Par aktuālo Rīgā (27.09.)

Par aktuālo Rīgā (27.09.)

28.09.2018

Uzdod savu jautājumu šeit

 

#2294 Telma 2018-09-06 11:52:30
Labdien. Lūdzu mums palīdzēt šādā jautājumā. Purvciemā uz ielas pie ēkas Stirnu ielā 51 jau ilgāku laiku stāv balts busiņš (ne sētā, bet uz galvenās ielas). Tas netiek kustināts. Varbūt vajag kaut kā aizrādīt īpašniekam. Tāpat gribu lūgt norādīt Stirnu ielas 51 sētniekam strādāt apzinīgāk.

1) Par pamestu transportlīdzekli nepieciešams informēt Rīgas pašvaldības policiju (vienlaikus atgādinām, ka šādos gadījumos, ka to ērti var izdarīt arī Rīgas pašvaldības policijas mobilajā aplikācijā), norādot transportlīdzekļa numuru, kā arī konkrētu tā atrašanās vietu. Pēc informācijas saņemšanas, Rīgas pašvaldības policija apseko transportlīdzekli, atstājot uz vējstikla brīdinājumu par termiņu, līdz kuram datumam transportlīdzekli jāpārvieto. Tiem transportlīdzekļiem, kuriem ir derīga tehniskās apskates uzlīme, pārvietošanas termiņš ir 45 dienas, savukārt transportlīdzekļiem ar beigušos tehnisko apskati pārvietošanas termiņš ir 15 dienas. Attiecīgi pēc termiņa beigām, Rīgas pašvaldības policijas darbinieki pārbauda, vai transportlīdzeklis ir pārvietots. Gadījumā, ja transportlīdzeklis vēl joprojām atrodas turpat, nekavējoties tiek izsaukts evakuators, kurš transportē pamesto transportlīdzekli uz RP SIA “Rīgas satiksme” transportlīdzekļu novietošanas stāvvietu, ievērojot Ministru kabineta 07.09.2004. noteikumu Nr.767 “Noteikumi par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa” nosacījumus.
Busiņš ir apsekots septembra sākumā un tam ir uzlīmēts brīdinājums.

2) Jautājumā par dzīvojamajai mājai Stirnu ielā 51, Rīgā (turpmāk – Dzīvojamā māja) piesaistītās teritorijas uzkopšanu, paskaidro, ka septembra sākumā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – RNP) darbinieki veica Dzīvojamajai mājai piesaistītās teritorijas un kāpņu telpu apsekošanu, konstatējot, ka teritorija uzkopta atbilstoši 28.04.2015. Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” nosacījumiem, savukārt Dzīvojamās mājas kāpņu telpās nepieciešams nodrošināt mitro uzkopšanu. Sētniecei-apkopēja informēta par nepieciešamību nodrošināt kāpņu telpu mitro uzkopšanu. Turpmāk operatīvai saziņai par Dzīvojamās mājas kāpņu telpu un teritorijas uzkopšanas darbu kvalitāti aicinām iesniedzēju sazināties ar RNP iecirkņa “Austrumi” uzkopšanas darbu meistari Ļ.Dolgovu (kontakttālrunis: 25453155).

 

#2293 Aldonis 2018-09-04 14:21:03
Labdien, Amerika kungs! Rīgas satiksme savos sociālajos tīklos publicēja informāciju, ka 2017. gadā vidējais tramvaja ātrums Rīgā bija 15,9 km/h. 1965.gada literatūrā var atrast informāciju, ka tramvajs pa Rīgu pārvietojas ar vidējo ātrumu 15,9 km/h. Kur ir lielākā problēma un kas paredzēts ātruma uzlabošanai? Aprunājos ar pāris transporta ekspertiem. Būs interesanti salīdzināt viņu un jūsu viedokli. Paldies!

Tramvajs atšķirībā no trolejbusiem un autobusiem ir vismazāk pakļauts satiksmes sastrēgumiem un pienākšanas/atiešanas laikā pieturvietā ir visprognozējamākais. Kas attiecas uz vidējo ātrumu, tad to ļoti būtiski ietekmē pieturvietu novietojums un attālums starp tām, Rīgā vidējais attālums starp pieturvietām ir ~ 500 metri. Jūsu minētais vidējais ātrums sevī arī ietver laiku, kas tiek pavadīts pieturvietās. Tāpēc tas gluži nav kustības ātrums. Šobrīd RP SIA “Rīgas satiksme” aktīvi veic tramvaja ceļu infrastruktūras uzlabojumus, kas saistīts ar zemās grīdas tramvaju plašāku izmantošanu. Tas ir gan pantogrāfiem piemērota kontakttīkla pārbūve, gan sliežu pārmiju nomaiņa, kas atbildīs mūsdienu drošības prasībām un arī to vadība ir “gudrāka”, kas ļaus pilsētā attīstīt tramvaja prioritātes.

