Lirikas un mūzikas autors Intars Zommers.
Andris Buiķis – bungas,
Ainis Rudzītis – ģitāra,
Paulis Grīnhofs – bass,
Intars Zommers – mutes ermoņikas, vokāls.
Mani sauc Intars Zommers. Esmu dziesminieks. Pieredze neapšaubāmi ir.
Ja visi projekti būtu jāuzskaita, varētu arī kas izpalikt. Atpazīstamāks, iespējams, būs mans pseidonīms – Zombis.
Nopietnāku dziedātāja karjeru uzsāku 10 gadu vecumā, aizejot uz vīru kora ” Gaiziņš” mēģinājumu, kā klausītājs, un netīši kļuvu par kora solistu un kora Jungu… Piecas sezonas, līdz aizgāju mācīties uz Ogres meža tehnikumu, kurā darbojās arī vokāli instrumentālais ansamblis, Artura Manguļa vadībā. Sāku spēlēt ģitāru un dziedāt. Ar ansambli bijām konkursa “ko tu proti” trīsgadēji laureāti, līdz apsvēru mācīties citu profesiju. Ar Artūru sakarus nezaudējām, kādu vasaru kopīgi ceļojām uz Vāciju, muzicēt uz ielām… Atgriežoties uzsāku mācības Ērgļu vidusskolā, tur uzsākām sadarbību ar Uğa Oltes, Aiņa Rudzīša un Jura Sarmoņa uz to laiku jau populāro grupu “Slou”… Izveidojot projektu -Zombis&Slou… Ar šo projektu 3 gadus pēc kārtas muzicējām festivālā Sinepes un medus… Viesu statusā… Izpildot Zombja hitus ” Māsiņa”, “Asaras vasarai”, ” Es mīlu klīst”, u.c.
Vēlāk šis projekts pajuka… Sadarbība palika tikai ar Aini Rudzīti. Šad tad sadarbojāmies ar novadnieku Andri Buiķi. Intars ir sadarbojies ar projektu “Ogres blūza brāļi” kurā darbojās “Colt” mūziķi Atis Ieviņš un Kaspars Pļaviņš, kā arī ģitārists Matīss Čudars… Pa kāzām.
Pirms četriem gadiem emigrēju uz Vāciju, kur pievērsos ielu muzicēšanai. Arī tur ir ļaudis, kas novērtēja manu muzikālo sniegumu un aicināja muzicēt gan festivālos, gan uz restorāniem, gan privātajām ballītēm. Paralēli arī strādājot algotu darbu… Līdz iedomājās, ka Latvijā var darīt to pašu, ierakstīt dziesmas (tam vajag naudu), muzicēt un iepriecināt klausītājus…
Dziesma veltīta spēcīgai būtnei, kas prot iedvesmot… Tā tapusi pirms desmit gadiem… Un ilgi nogulējusi pūra lādē…
Stāsts ir sekojošs… Mums katram dzīvē pienāk mirkļi, kad nekas nešķiet saistošs. Iedvesma klauvējās pie saprāta durvīm, bet netiek izmantotas mūzas dotās iespējas. Dziesmā es stāstu par sevi un iekšēju cīņu starp izvēles iespējām – dzīvot neradošu un pelēku mietpilsoņa dzīvi, nesaskatot pasaules burvību, apkraujot sevi ar negatīvo enerğētiku un patiku uzkraut to arī citiem… Vai radīt, dāvāt, uzsmaidīt pasaulei, saņemot no tās mīlestību un prieku… Lai pasaule ir labāka, gaišāka un smaidīgāka…
