Mačā pret Itāliju (3:0) savus pirmos vārtus Latvijas izlasē tik nozīmīgā turnīrā guva Pasaules čempionāta debitants Rihards Marenis. Sarunā ar žurnālistiem pēc mača viņš atzina, ka sajūtas ir patīkamas, varējis vienīgi izmantot arī pirmo labo momentu, kad pēc teicamas Teodora Bļugera piespēles viņam neizdevās ripu raidīt pietiekami augstu un tā trāpīja pa vārtsarga kājsargu. “Varbūt bišķiņ rokas notrīcēja, likās, ka ir tāds moments, ka, ja ripa nāks, tai mazliet pieskaršot, un tā ieies vārtos. Bet tur vajadzēja vairāk sasprindzināties, un uzraut ripu augšā. Pēc tam jau uz ledus gāju ar dusmām un tajā vienīgajā momentā, kas atnāca mēģināju mest, cik vien spēcīgi varu, pa vārtu augšpusi un izdevās,” sacīja uzbrucējs. Emocijas pēc vārtu guvuma viņam bijušas spēcīgas: “Gribējās bļaut un turpināt riet. Tā arī bija – skatījos faniem acīs un vienkārši kliedzu.”
Līdz pirmajam vārtu guvumam uz Latvijas izlases spēlētāju soliņa valdījis pilnīgs miers, jo komanda bijusi pārliecināta, ka “tas ir tikai laika jautājums, kad pirmo iemetīsim. Visu laiku runājam, ka ir jāturas pie tās pašas spēles, jāmet pa vārtiem, jātraucē vārtsargam, lai viņš neredz metienus. Tas pirmais gols arī atnāca tāds netīrelis.” Marenis gan atzina, ka trešajā trešdaļā Latvijas izlase varēja nospēlēt labāk, taču komanda kopumā spēles plānu ir ievērojusi. Viņam kā uzbrucējam spēle bijusi patīkama: “Itāļi spēlēja pasīvi – ātri atkāpās, nebija spiediens, un daudz vieglāk bija iziet no savas zonas. Kad tik viegli tiec viņu zonā un viss, ko atliek darīt, ir vienkārši šķaidīt pa vārtiem, ir diezgan patīkami.”
