Par aktuālo Rīgā (14.03.2019.)

Klausies Aināra Rutkēviča sarunu ar Oļegu Burovu par aktualitātēm Rīgas pilsētā.

Raidījums “Par aktuālo Rīgā” Radio SWH ēterā katru ceturtdienu pulksten 18:30.

Uzdod savu jautājumu šeit

Raidījuma ieraksts:

#2421 Dāgs 2019-02-25 14:41:03
Labdien. Kas ir atbildīgs par publiskajiem pulksteņiem Rīgā? Cik tādu vispār un kur ir? Vai ir plāns jaunus uzstādīt? Piemēram, kas atbild par Laimas pulksteni? Pateicos

• Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas gaisma” pašlaik apkalpo 38 ielu pulksteņus.
• Pārsvarā tie ir izvietoti apgaismes vai sabiedriskā transporta kontakttīkla balstos, kā arī uz ēku fasādēm dažādās pilsētas apkaimēs.
• Pašreiz prioritāro darbu sarakstā ir fiziski novecojušo pulksteņu korpusu nomaiņa.
• Jauns pulkstenis, iespējams šogad, tiks uzstādīts pie Natālijas Draudziņas vidusskolas, Bruņinieku ielā 24A.
• Par Laimas pulksteņa laikrāžu mehānismiem rūpējas RPA “Rīgas gaisma”, par pārējām konstrukcijas daļām – SIA “Orkla Confectionery & Snacks Latvija”.

#2420 Valters 2019-02-24 17:52:19
Sveiki, jautājums par Vilcieniem … tātad jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits ir iecerējis, ka Vilciens būs kā mugurkauls visai satiksmei un man arī liekas šī doma apsveicama, jo tomēr ar vilcienu ļoti ātri visur var tikt.. Ko Rīga ir gatava darīt lai atbalstītu šo ideju?? Iespējams, ir kādas vilcienu pieturas jāpielāgo un jā varētu ietaupīt Rīgas satiksme, jo varētu kaut kādos posmos kur vilciens ved nelaist autobusus vai trolejbusus utt…

• Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” sniegtā informācija:
  Valsts iecere par dzelzceļa virzīšanu, kā mugurkaulu ir apsveicama, bet jāatceras, ka tas domāts valsts līmenī. Rīga kā savu mugurkaulu transporta jomā ir izvirzījusi ielas dzelzceļu –tramvaju. Tas, protams, neizslēdz dzelzceļa iespējamo lomas palielināšanos arī pilsētas pārvadājumos. Ja runā par AS “Pasažieru vilciens” integritātes palielināšanu Rīgā, tad vēlamies uzsvērt, ka par to var runāt un cilvēki daļēji jau to izmanto, bet ir pietiekoši daudz darāmu lietu dzelzceļa infrastruktūrā, lai tā būtu pieejama rīdziniekiem (piemēram, dzelzceļa staciju labiekārtojums, to pareizs novietojums, biļešu sistēma utt.).
  Dzelzceļš, diemžēl, nespēs pilnībā aizstāt kādu no esošajiem sabiedriskā transporta maršrutiem, jo atšķirībā no dzelzceļa, pilsētas transports apkalpo pasažierus ar daudz biežākām pieturvietām.
• VAS “Latvijas dzelzceļš” sniegtā informācija:
  Dzelzceļa staciju un pieturas punktu atklāšanu un slēgšanu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.712. Saskaņā ar tiem jebkura fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga iesniegt Satiksmes ministrijā iesniegumu par dzelzceļa stacijas vai pieturas punkta atklāšanu vai slēgšanu vai par nosaukuma piešķiršanu stacijai.
  Viens no priekšnoteikumiem, lai tiktu izveidota jauna stacija vai pieturas punkts, ir tās ekonomiskā lietderīguma pamatojums. Tāpat būtiski norādīt attālumu no vēlamās stacijas līdz tuvākajai stacijai.

