Par aktuālo Rīgā (20.02.2020.)

Par aktuālo Rīgā (20.02.2020.)

24.02.2020

Klausies Aināra Rutkēviča sarunu ar Oļegu Burovu par aktualitātēm Rīgas pilsētā.

Raidījuma ieraksts:

 

#2738 Aina 2020-02-11 11:28:26
Mani interesē mazdārziņa īre Juglas pusē. Vēlams ar mājiņu un sētu. Kur vērsties, un līdz kuram datumam?

  • Dārzi ar mājiņu vai žogu nav pieejami.
  • Nomāt var visu gadu. Arī tad, ja kāds dārzs atbrīvojas. Jāseko līdzi.
  • Uz 11.02.2020. ir pieejami vairs tikai 3 brīvi dārzi Jaunciema gatvē pie Juglas kanāla:
  1. līnija dārzs Nr.17, platība 450 m2
  2. .līnija dārzs Nr.21, platība 200 m2
  3. .līnija dārzs Nr.26, platība 300 m2

Lai iznomātu mazdārziņu, kārtība ir šāda:

  1. Brīvo mazdārziņu saraksts pieejams:
    – Internetā: https://pasvaldiba.riga.lv –  pašvaldība – Rīgas pilsētas īpašumi – informācija par brīvajiem mazdārziņiem;
    – Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijā pie ziņojumu dēļa;
    – Zvanot pa tālr. 67026665 (Ziemeļu rajons) vai 67026648 (Vidzemes priekšpilsēta).
  1. Nomnieks atnāk uz izpilddirekciju pēc interesējošās mazdārziņu teritorijas kartes.
  2. Līdzi ņemot karti, dodas uz mazdārziņu teritoriju skatīties brīvos – pieejamos mazdārziņus.
  3. Kad vēlamais mazdārziņš ir atrasts, ņemot līdzi personu apliecinošu dokumentu, dodas atpakaļ uz izpilddirekciju un raksta iesniegumu.
  4. Iesniegumu skata izpilddirekcijas Nekustamo īpašumu iznomāšanas komisija.
  5. Ja uz dārziņu nav pietiekusies maznodrošināta persona, invalīds vai daudzbērnu ģimene, kuriem ir priekšroka – mazdārziņa saņemšana komisijā tiek apstiprināta.
  6. Nomnieks tiek aicināts ierasties izpilddirekcijā un parakstīt zemes nomas līgumu. Pēc līguma abpusējas parakstīšanas tiek izrakstīts rēķins par mazdārziņa zemes nomu.

Nomas maksa ir 0,036 EUR (bez PVN) par 1 m2 gadā. Maksa par atkritumu izvešanu no sakņu dārzu teritorijas EUR 11,36 (bez PVN) gadā.

 

#2737 Lotars 2020-02-11 09:48:15
Vai sabiedriskajā transportā ir mainījusies sistēma, kas uzrāda pieturvietas? Vizuāli izskatās labāk…vai nebūs vairs tehnisku problēmu, kad rāda tikai baltu ekrānu?!

  • Sistēma ir palikusi iepriekšējā – ir mainīts pieturvietu monitoros redzamais dizains, fokusējoties uz transportu krāsu identifikāciju – tramvaji sarkani, trolejbusi zili, bet autobusi dzelteni, tāpat dizains pielāgots uzņēmuma grafiskajam standartam.
  • Jaunajā dizainā ir paredzēta vieta slīdošajai paziņojumu lentai, kas tiks izmantota situācijās, kad notiek pēkšņas un neparedzētas izmaiņas maršrutos.
  • Tehniskie jautājumi nav saistīti ar dizainu, arī šobrīd visiem monitoriem būtu jāstrādā, taču tehnika ir tehnika, un ir situācijas, kad viss nenotiek kā plānots, bet cenšamies, lai tas tiktu atrisināts pēc iespējas ātrāk.

 

#2736 IntaLa. 2020-02-10 16:21:06
Sveicināti. Nesen dzirdēju vai kaut kur lasīju iedzīvotāju bažas par to, ka tiek slēgtas silto pusdienu vietas – samazināts to skaits. Kā rezultātā pašvaldība tomēr palielinās to skaitu. Gribu jautāt – vai tiešām tās vietas ir tik pieprasītas, ēdiens tiek vienmēr izdalīts? Jautāju, jo skaidrs, ka arī skolās ne visi bērni ēd to, ko viņiem piešķir bezmaksas. Varbūt ir kāda statistika, lai vieglāk uztverams un saprotams šis stāsts.

  • Ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības, plānots paplašināt iedzīvotāja minētā pakalpojuma darbību, palielinot kopējo ēdiena izdales punktu skaitu  no 6 līdz 8 ēdināšanas punktiem un nodrošinot klientiem papildus dažādus sociālā atbalsta pasākumus.
  • Siltā ēdiena izdales vietas no aprīļa darbosies šādās Rīgas teritorijās: Juglā, Ķengaragā, Vecmīlgrāvī, Bolderājā, Latgales priekšpilsētā, Iļģuciemā vai Āgenskalnā, Sarkandaugava, Ziepniekkalns. Iepriekšējās siltā ēdiena izdales vietas darbojas līdz aprīlim. Tiks strādāts arī pie siltā ēdiena kvalitātes uzlabošanas, nodrošinot kalorijām bagātu, sātīgu un garšīgu ēdienu.

2017. gadā tika izdalītas 592 651 porcija.
2018. gadā tika izdalītas 513 764 porcijas.
2019.gadā porciju skaits vēl tiek apzināts – skaitīts.

Piemēram, 2020. gada februāra sākumā tika izdalītas 1149 porcijas dienā.

  • Ēdiens tiek gatavots ņemot vērā porciju skaitu saņēmēju iepriekšējās dienās, tāpat mazāk cilvēku šajos ēdināšanas punktos vēršas brīvdienās un svētku dienās, un tas tiek ņemts vērā pie porciju skaita sagatavošanas, tā ka ēdiens netiek izniekots, vai izmests.
  • Jā, ir novērots, ka siltā ēdiena saņēmēju skaits samazinās, jo samazinās arī trūcīgo cilvēku skaits Rīgā, un 2020. gada janvārī Rīgā bija reģistrēti 4 658 trūcīgie rīdzinieki, bet 2019. gada decembrī to bija 4 728, – arī šis faktors tiek ņemts vērā.
  • Bet apkopojot iedzīvotāju vajadzības, tika ņemts vērā fakts, ka ir cilvēki, kam nepietiek līdzekļu, lai kaut reizi dienā pagatavotu ēdienu. Tā ir viena no cilvēku pamatvajadzībām. Kā rezultātā tika pieņemts lēmums siltā ēdiena pakalpojuma sniegšanu turpināt.
  • Jāatzīmē, ka siltā ēdiena izdales vietās ēdienu saņem 85% personas, kas dzīvo vienas, 12% – kas dzīvo divatā un 3% – ģimenes, kurās dzīvo vairāk personu. Rīgas pašvaldība nāk pretī šiem cilvēkiem un nodrošina sociālo atbalstu siltā ēdiena maltītes veidā.

 

#2735 Aivis 2020-02-10 13:14:12
Sveiki. Vai konkursam “Manas idejas top Rīgā” ir kādas vecuma robežas – cik jauns vai vecs skolas audzēknis? Paldies.

  • Var pieteikties skolēni no 1. līdz 12. klasei.

Par konkursu:

  • Rīgas domes Īpašuma departaments arī šogad aicina Rīgas izglītības iestāžu audzēkņus izrādīt iniciatīvu un līdzdalību Rīgas pilsētvides veidošanā, un aicina piedalīties ideju konkursā „Manas idejas top Rīgā”.
  • Rīgas izglītības iestāžu audzēkņi ir aicināti radīt vienu vai vairākas idejas Rīgas pilsētvides pilnveidošanai. Tā var būt ideja par funkcionālu un estētisku pilsētvides dizainu, piemēram, mākslas un vides objektu, apgaismojumu, ēku fasādes krāsojumu. Konkursā var iesniegt idejas arī par dabas vai sabiedrībai pieejamu teritoriju attīstīšanu vai to apzaļumošanu, piemēram, parku vai skvēru labiekārtojumu – soliem, rotaļu iekārtām vai radošiem, dabai draudzīgiem vides objektiem.
  • Konkursa ideju var radīt individuāli vai autoru grupa līdz četrām personām.
  • Iesūtītos darbus vērtēs Rīgas domes Īpašuma departamenta izveidota komisija, kura noteiks trīs labāko darbu autorus. Šogad ir izsludināts arī balvu fonds, kurā labākā darba autoram ir iespēja saņemt naudas balvu trīs simti eiro apmērā, kā arī iespēja vasaras brīvlaikā savu ideju realizēt.
  • Jaunieši savas idejas ir aicināti iesniegt līdz 30. marta plkst.16.00. Klātienē idejas var iesniegt Rīgas domes Īpašuma departamentā (Riharda Vāgnera ielā 3, Rīgā, 5. stāvā) vai arī nosūtīt tās pa pastu ar norādi: „Dokumenti ideju konkursam „Manas idejas top Rīgā””.
  • Konkursa rezultātus paziņos 30. aprīlī. Plašāka informācija par konkursu: id.riga.lv

 

#2734 Eva 2020-02-10 11:43:15
Labdien. Vai man pienākas NĪN atvieglojums Rīgas īpašumam saistībā ar apgādnieka zaudējumu. Esmu pilna laika studente. Cik liela atlaide, atvieglojums, ja pienākas ?