Šobrīd sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu tiek plānotas vairākas būtiskas aktivitātes dažādos pilsētas krustojumos, kur plānojas uzlabot tramvaju caurlaidību, lai tramvaji, piebraucot pie krustojuma, ar prioritāti varētu to šķērsot.

 

#2292 Olģerts 2018-09-04 08:42:37
Labdien, dzīvojam Eizenšteina ielā 41. Jau sen kā nav asfalta pie kāpņu telpas. Jau paliek grūti pārvietoties, jo viss pagalms bedrēs. Vai būs kādreiz remonts pie mūsu mājas, pagalmā?

Tā kā dzīvojamā māja Sergeja Eizenšteina ielā 41, Rīgā (turpmāk – Dzīvojamā māja) atrodas uz privātīpašniekiem piederošas zemes, kas nodota lietošanā Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, zemes lietotāja pienākums ir uzturēt iznomājamo zemesgabalu. Zemes piespiedu nomas attiecību esamība neuzliek pienākumu zemesgabala īpašniekam veikt kādus ieguldījumus zemesgabalā. Savukārt Rīgas pilsētas pašvaldība nodrošina pašvaldības valdījumā, publiskā lietošanā esošo pagalmu un piebraucamo ceļu labiekārtošanu un remontu (atbilstoši Rīgas domes 28.04.2015. saistošo noteikumu Nr.146 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 10.punktam). Tādējādi Dzīvojamajās mājas funkcionāli piesaistītajā zemesgabalā esošā gājēju ietves seguma atjaunošanas darbi un citi labiekārtošanas/remonta darbi veicami, izmantojot Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku finanšu līdzekļus.

Saskaņā ar Dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu 2018.gadam Dzīvojamās mājas ietves seguma atjaunošanas darbi nav plānoti, jo SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – RNP) ieskatā Dzīvojamajā mājā veicami prioritāri svarīgāki darbi (aukstā ūdens uzskaites mezgla atjaunošana, elektroinstalācijas un izolācijas pretestības mērījumu veikšana, durvju nomaiņa uz PVC durvīm vējtveros un LED gaismekļu uzstādīšana), kuriem 2018.gadā plānots novirzīt dzīvokļu īpašnieku iepriekšējos periodos izveidotos uzkrājuma līdzekļus. Kā nākamie darbi rindas kārtībā pēc nepieciešamā uzkrājuma izveidošanas plānoti šādi darbi: aizsargapmales remonts; lieveņu remonts; šuvju hermetizācija (starp paneļu); aukstā ūdens stāvvadu nomaiņa; karstā ūdens stāvvadu nomaiņa; kanalizācijas stāvvadu nomaiņa; siltumsistēmu nolietoto komponentu nomaiņa. Taču Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē ietilpst lēmuma pieņemšana par plānoto remontdarbu apstiprināšanu/noraidīšanu, prioritāšu maiņu un līdz šim izveidotā uzkrājuma novirzīšanu dzīvokļu īpašnieku izvēlētiem darbiem.

Ja Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu par ietves seguma atjaunošanas darbu veikšanu, RNP veiks nepieciešamos remontdarbus atbilstoši kopības lēmumam. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā jānorāda, kādā apjomā dzīvokļu īpašnieki vēlas veikt remontdarbus, kā arī finansējuma avots remontdarbu izpildei (esošais finanšu līdzekļu uzkrājums plānotajiem nākamo periodu remontdarbiem, jauna uzkrājuma veidošana vai papildus finansējums). Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums jānoformē atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajām prasībām un jāiesniedz jebkurā no RNP klientu apkalpošanas centriem. Plašāka informācija par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību un formu (t.sk. kopsapulces protokolu un aptaujas veidlapu paraugi) pieejama RNP interneta vietnē: https://rnparvaldnieks.lv/lv/klientiem/kopibas_lemumu_pienemsana/, kā arī konsultāciju jautājumos par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu un palīdzību dokumentu noformēšanā iespējams saņemt RNP iecirknī „Jugla”, Brīvības gatvē 430A, Rīgā pie jurista, apmeklētāju pieņemšanas laikos: pirmdienās no plkst.14.00 līdz 19.00, pirms tam veicot pierakstu interneta vietnē https://apmekle.rnparvaldnieks.lv/ vai jebkurā no RNP klientu apkalpošanas centriem. Tāpat arī palīdzību kopsapulces/aptaujas organizēšanā iespējams saņemt RNP iecirknī „Jugla”, Brīvības gatvē 430A, Rīgā pie namu apsaimniekotājas M.Bandenieces, apmeklētāju pieņemšanas laikā: pirmdienās no plkst.14.00 līdz 19.00 un otrdienās no plkst.8.30 līdz 11.00 (iespējams veikt arī iepriekšēju pierakstu interneta vietnē https://apmekle.rnparvaldnieks.lv/).
Savukārt plašāku informāciju par Dzīvojamajā mājā un tai piesaistītajā teritorijā plānotajiem un/vai veiktajiem remonta/uzturēšanas darbiem iespējams saņemt, vēršoties RNP iecirknī “Jugla”, Brīvības gatvē 430A, Rīgā pie ēku būvtehniķa A.Bernhards un/vai pie galvenā inženiera E.Bondarenko, apmeklētāju pieņemšanas laikā: pirmdienās no plkst.14.00 līdz 19.00 un otrdienās no plkst.8.30 līdz 11.00.