#2419 Valters 2019-02-24 17:48:21
Sveiki iepriekš šai raidījumā Andris Ameriks bij atbildējis, ka pieturvietu miskastes izved vienu reizi dienā tad nu jautājums – varbūt būtu jādomā, kādi citi miskastu risinājumi.. jā centrā dažās vietās un kādos no mikrorajoniem dažbrīd izskatās, ka ar vienu reizi ir pa maz.. tad varbūt vajag kādas lielākas vai savādāka formas katrā ziņā iesaku padomāt pa šo jautājumu, jo negribās tak skatīties uz pārbāztām miskastēm, kaut kas ir jādomā…

No pieturvietās novietotajām atkritumu urnām atkritumi tiek izvesti vienu reizi dienā, no rītiem. Svētku laikā atkritumu izvešanas biežums tiek palielināts.

Šobrīd tiek izstrādāts iepirkums ielu uzturēšanai nākamajiem pieciem gadiem, kurā, ja mainīsies izmaksas, piemēram, lētāka kāda no pozīcijām, varēs izskatīt iespēju palielināt atkrituma urnu tīrīšanu skaitu dienā, bet apgalvot, ka tas izdosies, šobrīd nevar.

Papildus informācija – atkritumu urnas ir paredzētas sīkajiem atkritumiem, bet, diemžēl, ir gadījumi, kad neapzinīgi pilsoņi pieturvietās novieto sadzīves vai lielgabarīta atkritumus. Tāpat, pie atsevišķām pieturām atrodas nelielas tirdzniecības vietas, kuras, protams, visērtāk savus atkritumus izmet publiskajā atkritumu tvertnē. Tā, piemēram, ir Lomonosova ielā, centra pieturās, kur ir kafejnīcas/tējnīcas take a way, Narvesen.

#2418 Jānis Blūmanis 2019-02-23 14:05:08
Vai Burova kungs varētu izskaidrot-kāpēc pašvaldības ēku apsaimniekotājs SIA Rīgas Pilsētbūvnieks rēķinus par dzīvojamo telpu īri KATRAM!! dzīvoklim izdrukā uz A4 formāta lapas un pēc tam šo pašu rēķinu ievieto vēl papildus ATSEVIŠĶĀ konvertā un to vēl papildus aizlīmē? Kā teikt-dubults neplīst. Bet tajā pat laikā, lai iestiklotu logu nama ārdurvīs apsaimniekotājs izvēlas nevis gabalu stikla, bet izmanto lietotu OSB plāksnes gabalu durvju stikla remontam? Sanāk diezgan absurda situācija, vai ne? Varbūt tad var ierīkot kādu īpašu konteineru/kasti..lai iedzīvotāji šos konvertus varētu atdot atpakaļ nākošo rēķinu ievietošanai-iegūs visi, ietaupīs naudu stiklam un konverti nebūs jāpērk. Jānis

1. Par rēķinu drukāšanu: SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” rēķinus drukā un nosūta ievietotus aizlīmētās aploksnēs, ievērojot Vispārējā datu aizsardzības regulā noteikto par fiziskās personas datu aizsardzību. Par katru dzīvokli tiek izdrukāts viens rēķins uz A4 formāta lapas un tas tiek ievietots slēgtā aizlīmētā aploksnē.
2. Dzīvojamās mājas Rīgā, D.Brantkalna 17, k-1 ārdurvīm izsistā stikla vietā ir pasūtīta jauna stikla pakete, bet līdz tās saņemšanai šī vieta ir aizdarīta ar pagaidu materiālu OSB plāksni. Līdz marta vidum tiks ievietota jaunā stikla pakete.

