Latvijas izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš pēc zaudējuma ar 2:4 mačā ar Kanādu uzvēra, ka komanda cīnījās, taču atzina, ka vienmēr gribas uzvarēt. “Tās uzvaras nāca viena aiz otras, kad tu jau nezini, kā tas ir, kad zaudē. Bet mēs cīnījāmies no pirmās līdz pēdējai minūtei un parādījām, ka ne velti esam šajā četriniekā, ka esam pelnījuši šeit būt ar savu spēli, konfidenci. Redzējām, ka mūsu aizsargi tik pārliecinoši turēja ripu, pieņēma lēmumus, un uzbrucēji nebaidījās līst uz vārtiem. Mazliet pietrūka, bet turnīrs nav beidzies.” Viņš piekrita, ka otrie Kanādas izlases vārti mazliet salauza spēles gaitu, bet “tas ir kanādiešu instinkts, tieši ar to viņi ir slaveni. Viņi var pieņemt lēmumu, kas, liekas, nav loģisks. Ja atceramies, pirmajā spēlē bija tāpat, bet mēs skatāmies tālāk.”
Vītoliņš norādīja, ka daudzie noraidījumiem spēles otrajā trešdaļā nav norakstāmi uz disciplīnas trūkumu: Tā ir cīņa, ko neviens negrib zaudēt. Protams, emocijas ir, un tās ir grūti kontrolēt īpaši, kad spēlē pret tādu pretinieku.” Viņš arī uzsvēra, ka pēc zaudējuma pusfinālā spēlētāji nenokārs degunu: “Mēs jau neesam piekto vai sesto gadu pēc kārtas pusfinālā, lai teiktu, oi, mēs atkal zaudējām. Mēs esam pirmoreiz tik tālu tikuši un zinām, ka mēdz būt arī zaudējumi, un šo mēs pārgremosim. Protams, likās, ka uzvara ir tik tuvu un tā pasaka nebeigsies, bet rīt ir mazā zelta spēle, un jebkuru turnīru gribas beigt ar uzvaru. Ja spēlēsim kā līdz šim, mums ir visas izredzes uz pozitīvu iznākumu.”
Vītoliņš arī izcēla līdzjutēju atbalstu: “Fantastiski! Kā redzējām mūs atbalsta arī, kad zaudējam, bet puiši to ir pelnījuši, jo neviens neaizgriezās no ripas, visi cīnījās kā komanda, mēs paliekam kā komanda un gatavojamies rītdienai kā komanda!”
