Art of Keeping Secrets – Christine Chubbuck

Art of Keeping Secrets – Christine Chubbuck

12.05.2016

Oskars Mustermanis – balss, ģitāra Agnis Beitāns – bass, balss Ritvars Šreibers – ģitāra Matīss Veigulis – bungas Art of Keeping Secrets – rokmūzikas apvienība, kas radusies 2009. gada beigās, kopā sanākot dažāda rakstura un pieredžu mūziķiem. Spēlējuši dažādos konkursos, festivālos Positivus, Pīlādzis, Galapagai Roko Naktys, Devilstone un Klang, kā arī dažādos klubos gan Latvijā, gan Lietuvā. Spēlētprieks ir rezultējies debijas albumā Eleven Steps to Sense, kas tika izdots 2014. gada beigās, to atzīmējot ar tūri pa Latvijas un Lietuvas klubiem. 2016. gads ir sācies ar izmaiņām gan grupas sastāvā – viens ģitārspēles meistars ir nomainījis citu – sakām paldies Aivaram Vaišļam un suminām Ritvaru Šreiberu savā pulciņā. Šobrīd tiek strādāts pie grupas otrā studijas albuma, kas paredzēts nodot klausītājiem šī gada rudenī. Dziesma Christine Chubbuck skan tieši tik labi, pateicoties Kārļa Šteinmaņa veiklajām rokām un viedajām ausīm, Germana Skoris idejām un Ādažu namiņa aurai! “Pasaule, mēdiji un mūsu prāti ir kļuvuši vardarbīgi un agresīvi” – šī bija atziņa, kas 1974.gada 15.jūlijā lika brīvprātīgi no dzīves aiziet Kristīnai (Christine Chubbuck). Viņa to neizdarīja vienkārši un klusi, bet gan lika tajā noskatīties miljoniem skatītāju, kas 15. jūlija rītā bija ieslēguši savus TV un skatījās rīta pārraidi. Tas bija viņas protests pret notiekošo, jo savā izmisumā neredzēja citu veidu kā pievērst sabiedrības uzmanību šai problēmai. Iespaidojoties no šī stāsta, mēs esam radījuši dziesmu ar tieši tādu nosaukumu – “Christine Chubbuck”. Ne tāpēc, lai atgādinātu par tā rīta asiņainajiem notikumiem, bet gan tādēļ, lai vēlreiz vērstu uzmanību uz to, kādēļ tas notika. Izkropļota un vardarbīgi pasniegta realitāte bija tas, pret ko iestājās šī sieviete, bet, diemžēl, mūsdienās šāda informācija ir kļuvusi par ikdienu. Lai šī dziesma kalpo kā atgādinājums un aicinājums cilvēkiem neizslēgt savas smadzenes, neticēt visam, ko piedāvā TV un internets, un pašiem ar savu apziņu, prātu un domām izvērtēt lietas, pieņemt atbildīgus lēmumus, kas var skart katru no mums. Izvēlēties to, kādus mēdijus mēs lietosim un no kādiem izvairīsimies, kādus ieteikumus dosim saviem vecākiem un vecvecākiem, cik atbildīgi būsim pret vieglprātīgiem draugiem, un galu galā – vai uzsmaidīsim tam drūmajam pārdevējam vai parādīsim tikpat pelēku seju atpakaļ. Nepalieciet vienaldzīgi!