#2417 Jānis Blūmanis 2019-02-23 13:05:00
Daudz tiek runāts par atkritumu šķirošanu. Pašvaldības nams Rīgā, Detlava Brantkalna 17 korp 1 un 2. Divas ēkas -324 dzīvokļi. Un 6 konteineri atkritumiem. Tos ātri piepilda šo māju iemītnieki, sētnieks ar teritorijā savāktiem atkritumiem/zariem utt.un apkārtnē dzīvojoši negodprātīgie pilsoņi. Kaut gan iespēja, ka konteineru jau atrašanās vieta būtu slēgta ir, jo tie atrodas norobežotā vietā, atliek tikai apsaimniekotājam to prast realizēt (neliku uzsvaru uz būvatļaujām bet uz ideju)Maksa par atkritumu izvešanu uz doto brīdi pieaugusi no 4,5€ līdz 9,5€(3.cilv.ģim.) tātad par 50%.Bet šķirošanas konteineru nav. Kāpēc pie tik daudz dzīvokļu ēkām Rīgas pilsētbūvnieks nenovieto šķirošanas konteinerus, ja sākotnēji tādi tur bijuši un ir arī speciāla tā teikt niša kur tiem būt? Lūgums kā argumentu neminēt to, ka tauta neprot šķirot-jebkurā vietā atradīsies kāda melnā avs. Jautājums-vai tiks ne tikai risināts jautājums par konteineru uzstādīšanu(šķirošanai) un reāli tie arī būs vai nē. Paldies par KONKRĒTU atbildi. Jānis .

Šķiroto atkritumu konteineri (papīram, stiklam, plastmasai) līdz marta vidum tiks uzstādīti pie D.Brantkalna ielas Nr.17 k-1 ēkas. Paziņojumi par šķiroto atkritumu konteineru uzstādīšanu tiks izvietoti māju kāpņu telpu informācijas stendos.

Vienlaikus SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” informē, kad šogad pēc iedzīvotāju vēlmēm paredzēts izveidot 2 ātruma ierobežojošos vaļņus abu māju caurbraucamajos ceļos transporta plūsmas ātruma samazināšanai.

#2416 Inga Jākobsone 2019-02-21 14:20:53
Kas izdod atļaujas naktsklubiem un kas kontrolē skaļuma līmeni? Brīvības ielā 109 ik pa laikam naktīs darbojas naktsklubs “Laternu stundā”, dēļ kā apkārtējo māju iedzīvotāji nevar naktīs gulēt, jo no kluba nāk milzīga vibrācija un basi. Pie kā būtu jāvēršas? Pašvaldības policija tiek saukta, bet saka, ka tā neesot viņu kompetence.

Agrāk bija spēkā Rīgas domes Saistošo noteikumu Nr.80 “Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” punkts, kurā trokšņošana nakts stundās bija ierobežota. Taču 2014.gada decembrī Satversmes tiesa šo punktu atcēla.

Galvenais tiesas pamatojums bija tāds, ka šādam ierobežojumam jābūt likumā, nevis pašvaldības saistošajos noteikumos. Taču četru gadu laikā Saeima vai attiecīgās ministrijas nav ieviesušas šādu ierobežojumu valsts līmenī.

Līdz ar to Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk-RPP) darbs ar trokšņotājiem ir apgrūtināts. Tas nenozīmē, ka RPP neko nedara – ja tiek saņemts izsaukums, tad tāpat policisti brauc uz notikuma vietu un veic pārrunas ar attiecīgās izklaides vietas pārstāvjiem. Parasti pārrunu laikā mūzika tiek pagriezta klusāk.

Pašlaik tiek izstrādāts Sabiedriskās kārtības un valsts valodas likums, kurā RPP ir aicinājusi iekļaut arī punktu par trokšņošanu. Likuma galīgā versija vēl nav zināma.

Lai risinātu problēmu, kas ir aktuāla un bieži sastopama, sadarbībā ar Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāju un Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktoru tuvākajā laikā tiks sagatavoti un sniegti priekšlikumi tiesību normu izmaiņām, kas ļaus pastiprināti kontrolēt šādas situācijas.

#2415 Lotars 2019-02-19 19:02:07
Atradu Youtubē video pa Jugluu ,bedrēm utt. Publicēšanas datums: 2019. gada 19. febr.
Linku no Youtubes pievienoju un velētos, lai Jūs noskataties un komentējiet, vai būs kādi risinājumi ??