Īsumā:

  • Atvieglojums 90% apmērā no NĪN pienākas, ja iedzīvotājs:
    – ir vecumā līdz 24 gadiem;
    – saņem apgādnieka zaudējuma pensiju (dati no VSAA tiek saņemti katra gada 1. janvārī);
    – ir deklarēts savā vienīgajā īpašumā;
    turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu dienas nodaļā (pilna laika klātienes studijas).

Bezmaksas informatīvais tālrunis: 80000850, detalizētāk mājas lapā.

Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanas nosacījumi

APGĀDNIEKA ZAUDĒJUMA PENSIJAS saņemšanas gadījumā

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus no taksācijas gadam aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas piešķir:

1.1. Personai, kurai taksācijas gada 1.janvārī aprūpē ir bērns, kas saņem apgādnieka zaudējuma pensiju – 90%;
! Atvieglojumus piešķir arī, ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir kāds no bērniem. Šādā gadījumā atvieglojumus piešķir arī tad, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir sociālās aprūpes iestādē.

1.2. personai, pēc pilngadības sasniegšanas, kura saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, ja tā turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu dienas nodaļā (pilna laika klātienes studijas), bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai – 90%.

2. Objekti, par kuriem piešķir atvieglojumu:

  • dzīvojamās mājas neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļa īpašumos;
  • dzīvojamo māju daļas;
  • telpu grupas nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana;
  • telpu grupas, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžas, autostāvvietas, pagrabi, noliktavas un saimniecības telpas);
  • iepriekšminētajiem objektiem piekritīgā zeme.

! Atvieglojumu par piekritīgo zemi piešķir tikai tām personām, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir ēka (vai tās daļa), kas atrodas uz minētās zemes vienības vai ir funkcionāli saistīta ar to, proporcionāli šai personai piederošajai ēkas daļai.

3. Atvieglojumu piešķiršanas nosacījumi:

  • uz taksācijas gada 1.janvāri persona deklarēta kopā ar apgādnieku zaudējušu bērnu nekustamajā īpašumā, par kuru tiek piešķirts atvieglojums;
  • persona, pēc pilngadības sasniegšanas, kura saņem apgādnieka zaudējuma pensiju un turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu dienas nodaļā, uz taksācijas gada 1.janvāri savu dzīvesvietu deklarējusi nekustamā īpašumā, par kuru tiek piešķirts atvieglojums;
  • personai īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir tikai viens īpašums Rīgas pilsētā;
  • par viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas apbūvē ietilpstošajām ēkām piekrītošo zemi atvieglojumus piešķir par zemes vienības platību, kas nav lielāka par 2000 m2;
  • piešķirto atvieglojumu apmērs vienai personai taksācijas gadā nepārsniedz 1000 eiro.

4. Atvieglojumu piešķiršanas ierobežojumi:

  • par dzīvokļa īpašumos nesadalītām divu un vairāku dzīvokļu dzīvojamām mājām un dzīvojamām telpām nedzīvojamās ēkās atvieglojumus piešķir par platību, kas atbilst personai piederošajā domājamajā daļā ietilpstošās dzīvojamās platības daļai, bet ne lielāku par telpu grupas, kurā ir deklarēta personas dzīvesvieta, un tai piekrītošās koplietošanas telpu daļas platību;
  • ja nekustamā īpašuma sastāvā ir vairākas viena dzīvokļa dzīvojamās mājas, atvieglojumu piešķir par to viena dzīvokļa dzīvojamo māju, kurā ir deklarēta personas dzīvesvieta;
  • atvieglojumus nepiešķir, ja nekustamais īpašums vai tā daļa tiek izīrēta, iznomāta vai izmantota saimnieciskās darbības veikšanai.

5. Atvieglojumus nepiešķir, ja jautājuma par atvieglojumu piešķiršanu izskatīšanas brīdī personai ir:

  • nekustamā īpašuma nodokļa parādi, izņemot gadījumus, ja nekustamā īpašuma nodokļa parāds nepārsniedz piešķiramo nodokļa atvieglojumu apmēru;
  • nomas maksas un citu ar nomu saistīto maksājumu parādi par nomāto pašvaldības īpašumu.

