību, gan, lai samazinātu dzīvnieku patvaļīgu barošanu ar nepiemērotu barību, tika paaugstināta stikla barjera un izveidoti divi skatu laukumi.
Papildus tam: vasarā lācim gan ir pilns baseins ar ūdeni. Ja kādudien baseinā nav ūdens, tad tas tiek mazgāts. Un lielais 200 m3 baseins nevar vienā mirklī ne iztecēt tukšs, nedz arī piepildīties ar ūdeni.

#2192 Dairis 2018-04-03 09:20:06

Labdien! Vai ir iespēja, ka tiks remontēta Tapešu ielas braucamā daļa, ēku Nr.51, 52, 50 rajonā? Iela ir ļoti sliktā stāvoklī. Pat taksometri bieži atsakās piebraukt, jo ir tik kritisks ceļš. Paldies iepriekš!

Jautājums un atbilde identiski:
#2187 GunārsR. 2018-03-27 15:02:14

Labdien! Vai ir iespēja, ka tiks remontēta Tapešu ielas braucamā daļa, ēku Nr.51, 52, 50 rajonā? Iela ir ļoti sliktā stāvoklī. Pat taksometri bieži atsakās piebraukt, jo ir tik kritisks ceļš. Paldies iepriekš!

Pamatojoties uz iedzīvotāja jautājumā norādīto informāciju, tiek sniegta šāda atbilde:
1) Dzīvojamās mājas Tapešu ielā 50, 51un 52 un to piebraucamie iekškvartāla ceļi atrodas uz zemes gabaliem ar kadastra Nr. 0100 065 0020 un Nr. 0100 065 0024, kas ir pilnībā privātīpašumi. Līdz ar to nekādi piebraucamo iekškvartālu ceļu seguma remonta darbi šajos objektos pašlaik netiek plānoti;
2) Ceļa posms, kas atrodas ielu sarkanajās līnijās no Dzirciema ielas līdz Jūrmalas virziena dzelzceļa līnijas robežai, nav izbūvēts un tuvākajā laikā jaunas ielas izbūve nav plānota;
3) Rīgas domes Satiksmes departaments aicina piebraukšanai pie jautājumā minētajām ēkām izmantot Mazās Stacijas ielu, kas regulāri tiek apsekota un, kur regulāri tiek veikts bedrīšu remonts.

#2191 Edvīns 2018-03-31 16:17:56

Lielākais Rīgas budžeta deficīts vēsturē patiešām ir absolūti nesvarīga lieta salīdzinot ar traģēdiju 4500 km attālajā Kemerovā. Par 50 000 eiro palīdzību. Ok, bet kādēļ tieši Krievijai? Kādēļ ne Sīrijai (ģeogrāfiski tuvāk), ne Anglijai, ne Norvēģijai? Mums apkārt ir notikušas TIK daudz traģēdiju, bet vienīgais, kas ir interesē ir nonākt krieviski runājošo mediju virsrakstos “Rīgas mērs ziedo 50 000 eiro….”. Katru raidījumu Jūs Amerika kungs stāstiet, kam pietrūkst naudas, bet šeit atrodas. Rīgas vadības personāliju ienākumi nav ne tuvu Rīgas vidējā iedzīvotāja līmenī. Kāpēc tos ziedojumus nevarējāt no savas kabatas sūtīt, bet gan no rīdzinieku?

Nepiekrītu Edvīna formulējumam, ka “Rīgas mērs ziedo”. Lēmums tika pieņemts Rīgas domes Finanšu komitejā, kur piedalās dažādu partiju deputāti. Attiecīgi, kuri pieņēma lēmumu.
Uzskatu, ka palīdzēt nelaimē nokļuvušiem ir būtiski. Dome ir atbalstījusi ne tikai šo gadījumu, bet vairākus citus, piemēram, zemestrīču, katastrofu rezultātā cietušos.
Tā ir zināma solidaritāte – pašvaldību līmenī pastāv sadarbība, atbalsta politika.
Svarīgi uzsvērt, ka nauda netiek pārskaitīta kādai konkrētai pilsētas pašvaldībai. Tas ir kļūdains priekšstats.
Naudu pārskaita starpniekam – biedrībai “Latvijas Sarkanais Krusts”. Attiecīgi pēc tam “Latvijas Sarkanais Krusts” izvērtē vajadzības un iegādājas nepieciešamās preces.
Uzsveru, ka līdzīgu lēmumu pieņēma arī Tallinas dome.
Negribu mērīt, kur vairāk vai mazāk esam palīdzējuši. Ja šādas vajadzības rodas, manuprāt, gan individuāli, gan dome var palīdzēt un tas ir jādara. Arī Rīgas osta palīdz, ja grūtībās nonāk kāda cita osta.
Deputāti var ziedot arī katrs atsevišķi no “savas kabatas”, bet tā jau ir individuāla pieeja.
Ziedojot mēs parādījām attieksmi kā Rīgas institūcija-Rīgas pašvaldība.
Līdzīgi kā to dara valdība, piešķirot līdzekļus no valsts budžeta sniedzot atbalstu kādai nelaimē nokļuvušai valstij.
Uzskatu, ka, manuprāt, šis pirms Saeimas vēlēšanām ir nedaudz politizēts jautājums.

