Mūzika un vārdi – Ieva Stafecka
Mūziku radu, jo vienkārši nespēju klusēt, kad rodas labas idejas. Man patīk naktsklubi, ballītes, dejot- man patīk, kad cilvēki svin dzīvi. Esmu daudz strādājusi par dejotāju un mūzika ir vienkārši daļa no manis, tas man ir asinīs. Karantīnas laikā es sarīkoju diskotēku pati sev- uzgriezu skaļu mūziku un dejoju spoguļa priekšā, jo citādi man liekas, ka pasaule apstāsies.
Dziesmā ir apvienota melanholija ar ātrumu. Dziesma ir par vienpusēju mīlestību, kad viena puse ir ārprātā iemīlējusies, bet otra vēl šaubās. Tomēr laiks skrien vēja spārniem un nav laika mūžīgi gaidīt un cerēt, nav laika dzīvot ilūzijās. Ir jāpieņem grūts lēmums atteikties no šī sapņa, lai dotos tālāk.
