Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa pagājušā gada datiem tikai 43 procentiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no sešpadsmit līdz 74 gadiem ir vismaz digitālās pamatprasmes (Eiropas Savienības vidējais rādītājs – 58 procentiem), un tikai 24 procentiem tās ir augstas (ES vidēji– 33 procentiem), kas Latviju ierindo zem citu Baltijas valstu un Eiropas Savienības valstu vidējā vērtējuma.
Savukārt Eurostat 2019.gada dati rāda, ka Latvija digitālo prasmju ziņā apsteidz vien trīs Eiropas Savienības valstis – Rumāniju, Bulgāriju un Itāliju, kaut arī internets Latvijā pieejams vairāk nekā 84 procentiem fizisko personu. Par to, kā esam nonākuši šādā situācijā, ar ko tā ir skaidrojama, un kas tiek darīts, lai to uzlabotu, raidījumā runājam ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieku digitālās transformācijas jautājumos Gati Ozolu.