#2190 Normunds 2018-03-30 23:28:27

Labdien. Mēs visi cīnāmies par tīru Rīgu un Latviju. Vai būtu iespēja Vesetas un Grostonas ielā izvietot atkritumu tvertnes. Šinī rajonā daudzi cilvēki pastaigājas ar saviem suņiem un kārtīgākie saimnieki, kuri savāc aiz sava suņa izkārnījumus maisiņā nes rokā tālus gabalus līdz tuvākajām tvertnēm. Nokūstot sniegam pavērās bēdīga aina daudzi saimnieki nemaz arī nesavāc aiz saviem suņiem kā iemeslu varu minēt nav kur izmest atkritumus. Vai arī nevarētu Rīgā pieņemt likumu, ka pie katras mājas būtu obligāti jābūt piestiprinātai atkritumu tvertnei, jo pastaigājot par Rīgas centru tās kuras ir vienmēr ir pārpildītas un sanests uz zemes garām jo vairs ielikt tur nav vietas. Paldies.

Vesetas ielas un Grostonas ielas krustojuma teritorijā esošie zemes gabali atrodas fizisku/juridisku personu privātīpašumā.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde informē, ka atkritumu apsaimniekošanas likumā suņu ekskrementi nav izdalīti kā atsevišķs atkritumu veids, tādēļ tie pielīdzināmi mājsaimniecībā radītajiem sadzīves atkritumiem un tos var izmest sadzīves atkritumu tvertnēs.
Attiecībā par atkritumu urnu izvietošanas prasībām, saskaņā ar Rīgas domes 28.04.2015. saistošo noteikumu Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 3.punktu nekustamā īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas, tai skaitā gājēju ietvju, zālienu līdz brauktuves malai kopšanu nodrošina:
3.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai faktiskais valdītājs;
3.2. būves īpašnieks,  ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un būves, kas pieder dažādām personām, un ja saskaņā ar zemes nomas līgumu nav noteikta cita kārtība; ja būves īpašnieks nav noskaidrojams, nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu nodrošina zemes īpašnieks;
3.3. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir daudzdzīvokļu māja.
Un šo noteikumu 12.1.2. apakšpunkts paredz, ka 3.punktā minētās personas nodrošina sīkajiem atkritumiem un izsmēķiem paredzētu nedegoša materiāla urnu novietošanu pie būvju sienām (ik pēc 25  metriem), kā arī vienas papildu urnas novietošanu (izņemot būves, kas atrodas pagalmos) pie namīpašumu sētām, pie ieejām komerciāla rakstura objektos un citās sabiedriskās iestādēs, sabiedriskā transporta pieturvietās; nodrošina urnu uzturēšanu vizuālā un tehniskā kārtībā, nepieļaujot caurrūsējumu, bojājumus, netīrību, kā arī nodrošina to savlaicīgu iztukšošanu un atkritumu izvešanu. Šis apakšpunkts neattiecas uz viendzīvokļa māju īpašniekiem.
Rīgas domes Administratīvā inspekcija (turpmāk – Inspekcija), informē, ka Inspekcija kontrolē Rīgas domes 28.04.2015. saistošo noteikumu Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 12.1.2. apakšpunktā noteikto  prasību ievērošanu. Par nepienācīgu urnas uzturēšanu vai tās neesamību personai, kura ir pieļāvusi pārkāpumu, Inspekcija sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu vai apskates protokolu, norādot termiņu pārkāpuma novēršanai.  Inspekcija arī kontrolē 17.12.2013. saistošo noteikumu Nr.90 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi” 10.punktā noteikto  prasību ievērošanu, pārbaudot vai nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai pārvaldnieks ir noslēdzies līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Nekustamā īpašuma īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai pārvaldniekam ir pienākumi nodrošināt un uzturēt kārtībā atkritumu tvertņu novietošanas vietas, raugoties, lai tās ir pieejamas nekustamā īpašuma iedzīvotājiem un sadzīves atkritumu apsaimniekotājam, kā arī to, ka sadzīves atkritumi tiek novietoti tikai atkritumu tvertņu novietošanas vietās izvietotajās atkritumu tvertnēs.
Tāpat Inspekcija kontrolē nekustamā īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzturēšanu, pārbaudot, vai teritorijās netiek pieļauta atkritumu, tajā skaitā arī suņu ekskrementu uzkrāšanās.