6. Atvieglojumus nepiešķir par šādiem objektiem:

  • zemes vienību, kura netiek uzturēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, sākot ar nākamo mēnesi no dienas, kad pieņemts lēmums par zemes vienības atzīšanu par tādu, kas netiek uzturēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai;
  • nekustamo īpašumu, kurā ir konstatēta patvaļīga būvniecība, sākot ar nākamo kalendāro mēnesi no dienas, kad izdarīta atzīme Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā par nekustamo īpašumu, kurā ir konstatēta patvaļīga būvniecība;
  • būvi, kura klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, kā arī par minētajai būvei piekritīgo zemi, sākot ar nākamo mēnesi no dienas, kad pieņemts lēmums par būves klasificēšanu kā vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu;
  • būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, kā arī par minētajai būvei piekritīgo zemi, sākot ar nākamo mēnesi no dienas, kad izdarīta atzīme Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā par būves, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums;
  • ēkām, kurām nav veikta pilna kadastrālā uzmērīšana.

7. Atvieglojumus nepiešķir par periodu:

  • vienu kalendāro gadu no brīža, kad aprēķināta soda nauda saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 9.panta piekto daļu, jo nav izpildīts pienākums informēt pašvaldību par tiesiskā valdījuma iegūšanu uz nekustamo īpašumu saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.panta otrās daļas 3.punktu;
  • par kuru aprēķinātais nokavēto nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parāds iesniegts piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

8. Atvieglojumu piešķiršanas kārtība un periods:

Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde atvieglojumus piešķir automātiski, pamatojoties uz Rīgas domes Vienotās informācijas sistēmas datiem par personas atbilstību saistošo noteikumu nosacījumiem.

Atvieglojumus piešķir par visu taksācijas gadu, nosakot personas atbilstību saistošo noteikumu prasībām taksācijas gada 1.janvārī.

 

#2733 M…M… 2020-02-10 09:09:46
Laba diena. ….Interesanti, cik ilgi tiks veiks eksperiments ar ielām, lai atrastu īsto? Cik ielas un kuras kopumā ir plānots vienu sestdienu mēnesī slēgt iedzīvotājiem šī eksperimentu ietvaros? Kas nākamā aiz Ģertrūdes? ……Un vēl, vai ir Jums jau ir personīgais viedoklis, kura būtu tā īstā iela?……Jūsu tuvākā pilsētas iela……un vēl, kāds ir Jūsu mīļākais nekustamais īpašums pilsētā, īpašu tuvs…… Paldies par atbildi…

  • Ģertrūdes iela tiks slēgta 7.martā. Bet jau tagad, pēc līdzšinējās pieredzes ar ielu slēgšanu un sarunām ar NVO, Policiju, Departamentiem, ir secināts, ka Tērbatas iela ir labākais variants. Piemēram, no Vērmanes dārza pa Tērbatas ielu var aiziet līdz Vidzemes tirgum, kas varētu būt labs gala mērķis. Vidzemes tirgus tiks tuvākajā laikā sakārtots. Tērbatas ielā ir mazāk pagalmu un tās slēgšana, neradīs tik lielus sarežģījumus. Netiek izskatīta iespēja Tērbatas ielu pārvērst par gājēju ielu pilnībā, bet tikai sestdienās un, iespējams, svētdienās.
  • Mīļākā vieta Rīgā ir pilsētas parki un vecā Ģertrūdes baznīca.

 

#2732 Dace 2020-02-09 17:56:14
Sveiki. Jau kuro reizi ir jāraksta sūdzība par Ventspils ielu 26! Jau otro nedēļu pēc sētnieka uzkopšanas palicis neaizvākts atkritumu maiss. Rezultātā veidojas izgāztuve. Lūdzu nodot atbildīgām iestādēm informāciju. Paldies.

  • Februārī ir saņemti jau 2 darba uzdevumi no iedzīvotājiem par Ventspils ielas 26 maisu.
  • Februāra sākumā apsekojot minēto adresi, tika secināts, ka minētais atkritumu maiss neatrodas uz zemes gabala, kas būtu saistīts ar Ventspils ielu 26.
  • Reālā adrese īpašumam ir Krūzes iela 47A un īpašums pieder VAS “Latvijas dzelzceļš”. Īpašnieki tika informēti par maisu.
  • 02. Rīgas domes Administratīvās inspekcijas inspektore apsekoja rajonu un maisu nekonstatēja.

