MetemPsychosis – Upe

MetemPsychosis – Upe

2022. gada 10. maijs

Dziesmas vārdu un mūzikas autors. Latviešu tauta,
Aranžija: Pūce (skatuves vārds) un projekts MetemPsychosis.

Projekts “MetemPsychosis” kā ideja dzīvojis jau daudzus gadus, pat vēl pirms tā pašreizējie dalībnieki pirmoreiz satikās. “MetemPsychosis” rotaļājas ar visiem zināmo vārda otro daļu, apzināti rosinot zināmu ironiju vai varbūt vienkārši smaidu, taču vārds savā patiesajā būtībā nozīmē pāriemiesošanos – domājot ne jau oriģinālajā izpratnē ietverto gara ceļojumu pēc nāves, bet iejušanos, kas nepieciešama jebkuram, interpretējot skaņdarbu. Formāts “projekts” izvēlēts, lai neveidotu kādas nevajadzīgas saistības – projektā piedalās, kas, kad un kā var, atšķirībā no grupas ar stingru sastāvu. Projekts izveidoja sev mājvietu un sāka darboties 2019. gada sākumā. Diemžēl, kad beidzot bija izveidots pamata repertuārs, pie kura ķerties, iestājās visiem zināmā ķibele ar liegumiem pulcēties, darboties, uzstāties un visu pārējo. Līdz ar to arī plānotais debijas albums ir nevis pieejams dažādās straumēšanas platformās (un CD-R formātā gribētājiem), bet gan arvien tapšanas stadijā. Līdz video klipam 2020. gadā tika tikai viena dziesma – “Pēdējie svētki” ar Pūces papildināto Veronikas Strēlertes dzejoli pamatā. Šajā gadā notika vēl arī projekta pastāvīgo dalībnieku izmaiņas, nedaudz apgrūtinot ideju realizāciju. Tomēr pirmā skaņdarbu cikla ideja – veidot ainavas, kas balstītas latviešu klasiskās (un tautas) dzejas  un pašu dzejisko darbu pamatos, tām pievienojot tīri instrumentālus darbus, nav mainījusies. Konkrētajā skaņdarbā ar balsi piedalās Dace Vigule un komponists Ēriks Eglītis, kā arī paredzēts, ka tajā savu balsi vajadzētu pielikt (ja izdosies) reperim Frantam Annunakam. Savu prasmju robežās dažādus antīkus sintezatorus un skaņu efektus ņurcīja Pūce.

Šī dziesma ir uzskatāma par latviešu tautas dziesmu. Parasti citētajās “Latvju Dainās” tā īsti nav atrodama, iespējams – izveidojusies vēlāk par slavenā krājuma tapšanu. To klausoties, vajadzētu iztēloties bezvēja pilnmēness rudens nakti Pļaviņās, Daugavas malā, kad melni viļņi laiski laiza zemo krastu un nozūd miglas segā virs upes. Dziesma droši vien ir par nāvi – vai nu zivju, vai zvejnieku. Jo paliekam neuzzinājuši, vai laiva atgriežas no jūras trejiem vārtiem…