Zemāk komentāri/ informācija:

1. Par Juglas vidusskolu, Kvēles iela 64
Rīgas domes Īpašuma departaments jau 2014.gadā uzsāka sadarbību ar LMA, kur studenti kursa darba ietvaros radīja mākslas darbu idejas ēku fasādēm. 14 dizaina risinājumus kopā ar studentiem realizējām dzīvē (pirmie 14 bērnudārzi). Savukārt 2016. gadā izsludināja konkursu, kurā profesionāliem māksliniekiem bija iespēja radīt monumentālus mākslas darbus, dizainu uz skolu un bērnudārzu ēku fasādēm.
Konkursā tika iekļautas tipveida projektu ēku fasādes, kas ir mums visiem zināmā 20. gs. sešdesmito, septiņdesmito gadu arhitektūra. Mērķis bija piešķirt tām pievienoto vērtību – mākslinieciski augstvērtīgu dekoratīvo apdari, veidot skolu, bērnudārzu ēkas kā mikrorajonu dominantes. Tas nemaz nav viegls uzdevums, jo jāņem vērā daudzi faktori, kā piemēram – apkārtesošā apbūve, ēkas arhitektūra, energoefektivitātes paaugstināšanas tehniskie parametri, dekoratīvā apdare. Māksliniekiem tas bija liels izaicinājums. Taču konkursā tika iesniegti 67 darbi.
Lai izvērtētu iesniegtos darbus tika uzaicinātas sabiedrībā atzītas autoritātes mākslā, dizainā un arhitektūrā: Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektors Aleksejs Naumovs, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce, arhitekts Andris Kronbergs, Latvijas dizaineru savienības biedre, žurnāla “Latvijas arhitektūra” redaktore Anita Grase, LMA Vides mākslas katedras vadītājs Kristians Brekte, arhitekts Austris Mailītis un tēlnieks LMA profesors Gļebs Panteļējevs.
Profesionāļu viedoklis bija dažāds. Arhitektu galvenie kritēriji balstījās uz harmonisku dizaina un arhitektūras apvienojumu, taču mākslinieki un dizaina jomas pārstāvji uzsvēra, ka sabiedrībai un pilsētai ir nepieciešami augstvērtīgi monumentālās mākslas paraugi.
Kopumā Rīgas pilsētā šādi monumetālās dekoratīvās glezniecības darbi izpildīti aptuveni 80 pašvaldības ēkās.
Tāpat šobrīd jau var manīt, ka daudzas citas pilsētas arī Latvijā un jau arī ir pārņēmušas šo praksi un veicot energoefektivitātes pasākumus. Tāpat arī ārvalstu viesi/delegācijas ir sajūsmā par mūsu izpildītajiem risinājumiem.

2. Video tiek minēts bērnudārzs “Laimes lācis”, tā vizuālais noformējums, labiekārtojums. Informācija – “Laimes lācis” ir privātais bērnudārzs licencēta privātā pirmsskolas izglītības iestāde, līdz ar to pašvaldība nenosaka, piemēram, krāsas izvēli. Rīgas pilsētas būvvaldes ieskatā objektā Krēgermuižas ielā 2a ar teritorijas labiekārtojumu viss ir atbilstoši normatīvajiem aktiem.

3. Par ielām. Rīgas domes Satiksmes departamenta sniegtā informācija par video rādīto (Susejas iela, Malienas iela, Juglas iela):