 

#2731 AO 2020-02-07 17:37:30
Labdien! Lūgums izskaidrot, uz kāda pamatojuma RĪGAS PAŠVALDĪBAS DZĪVOJAMO MĀJU PRIVATIZĀCIJAS KOMISIJA piestāda rēķinus par zemes nomu par laika periodu no 2010.gada, ja Zemes nomas līgums parakstīts tikai 2016.gada 1.martā. Esmu rakstījis e-pastu uz dmpk@riga.lv (2019.gada 10.oktobrī), bet saņēmu tikai automātisko atbildi, ka sūtījums saņemts un reģistrēts ar notikuma Nr. 2937755. Adrese: Dammes 13-…

Īsumā:

  • Attiecībā par zemes gabala faktisko lietošanu līdz zemes nomas līguma noslēgšanai jānorāda, ka nav būtiskas nozīmes tam, ka attiecīgs nomas līgums nav noslēgts. Noteicošais ir tas, ka konkrētajai dzīvojamai mājai privatizācijas procesā bija noteikts funkcionāli nepieciešamais zemes gabals un tas attiecīgi ticis izmantots. Zemes īpašniekam šādā gadījumā ir tiesības prasīt ne tikai nomas līguma noslēgšanu, bet arī zemes nomas maksu par laiku pirms nomas līguma noslēgšanas (skat. Senāta 29.08.2007. spriedumu Nr.SKC-535/2007).
  • Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļās 5.punktā tostarp noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes. Minētā likuma 2.panta trešā daļa cita starpā noteikts, ka attiecībā uz dzīvokļa īpašumu, ciktāl to nereglamentē šis likums, piemērojamas Civillikuma normas. Civillikuma 1903. pants nosaka, ka, ja ar prasības celšanu uzsākto lietu prasītājs neturpina, tad noilguma tecējums atkal atjaunojas no tās dienas, kad viņam vajadzējis lietu tālāk virzīt, t.i. no pēdējā viņam noliktā un viņa garām palaistā termiņa. Šā jaunā noilguma termiņš vienmēr ir desmit gadu, kaut arī pirmējais būtu bijis īsāks.
  • Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta pirmo daļu, publiskas personas mantu aizliegts nodot privātpersonai  bezatlīdzības lietošanā.
  • No minēto likumu normām secināms, ka citai personai piederoša zemesgabala lietošana bez atlīdzības nav noteikta.
  • Ņemot ka līdz 01.03.2016. Dzīvokļa īpašnieks nebija noslēdzis zemes gabala Dammes ielā 13, Rīgā, domājamās daļas zemes pirkuma līgumu, bet faktiski lietoja dzīvojamai mājai Dammes ielā 13, Rīgā, piesaistīto zemes gabalu, kas noteikts kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, zemes gabala īpašniekam, šajā gadījumā Pašvaldībai, ir tiesības/pamats prasīt maksu par zemes gabala faktisko lietošanu ne tikai par tekošo laika periodu, bet arī par periodu līdz zemes nomas līguma spēkā stāšanās dienai.
  • Atvainojamies par neatbildēto e-pasta iesniegumu!
  • Kontakti:

Detalizēta atbilde:

