Ēnu kaleidoskops – Asa zāle

Ēnu kaleidoskops – Asa zāle

22.03.2016

Vārna (Mārtiņš) – balss, ģitāras, perkusijas, bungas
Andrejs Antonovs – bass, balss, perkusijas
Zane Ozola – perkusijas
Signe Ābola -vijole
Klinta Alpa  – čells

Ēnu kaleidoskops” ir, šķiet, pagaidām un aizvien vienīgā neofolk/darkfolk stilā spēlējošā grupa LV, pastāv 11.gadu. Grupas pirmsākumi rodami 2004.gadā, kad, kādā ziemas dienā, uz smagām paģirām radās pirmās ĒK dziesmu idejas (“Sobora ēnā”, “Kaķīšu tētis”, “Vai saule dzīvībai?”, “Zem kaķa spalvas krāsas debesīm”). 2005.gadā, atgriezies Latvijā, Mārtiņš nolēma izveidot grupu, kas spēlētu neofolk/darkfolk stila mūziku, ar kuru tad bija ļoti aizrāvies, un tā tas ir arī līdz šai dienai. Pirmais koncerts notika dzīvoklī Puškina ielā, 2005.gada februārī, ko arī uzskatu par grupas dzimšanas laiku. Toreiz spēlējām divatā, es, un vijolniece Signe Ābola. No pirmatnējā sastāva līdz šim brīdim esmu palicis es un Signe. Laika gaitā grupas sastāvs ļoti mainījies, ir spēlēts gan divu, gan deviņu cilvēku sastāvā. Šobrīd esam septiņi.
Grupas dziesmu tematiku varētu raksturot kā literārās pasakas muzikālā izpildījumā – bieži par pamatu tiek ņemti tēli, tematika no latviešu un pasaules tautu pasakām, mitoloģijas (Egle, zalkšu karaliene, Ciklops, Laumas, Rūķi, Veļi.) Tie nu tiek ielikti pašizdomātās variācijās, cieši nepieturoties pie oriģināla, interpretējot. Grupas nosaukums “Ēnu kaleidoskops” ņemts no tāda paša nosaukuma dziesmas, kur “Ēnu kaleidoskopā turpina mainīties ēnas, satumstot, pārklājoties, veidojot jaunas dzīvības.” Jaunās dzīvības tiek “iepūstas” arī šajos pasaku tēlos, ko izmantojam. Liela loma ĒK dziesmās ir Kaķiem, ir trīs dziesmas tieši par kaķiem (“Kaķīšu tētis”, “Par kaķi, alveju un lielo, vientuļo sauli”, “Zem kaķa spalvas krāsas debesīm”, kā arī citās dziesmās.)

Dziesma “Asā zāle” ir nedaudz ironisks vēstījums par neatlaidību un vilšanos, tai pat laikā nopietnas pārdomas par pārejošā un pāri visam stāvošā mijiedarbību, mūžīgajiem cilvēka sevis meklējumiem, mēģinājumiem izprast, kāpēc mēs šeit esam, beigās apjaušot, ka, iespējams, dažreiz vajag vairāk sajust, kaut vai caur sāpēm un diskomfortu, ne tik daudz censties izskaidrot.