1. Par stāvvietām Rīgā un to nodrošināšanu:
   Svarīgi uzsvērt, ka automašīnu skaits galvaspilsētā pārsniedz 2008.gadu, kad bija vislielākais automašīnu skaits pirms krīzes. Tagad Rīgā ir reģistrēti vairāk nekā 283 tūkstoši transporta līdzekļi.
   Papildus tam, Rīgā vēl ik rītu iebrauc 170 tūkstoši automašīnu un tiltus šķērso ~275 tūkstoši automašīnu. Visām automašīnām fiziski nepietiek vietas iekšpagalmos, tāpēc pašvaldība zaļās zonas ietvaros plāno un katru gadu izbūvē stāvvietas. Šajā gadījumā “kabatas” Malienas ielā, ko autors kritizē.
   Par “kabatām”: Kopš 2017.gada vairākās Rīgas ielās izbūvētas jaunas īslaicīgās autostāvvietas. Piemēram, pērn kopumā tika izbūvētas stāvvietas 109 automašīnām Valdeķu ielas posmā no Ozolciema ielas līdz Ēbelmuižas ielai, Rušonu ielas posmā no Maskavas ielas līdz Aglonas ielai un Ēbelmuižas ielas posmā no Valdeķu ielas līdz Līvciema ielai. Stāvvietas Malienas ielā tika izbūvētas 2017.gadā.
   Pašvaldība nav tiesīga organizēt satiksmi iekšpagalmos, jo visbiežāk šī teritorija pieder dzīvokļu īpašniekiem – tātad privātpersonām. Pašvaldība nav tiesīga investēt līdzekļus privātīpašumos, izbūvējot stāvvietas, tāpēc šādas “kabatas” ielu malās, uz zaļās zonas rēķina, bija viens no risinājumiem. Katrā ziņā, šobrīd autovadītājiem ir iespēja, kur ir izbūvētas šīs stāvvietas ielu malās, savus spēkratus atstāt tur.
   Video parādītā Susejas iela – garāžas un privātās stāvvieta ir katra iedzīvotāja paša izvēle.
2. Par ielu stāvoklis ziemas sezonā un bedrēm:
   Pēc ielu kategorijas, Susejas iela ir trešās kategorijas iela, tas nozīmē, ka ziemas sezonā ielai jānodrošina caurbraucamība, kas acīmredzami tiek nodrošināta. Par bedrēm – masveida bedru labošanu (kvalitatīvi) varēs tikt uzsākta, kad būs labvēlīgi laika apstākļi, proti, vidējā gaisa temperatūra +8 grādi. Šobrīd ar aukstā asfalta tehnoloģiju tiek labotas tikai avārijas bedres.
   (Ielas tiek dalītas:
   1) 1.kategorijas ielas – tās ir galvenās maģistrālās ielas, ielas, pa kurām ir intensīva satiksme un kursē sabiedriskais transports.
   2) 2.kategorijas ielas – mazākas nozīmes ielas, bet, pa kurām kursē sabiedriskais transports, ielas, kur tuvumā atrodas bērnu dārzi un skolas.
   3) 3.kategorijas ielas – visas mazās ieliņas, kā arī ielas ar grants segumu.)
   • Jāatzīst, ka bedres visstraujāk veidojas tajās ielās, kur asfaltbetona segums savu laiku ir nokalpojis. Kā tas ir arī Juglas ielas gadījumā.
   Šobrīd, pie svārstīgiem laika apstākļiem, labākais risinājums ir uzlikt ātruma ierobežojumus un brīdināt par nelīdzenu ceļu. Tiklīdz laika apstākļi būs labvēlīgi, tiks uzsākti lokāli brauktuvju uzlabojumi (Bedru remontu metode – šķembas un bitumena emulsija – pavasarī/vasarā. Veicot bedru remontu ar šķembām un bitumena emulsiju, vispirms bedre tiek attīrīta no putekļiem, dubļiem, pēc tam tiek veikta bedres gruntēšana ar bitumena emulsiju, lai nodrošinātu nepieciešamo sasaisti ar šķembām, pēc tam bedre tiek viendabīgi aizpildīta ar šķembām.).
3. Par sastrēgumu, kas veidojas Malienas ielā.
   Šobrīd tiek izstrādāts tehniskais projekts – apļveida krustojuma izbūvei Malienas un Hipokrāta ielu krustojumā, kas būtiski uzlabos stāvokli ielā un satiksmes caurlaides spējas. Projekts tiks pabeigts līdz šā gada beigām. Šobrīd notiek pārrunas ar SIA “Rīgas ūdens”, jo apļveida krustojuma pārbūves laikā nepieciešamas arī pārbūvēt ūdensvadu. Apļa izbūve provizoriski varētu tikt uzsākta nākamajā būvniecības procesā 2020.gadā.