  • 04.2010. Rīgas dome pieņēma lēmumu Nr.1316 „Par zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Dammes ielā 13 (kadastra Nr.01001172071), nodošanu privatizācijai dzīvojamā mājā Rīgā, Dammes ielā 13, esošo dzīvokļu īpašniekiem atbilstoši kopīpašuma domājamai daļai”.
  • 09.2010. dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “Zolitūde” Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā (turpmāk – Komisija) saņēma dzīvojamās mājās Dammes ielā 13, Rīgā, dzīvokļu īpašumu īpašniekiem adresētus paziņojumus par zemes gabala Dammes ielā 13 (kadastra apzīmējums 01001172071), Rīgā, kopīpašuma domājamās daļas privatizāciju, kuros bija norādīta samaksas kārtība un termiņi utt.
  • Zemes pirkuma līgums par zemes gabala Dammes ielā 13, Rīgā (kadastra apzīmējums 01001172071), kopīpašuma domājamām daļām ar dzīvokļa Dammes ielā 13-87, Rīgā, īpašnieku Komisijā netika noslēgts.
  • Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 75.panta pirmā daļa nosaka, ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu „Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” un likumu „Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” privatizācijas komisija nosaka katra dzīvokļa īpašnieka kopīpašuma domājamo daļu un nodod privatizācijai vai nomā uz 99 gadiem zemes gabalu, uz kura dzīvojamā māja uzcelta.
  • 10.2015. Komisija atkārtoti dzīvojamās mājas Dammes ielā 13, Rīgā, dzīvokļu īpašumu īpašniekiem, kuri nebija noslēguši zemes gabala Dammes ielā 13, Rīgā  (kadastra apzīmējums 01001172071), kopīpašuma domājamās daļas pirkuma līgumus, nosūtīja paziņojumus par zemes gabala Dammes ielā 13 (kadastra apzīmējums 01001172071), Rīgā, pirkuma līguma slēgšanu un paziņojumus par zemes nomas līgumu slēgšanu, tostarp, dzīvokļa Dammes ielā 13-87, Rīgā, īpašniekam (turpmāk – Dzīvokļa īpašnieks).
  • Atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktam privatizētā objekta īpašnieka pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku – fizisko vai juridisko personu -, uz kura atrodas privatizētais objekts.
  • Minētā likuma 54.panta pirmā daļa cita starpā nosaka, ka zemes nomas līgumu slēdz par tā zemes gabala lietošanu, kas noteikts kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals.
  • Zemes lietošanas tiesību nosacījumi var atšķirties, ņemot vērā to, kam pieder zeme, proti, ja dzīvojamā māja atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes, tā, ja pastāv likumā noteiktie priekšnoteikumi, var tikt privatizēta dzīvokļu īpašniekiem, savukārt, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai privātpersonai piederošās zemes, likums nodibina piespiedu nomas attiecības. Tas izriet arī no likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punkta un 54.panta, kas noteic gan privatizētā dzīvokļa īpašnieka, gan zemes īpašnieka abpusēju pienākumu noslēgt zemes nomas līgumu, kā arī minēto personu tiesības vērsties tiesā ar prasību par attiecīga līguma noslēgšanu, ja otra puse no tā izvairās. Taču, tā kā dzīvojamo māju privatizāciju regulējošās tiesību normas noteic piespiedu nomas attiecības starp zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašniekiem, tad nav būtiskas nozīmes tam, ka attiecīgs nomas līgums nav noslēgts. Noteicošais ir tas, ka konkrētajai dzīvojamai mājai privatizācijas procesā bija noteikts funkcionāli nepieciešamais zemes gabals un tas attiecīgi ticis izmantots. Zemes īpašniekam šādā gadījumā ir tiesības prasīt ne tikai nomas līguma noslēgšanu, bet arī zemes nomas maksu par laiku pirms nomas līguma noslēgšanas.
  • 03.2016. starp Komisiju un dzīvokļa Dammes ielā 13-87, Rīgā, Dzīvokļa īpašniekam tika noslēgts zemes nomas līgums Nr.DMPK-16-814-lī.
  • Pēc zemes nomas līguma Nr.DMPK-16-814-lī noslēgšanas Dzīvokļa īpašniekam tika nosūtīti rēķini par zemes gabala Dammes ielā 13, Rīgā  (kadastra apzīmējums 01001172071),  domājamo daļu nomas maksu. Laika periodā no 01.03.2016.-12.08.2019. (Komisijā saņemtā maksājuma datums) Komisijā saņemts maksājums 9.99 EUR apmērā. Līdz ar to netiek pildīts nomas līgumā Nr.DMPK-16-814-lī noteiktais.
  • Ar 14.06.2017. vēstuli Nr.DMPK-17-3372-ap un 30.09.2019. vēstuli Nr.DMPK-19-4900-ap Komisija Dzīvokļa īpašniekam nosūtīja atgādinājumus par maksājumu veikšanu.
  • Dzīvoklis Dammes ielā 13-87, Rīgā, atrodas dzīvojamā mājā, kura atrodas uz zemes gabala Dammes ielā 13, Rīgā (apzīmējums 01001172071), kas noteikts kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, līdz ar to starp pusēm ir izveidojušās attiecības, kas apspriežamas likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” kontekstā, zemes nomas tiesiskās attiecības uz likuma pamata.
  • Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 5.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.
  • Civillikuma 1903. pants nosaka, ka, ja ar prasības celšanu uzsākto lietu prasītājs neturpina, tad noilguma tecējums atkal atjaunojas no tās dienas, kad viņam vajadzējis lietu tālāk virzīt, t.i. no pēdējā viņam noliktā un viņa garām palaistā termiņa. Šā jaunā noilguma termiņš vienmēr ir desmit gadu, kaut arī pirmējais būtu bijis īsāks.
  • Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka līdz 01.03.2016. Dzīvokļa īpašnieks nebija noslēdzis zemes gabala Dammes ielā 13, Rīgā, domājamās daļas zemes pirkuma līgumu, bet faktiski lietoja dzīvojamai mājai Dammes ielā 13, Rīgā, piesaistīto zemes gabalu, kas noteikts kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, Komisijai ir tiesības/pamats prasīt maksu par zemes gabala faktisko lietošanu par laika periodu no 17.09.2010. – 01.03.2016. (līdz zemes nomas līguma spēkā stāšanās dienai).