 

#2291 Dzintra 2018-09-03 13:05:26
Labdien. Vai Kazdangas ielas iedzīvotājiem ir vērts cerēt uz ielas remontu?

RD Satiksmes departaments informē, ka turpinās uzturēt ielas segumu.
2018.gada beigās tiks pabeigts projekts Jāņa Čakstes gatves izbūvei no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai, bet šajā projektā ir skarts tikai Ziepniekkalna/Kazdangas ielas krustojums.

 

#2290 Aivars 2018-09-03 10:42:49
Sveiki. Kas notiek ēkā, kas ir tieši pretī Tvaiku ielas ārstniecības iestādei? Šķiet, ka dažos posmos pat kaut kas notiek, mainīti logi. Vai tā pieder valstij, domei? Kādi plāni?

Jautājumā norādītā adrese un informācija par būvi ir neprecīza, tomēr, ja iedzīvotāja jautājums ir attiecināms uz ēku Ganību dambī 53, tad šai ēkai šogad ir izsniegta apliecinājuma karte ēkas fasādes vienkāršotai atjaunošanai.

 

#2289 Ceļu inženieris 2018-09-02 11:08:12
Labvakar! Par ielām. Rīgā ir neparasti daudz komunikāciju iebūvētas zem ielām. Nesen viesojās grupa ārzemju ceļu būvētāju un arī viņi ir izbrīnīti, par šādu saimniecību, jo skaidrs taču, ka tādā veidā nav reāli saprātīgā kvalitātē nodrošināt ne komunikāciju, ne arī ielas funkcijas. Viņi komunikācijas izvieto tā, lai to uzturēšana pēc iespējas mazāk skar braucamo daļu – zem ietvēm, vai speciālos komunikāciju tuneļos. Kad Rīgas saimnieki sapratīs, ka ielas ir domātas, lai pa tām brauktu, nevis, lai tās nepārtraukti raktu. Kad tiks pārskatīti arhaiskie padomju normatīvi, kuru rezultāts ir šī saimniecība? Kad tiks pārtraukta jaunu komunikāciju izvietošana zem ielām un sākta esošo pārcelšana? Trūkst politiskas izlēmības rīkoties?

Attiecībā uz inženierkomunikāciju izvietošanu – primāri tas ir Rīgas pilsētas būvvaldes (Turpmāk-Būvvalde) kompetencē, jo piesaistes inženierkomunikācijām ierāda Būvvalde. Lai gan arī Būvvaldei ir ierobežotas iespējas kaut ko mainīt, ņemot vērā normatīvo regulējumu. Rīgas domes Satiksmes departaments izbūvējot un pārbūvējot ielas, ņem vērā ierādītās piesaistes, normatīvos noteikto komunikāciju aizsargzonu un inženierkomunikāciju valdītāju izsniegtos nosacījumus, līdz ar to šajā ziņā iespējas kaut ko mainīt ir ļoti nelielas.

Situāciju teorētiski varētu uzlabot ierīkojot komunikāciju tuneļus vai šahtas, bet tas ir ļoti dārgs risinājums, jo tas nozīmē pilnīgu ielas pārbūvi, praktiski pārbūvējot arī visas inženierkomunikācijas, kā arī ņemot vērā augsto gruntsūdens līmeni, šādu tuneļu ekspluatācijas izmaksas arī būtu ievērojamas. Inženierkomunikāciju tuneļu ieviešanai ir arī daudz juridiska rakstura jautājumi – kas un par kādiem līdzekļiem tos uzturēs, kā piespiest inženierkomunikāciju valdītājus pārcelt komunikācijas uz šahtām, ja tie kaut kādu iemeslu dēļ nevēlas to darīt, aizsargjoslu likumā noteikto attālumu ievērošana, u.c.

 

0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments

Aktualitātes