Kristīne Kuropatņikova – Atmiņas

Kristīne Kuropatņikova – Atmiņas

2019. gada 30. jūlijs

Dziesmas mūzikas un vārdu autore ir Kristīne Kuropatņikova.

Kristīne: „Vēl mācoties Talsu bērnu mūzikas skolā atklāju, ka varu sacerēt mūziku. Pirmā mana melodija ar pavadījumu parādījās 2 klasē, kuru atceros joprojām, ko nosaucu “Jūra”. Tad šķiet 4 klasē bija uzdevums izvēlēties dzejoli un uzrakstīt dziesmu. Es izvēlējos Viļa Plūdoņa dzejoli, un tapa dziesma “Rudens zeltā”. Vēlāk mācījos Ventspilī pianistu nodaļā. Tad bija liels pārtraukums mūzikā, jo bija jādomā par izdzīvošanu. Daudz vēlāk atkal atgriezos, gribēju dziedāt un iestājos Žorža Siksnas mūzikas jauniešu kolektīvā un sāku dziedāt. Šur tur esmu arī uzstājusies, uz skatuves dziedot.  Šobrīd piestrādāju arī mūzikas studijā par skolotāju, paralēli rakstu dziesmas un dziedu.

Šī dziesma tapa kādā rudens vakarā, kad ārā svilpoja vējš un bija nepatīkams laiks. Iedvesma nāca sēžot pie sintezatora un spēlējot kādu Scorpion grupas hītu. Uzspiežot pirmos akordus, man radās sava melodija un pirmā panta sākuma vārdi par vēju. Tad ātri visu pierakstīju nošu burtnīcā, lai neaizmirstas un arī iespēlēju diktofonā. Dziesmas gala teksts radās nedaudz vēlāk.
Vēlāk nolēmu, ka jāpamēģina iedot šo dziesmu kādam aranžētājam, paskatīties kas tur sanāks. Protams bija bažas, ka nepatiks un eksperimentēt un dot dažādiem aranžētājiem līdzekļu nav.  Tad kad beidzot saņēmu savas dziesmas aranžējumu, biju nedaudz izbrīnīta, jo iedomājos to kaut kā savādāk, bet visumā man patika. Palūdzu tikai pielikt klāt kaijas, jo kad rakstīju vārdus es iztēlojos, ka eju gar jūras krastu, ir jauka vasaras diena, šalko viļņi un pastaigājoties ieslīkstu savās atmiņās.

Šīs dziesmas pamatā ir situācija kas ik pa laikam uzpeld manās atmiņās, ar kuru sasaistīju kādu leģendu, kas vēsta, ka savu radniecīgo dvēseli, mēs satiekam tikai vienu reizi mūžā un ir diezgan bēdīgi, ja tu to vieglprātīgi palaid garām. Tādēļ piesaucu ar šo dziesmu būt vērīgiem, esiet apdomīgi un turieties pie labiem cilvēkiem, kas jums šķiet garīgi tuvi. Sargiet un cieniet tos. Domājiet kā un ko jūs runājiet, lai nesāpinātu otru un jūs netiktu pārprasts, kā man tas gadījās. Šī dziesma ir veltīta kādam jaukam cilvēkam, kas ik pa laikam uzpeld manās atmiņās.