“Es gribu aicināt nebaidīties,” Radio SWH raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” saka žurnālists un Latvijas teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis. Viņš norāda, ka tas ir grūti paveicams, īpaši jauniem cilvēkiem, kuriem dzīve tikai nesen sākusies: “Tas ir dabisks process baidīties, bet bailes var mūs ārprātīgi destruktivizēt.” Tāpat bijušais raidījuma “Labvakar” vadītājs atceras Atmodas laiku, kad sabiedrībai bijis jāpaziņo notiekošais, taču baiļu sajūta nav bijusi.
“Tanī brīdī, kad es sēdēju studijā, un man paziņoja, ka (Andris – aut.) Slapiņš miris, es sapratu, ka nāks, un man tas jāpaziņo sabiedrībai. Varbūt tūlīt būs beigas, bet baiļu sajūta man nebija,” atceras Rubenis. Arī tagad viņam baiļu sajūtas nav. “Pat ja jūs pieņemat lēmumu, ka jums ir jāpamet šī valsts, vienalga jūs nedrīkstat baidīties. Ja jūs pieņemat lēmumu, ka jūs ejat zemessardzē, jūs nedrīkstat baidīties. Pat ja jūs pieņemat lēmumu, ka jums ir jācīnās ar dūrēm pretī tankiem, jūs nedrīkstat baidīties. Katram jāpieņem savs lēmums, bet bez baidīšanās. Uz to es visus aicinu. Būs miers, un mēs izdzīvosim, un Latvija būs, un gaisma uzvarēs,” tā Rubenis.