#2189 Ritvars 2018-03-29 17:36:11

Labdien, uzreiz pie lietas. Šodien vienu no retām reizēm izlēmu braukt ar sabiedrisko transportu-mikroautobusu. Teikšu godīgi-aukstas kājas. Braucu no Juglas uz centru ar 204. Vidēji 60-65 km/h. pa jauno papildjoslu līdz sporta akadēmijai uz 50-60 kur it kā zonas zīme 30km/h. Līdz centram uzspieda pedāli grīdā uz 6 dzeltenajiem luksaforiem.1 pārbrauca uz sarkana. Vai nevar norīkot ceļu policijas grupas, kas parastu cilvēku izskatā varētu pārbaudīt un sodīt vadītājus brauciena laikā?

RP SIA “Rīgas satiksme” informē, ka šis jautājums izskatīšanai tiks nodots Pilnsabiedrībai “Rīgas Mikroautobusu Satiksme”, taču jānorāda, ka sūdzības kvalitatīvai izskatīšanai nepieciešami precīzāki dati, datums un minibusa numurs, jo katru dienu uz līnijas iziet liels minibusu skaits. Tāpat svarīgi norādīt, ka Valsts policija ir neatkarīga institūcija un tā nepakļaujas pašvaldībai. Precizējošo informāciju lūdzu sniegt zvanot pa RP SIA “Rīgas Satiksme” bezmaksas tālruni: 80001919.

1 Komentārs
Inline Feedbacks
View all comments
Jānis
5 gadi

Sveicināti pavasarī.
Garajās brīvdienās veicu velo izbrauciena reidu pa Pārdaugavas rajonu.
Patīkami, ka ir pazudis koka grausts Mūkusalas ielā un kopumā jau viss diezgan tīrs.
Bet ir jautājumi par problēmām ko pamanīju, viena no tām atkārtota un atkārtota gadiem.
1. Lielais piecstāvu grausts Meža ielas un Raņķa dabja krustojumā. Perspektīvā, skaistā vietā ar skatu uz Rīgu. Kam tas pieder? Kad sakārtos? Kas tur plānots? Cik zinu, gadus 10-12 jau ir grausts vismaz.
2. Talkas diena šķiet bijusi sveša Ziepniekkalna iedzīvotājiem. Minot ar velo pa Valdeķu ielu, problēma ir zaļā zona gar ielu. Jo tuvāk Z-kalna centram un centrā, jo drausmīgāk. Visa zāle papīros, maisiņos, pudelēs utt. Atkrituma urnas nav. Tā pašvaldības zaļā zona, privāta? Kam tas jākopj? Smuki neizskatās.
3. Un atkal jau Vienības gatve. Pagājušo gad to jautāju. Izmaiņu NAV!
Sākot no Ozolciema ielas līdz pat Ģimnastikas ielai. Problēma izteiktāka pusē, kur vēsturiski tā dēvētais zirgu ceļš. Daudz zaļās zonas, grāvis ūdens novadei, koki, krūmi un…. atkritumi. Tie nav svaigi mesti, bet daudzgadīgi. Atkritumu urnas tajā posmā ar nemana.
Koku lapas. Brūnas, slāņiem, kaudzēm, piebrauktas. Tās ar NAV pērnās tikai. Skumji, ka viena no maģistrālās ielas malām ir tik nekopta un neizmantota.
Ieteikums, ideja “zirgu ceļam”, kurš paliek šausmīgāks katru gadu (dzīvoju 15 gadi uz Vienības gatves). Kādi tam plāni, vīzija utt?
Kādēļ gan lai no Graudu ielas DUS Neste nepalaist pa zirgu ceļu sabiedrisko tr-tu, kurš brauktu paralēli Vienības gatvei un izietu atpakaļ pirms Ģimnastikas ielas. Platums to ļauj – Sabiedriskā josla, auto stāvvietas, gājēju un velo ietve, pietura (viena tik ir pa ceļam). Sastrēgumi šajā posmā līdz pat Ulmaņa gatvei ir milzīgi no rītiem. Pilns līdz Nestei bieži. Trolejbusi, mikriņi, starppilsētu autobusi pamatīgi ekonomētu laiku. Dažreiz tās ir 10-12min. Vadi nebūtu jāpārliek, šajā maršrutā jau brauc ar dzinējiem trolejbusi. Ieguvēji visi. Sakārtota iela, laika ekonomija pasažieriem. Posms nav garš, bet ieguvumi var būt daudz.


Aktualitātes