Latvijas izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš pēc vēsturiskās pirmās uzvaras pasaules čempionātos pār Čehiju (4:3, papildlaikā) norādīja, ka valstsvienība to bija pelnījusi. “Mēs jau no pirmās minūtes bijām labi noskaņojušies. Mēs ļoti abi veidojām vidējo zonu, meklējām iespējas pretuzbrukumiem un līdz pirmajiem zaudētajiem vārtiem dominējām. Arī tobrīd likās, ka kaut kad maisam gals būs vaļā un gūsim vārtus. Bet uzvaras dārgi maksā – tāda pašaizliedzība bija no puišu puses, ka mums ir vesels skaits spēlētāju ar traumām, rīt skatīsimies, kas un kā. Kad adrenalīns kūsā, tu sāpes nejūti, bet jau tagad daudzi ir ar ledus maisiem pie savainotajām vietām. Bet tādas ir uzvaras…” Trešajā trešdaļā savainojumā iedzīvojās Rihards Bukarts, tādēļ komanda bija spiesta pāriet uz spēli trīs maiņās. Uzbrucējam Andrim Džeriņam otrajā trešdaļā ripa trāpīja pa galvu, un sākotnēji ārstiem bijušas bažas, ka viņam varētu būt smadzeņu satricinājums, “bet viņš nospēlēja līdz galam, sēž priecīgs ģērbtuvē, cik parāda pirkstus, visus redz, tā kā drīzāk tas laikam ir sasitums.” Saskaņā Vītoliņa teikto, aizsargs Uvis Balinskis ir savainojis roku, “[Rūdolfam] Balceram elpu aizsita, bet zilumus es vispār neskaitu.”
“Mēs pēc spēles teicām puišiem – varat tagad izbaudīt, bet mēs visi saprotam, ka čempionāts nav pat pusē. Tā ir tikai viena uzvara, un nākamā spēle mums ir vēl svarīgāka. Domāju, visi to saprot, bet tās emocijas iz jādabū ārā, tās nevar uzreiz norīt un gatavoties. Šodien ir jāizbauda, rīt ar svaigu galvu apskatīsimies, ko darīsim, kāds būs dienas plāns, bet viennozīmīgi no rītdienas gatavojamies nākamajai spēlei,” uzsvēra Vītoliņš.
