Intars Zommers – Vēstule uz picas kastes

Intars Zommers – Vēstule uz picas kastes

2020. gada 21. janvāris

Mūzikas un teksta autors Intars Zommers.

Mani sauc Intars Zommers. Esmu dziesminieks. Pieredze neapšaubāmi ir.
Ja visi projekti būtu jāuzskaita, varētu arī kas izpalikt. Atpazīstamāks, iespējams, būs mans pseidonīms- Zombis.
Nopietnāku dziedātāja karjeru uzsāku 10 gadu vecumā, aizejot uz vīru kora ” Gaiziņš” mēģinājumu, kā klausītājs, un netīši kļuvu par kora solistu un kora Jungu… Piecas sezonas, līdz aizgāju mācīties uz Ogres meža tehnikumu, kurā darbojās arī vokāli instrumentālais ansamblis, Artura Manguļa vadībā. Sāku spēlēt ģitāru un dziedāt. Ar ansambli bijām konkursa “ko tu proti” trīsgadēji laureāti, līdz apsvēru mācīties citu profesiju. Ar Artūru sakarus nezaudējām, kādu vasaru kopīgi ceļojām uz Vāciju, muzicēt uz ielām… Atgriežoties uzsāku mācības Ērgļu vidusskolā, tur uzsākām sadarbību ar Uğa Oltes, Aiņa Rudzīša un Jura Sarmoņa uz to laiku jau populāro grupu “Slou”… Izveidojot projektu -Zombis&Slou… Ar šo projektu 3 gadus pēc kārtas muzicējām festivālā Sinepes un medus… Viesu statusā… Izpildot Zombja hitus ” Māsiņa”, “Asaras vasarai”, ” Es mīlu klīst”, u.c.
Pirms vairākiem gadiem emigrēju uz Vāciju, kur pievērsos ielu muzicēšanai. Arī tur ir ļaudis, kas novērtēja manu muzikālo sniegumu un aicināja muzicēt gan festivālos, gan uz restorāniem, gan privātajām ballītēm.

Muzikāli meditatīvais darbs “Vēstule uz picas kastes” ir mīlestību vēstošs vēstījums, ko Intars Zommers notvēra, dzīvojot trimdā, Vācijā.
Pasaules dažādās sejas ir tās, kas veido katru indivīdu pa savam, un, tam visam caurstrāvo mīlestība un pateicība pret lietām, pret vietām, būtībām un sajūtām, kas mūs veido, kā personības… Pasakot -paldies arī nepieņemamajām lietām un izvēlēm, par izvēles iespēju….
Un, vienmēr pasaulē būs kāds, kam pateikt šos brīnišķos vārdus – Ja Tevis nebūtu, es nekad nemīlētu…