Latvijas izlases kapteinis Lauris Dārziņš pēc zaudējuma 1:3 Šveicei atzina, ka komanda ir gatavojusies smagai spēlei, un tāda tā arī izvērtās. “Skaidrs, ka šveicieši izgāja uz spēli kā favorīti, bet zinājām – jo ilgāk rezultāts būs līdzīgs, jo vairāk svaru kausi svērsies uz mūsu pusi. Pa lielam spēle ritēja tādā gultnē, kādā gribējām, vairākumā bija šances, vajadzēja mums ielikt. Jāskatās, kas pietrūka. Pēc izspēlēm likās, ka daudz maz tikām līdz kvalitatīviem metieniem, bet biškucīt pietrūka noslēguma fāze. Beigās ielaidām no standartsituācijas, no iemetiena, un pietrūka laika, lai saglābtu pasākumu,” spēli atsauca atmiņā uzbrucējs.
Brīdī, kad nopelnīja noraidījumu par ripas izmešanu ārpus laukuma, un Latvijas izlase palika trijatā pret pieciem šveiciešiem, Dārziņu pievīluši refleksi: “Izgāju mazākumā, sanāca veiksmīgi nobloķēt metienu, gāju pakaļ ripai, jutu ēnu mugurā un sanāca bišķiņ sasteigta kustība. Gribēju protams, lai ripa aizslīd visus sešdesmit metrus, tāpēc sanāca bišku par stipru. Kā tenisā – ja tu nenostrādā ar kājām, tad ir auts. Te džeki paglāba manu pakaļu, padies viņiem, un vienkārši vajadzēja vinnēt trešo periodu.”
Šveiciešu spēles temps komandas kapteini nav pārsteidzis, jo Latvijas izlase pret viņiem pirms Pasaule čempion;ata aizvadīja divas pārbaudes spēles, tādēļ zināja, ko gaidīt. “Sāpīgi, bet turpinām bliezt tālāk. Vēl ir piecas spēles, piecpadsmit punkti galdā, ķersim, ko varēsim,” piebilda Dārziņš.