 

#2730 Interesanti 2020-02-07 12:47:51
Sveiki, Ņemot vērā ziemu bez sniega, cik aptuveni lielus finanšu resursus pašvaldība ir ietaupījusi uz “sniega rēķina” tīrot ielas, un kādiem mērķiem šis ietaupījums tika novirzīts.

  • Rīgas domes Satiksmes departamentam ir izdalīts budžets ielu, tiltu un pārvadu uzturēšanai visa gada garumā, paredzot, ka vislielākie tēriņi būs tieši ziemas mēnešos – decembrī, janvārī, februārī un martā, kad aktuāli ir sniega tīrīšanas un sniega izvešanas darbi, ielu, tiltu un pārvadu kaisīšanas darbi – vēlāk, pavasarī, ielu, tiltu un pārvadu attīrīšana no smiltīm. Iepriekš prognozēt ielu, tiltu un pārvadu uzturēšanas izmaksas ziemas periodā nav iespējams, jo tās atkarīgas no laika apstākļiem un sniega apjoma.
  • Ņemot vērā labvēlīgos laika apstākļus ielu infrastruktūras uzturēšanai, kopš decembra “ietaupīti” salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir nepilns miljons (910 000 EUR) eiro.
  • Par ietaupīto finansējumu vasaras sezonā būs iespējams veikt ielu brauktuvju seguma uzlabošanu atjaunošanu, kā arī citus ikdienas uzturēšanas darbus, kuri tika atlikti līdz šim nepietiekamā finansējuma dēļ. Konkrēti darbi, kas tiks veikti uz ietaupījuma rēķina, būs zināmi vasarā.
  • Uz “neesošā” sniega rēķina Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ir ietaupījusi ~  maksimāli 10 000-15 000 Eur (atkarīgā no snigšanas periodiskuma, sniega kārtas biezuma, gaisa temperatūras), t.sk. 2019.gada nogalē un 2020.gada sākumā.
  • Pārvalde sniega tīrīšanu un izvešanu veic tikai Rīgas pilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas apsaimniekošanā esošajās teritorijās: Rātslaukums, Strēlnieku laukums, Kaļķu iela no 11.novembra krastmalas līdz Rātslaukumam, Rīgas domes autostāvvieta Jaunielā.
  • Sniega tīrīšanu Pārvalde veic saviem spēkiem, bet sniega izvešanu veic iepirkumā uzvarējušais “ārpakalpojums”. Atsevišķos gadījumos Pārvalde sniega tīrīšanu pēc Izpilddirekciju lūguma veic AB dambī u.c. nozīmīgās teritorijās, lai ietaupītu Izpilddirekciju līdzekļus uz sniega tīrīšanu, ko veic piesaistītais ārpakalpojums.
  • Ietaupītie līdzekļi 2019.gadā tika izlietoti stihisko izgāztuvju likvidēšanai, savukārt 2020.gadā plānots izmantot zāles pļaušanai vasaras sezonā.
  • SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – Pārvaldnieks) katru gadu katrai savā pārvaldīšanā esošai dzīvojamai mājai sagatavo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi (turpmāk – Tāme) atbilstoši Ministru kabineta 11.07.2017. noteikumu Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.408) 1.pielikumā pievienotajam paraugam.
  • Tāmē tiek iekļautas plānotās izmaksas, tajā skaitā plānotās izmaksas sniega tīrīšanai. Tāpat Pārvaldnieks, sagatavojot Tāmi, tajā iekļauj papildinformāciju: Pārvaldīšanas maksā nav iekļautas izmaksas par sniega tīrīšanu no jumtiem. Par kopējo izpildīto darbu summu iedzīvotāji tiks informēti.
  • No minētā secināms, ka gadījumos, kad nav sniega, dzīvokļu īpašniekiem nav papildus izdevumu par sniega tīrīšanu no jumtiem.

 

#2729 Pilsēta… 2020-02-07 11:19:52
Vēlējos uzzināt kad konkrēti tiks izstrādāts un pieņemts jauns, aktuāls Rīgas teritorijas plānojums (Rīgas attīstības plāns)? Šobrīd dzīvojam pēc 20.12.2005. pieņemtā plānojuma, kas bija paredzēts 2006. – 2018. gadam, jo tā vietā, lai pieņemtu jaunu un aktuālu plānojumu, Rīgas dome 2018. gadā izvēlējās pieņemt lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma 2006.- 2018.gadam darbības termiņa pagarināšanu līdz Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam īstenošanas uzsākšanai, kas manā, kā nekustamo īpašumu attīstītāja, ieskatā ir nepieņemami. Ir skaidrāks par skaidru, ka kopš 2005. gada Rīgā, Latvijā un pasaulē kopumā daudz kas ir mainījies, ir jābūt skaidrībai ilgtermiņā ar ko varam rēķināties un kā strādāt. Pilsētas attīstības departaments mums skaidru atbildi nesniedz, norādot uz vispārējo politisko situāciju galvaspilsētā, bet mums ir jāstrādā jau šodien, tāpēc lūdzu sniegt konkrētu atbildi, kad tiks uzsākta jaunā Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam īstenošana?

  • Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma (turpmāk – RTP) gala redakciju Departaments 25.10.2019. iesniedza Rīgas domē lēmuma pieņemšanai, atbilstoši Ministru kabineta 14.10.2014. noteikumu Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” 88. punktam, kas paredz, ka pašvaldības dome pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) 88.1. apstiprināt izstrādāto teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu atbilstoši 2) Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. pantam;

3) 88.2. pilnveidot teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju;

4) 88.3. noraidīt izstrādāto teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju un izstrādāt to no jauna atbilstoši jaunajam darba uzdevumam.

  • Taču līdz šim brīdim Rīgas dome (Rīgas Pilsētas attīstības komiteja) nav pieņēmusi lēmumu par RTP turpmāko virzību.
  • Vienlaikus šobrīd, saistībā ar valdības realizēto ieceri par administratīvi – teritoriālo reformu Latvijā,  Saeima izskata VARAM virzītos Teritorijas attīstības plānošanas likuma grozījumus, kas paredz aizliegumu pašvaldībām, tostarp arī Rīgas pilsētai, izstrādāt un apstiprināt jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus līdz 2021. gadam, kad plānota jauno pašvaldību izveide, saskaņā ar ierosināto reformu.
  • Atbilstoši likumprojektam, izstrādes stadijā esošos pašvaldību attīstības plānošanas dokumentus, tostarp teritorijas plānojumus, varēs apstiprināt tikai līdz 01.06.2020. Ņemot vērā sarežģīto politisko situāciju, izstrādātais RTP var netika apstiprināts līdz noteiktajam datumam, un jautājums par tā izskatīšanu varētu nonākt Rīgas domes dienas kārtībā tikai pēc pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā.

 

Piedāvājam Oļega Burova atbildes uz jautājumiem par aktualitātēm Rīgas pilsētā, kuri raidījumā “Par aktuālo Rīgā” sezonas laikā nav izskanējuši.

#2740 Valters 2020-02-14 09:45:44
Sveiki pa Struktoru ielu es nepareizo mājas numuru uzrakstīju, pareizi būs Struktoru iela 15

#2739 Valters 2020-02-13 18:02:44
hmm šodien dzirdēju, ka Saeima atlaida Rīgas domi.. nez, vai šis jautājums tiks vēl ēterā atbildēts, bet: 1. jautājums, kad Struktora ielā noņems tās betona plāksnes un ieliks asfaltu, vai vispār kaut kas tāds ir paredzēts ? 2. jautājums – man paziņa ievācās jaunā mājā, izīrēja dzīvokli un viņam jautājums par šo māju, kam viņa pieder? Ja pašvaldības, tad jautājums, vai būs šai mājai kāds kāpņu telpu remonts, jo briesmīgas izskatoties.. un, kā ar fasādi ēkai, vai to iespējams kaut vai nokrāsot durvis? Tai skaitā tur esot no Struktora ielas posma lielas koka durvis, kas apzīmētas un adrese šai mājai ir Struktora iela 13.

  1. Ietves pārbūve būtu jāveic kompleksi ar ielas pilnīgu pārbūvi. Atsevišķi betona plāksnes netiks noņemtas. Pērn tika veikta lokāli seguma atjaunošana brauktuvei, lai uzlabotu sabiedriskā transporta pārvietošanos.
    Rīgas domes Satiksmes departamenta piecgades rīcības plānā Struktoru ielas pārbūve nav iekļauta, jo neatbilst slikta vai pat kritiskas ielas stāvokļa kritērijiem.
  1. Dzīvojamā māja Struktoru ielā 15 nav bijusi un nav Rīgas pilsētas pašvaldības īpašums. Dzīvojamās mājas Struktoru ielā 15 privatizāciju neveica Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisija, bet to veica Latvijas valsts Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija. Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbību pārņēma Privatizācijas aģentūra (tagad – Possessor).
    SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” neapsaimnieko māju Struktoru ielā 15. Par mājas remontdarbiem iedzīvotājiem jāvēršas pie mājas pārvaldnieka.
0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments

Aktualitātes