Par aktuālo Rīgā (21.05.2015)

#1360 Andis 2015-05-05 20:17:23 arhivēt

Internetā kopš marta klejo šis video. https://www.facebook.com/photo.php?fbid=873358006055241&set=a.456029607788085.102521.100001431486846&type=1&pnref=story Foto tapis 20.03.2015 16:48 Vai Rīgas pašvaldības policija ir sodījusi šo pašvaldības policijas vadītāju, vai “vārna vārnai acī neknābj’? Lūdzu noskaidrot un atbildēt šeit kāds ir vārds šim brašajam CSN pārkāpējam un kāds sods viņam ir/nav piemērots?

Lai nebūtu lieku pārpratumu, norādām, ka attēlā redzamā automašīna nav Rīgas pašvaldības policijas automašīna.

Jau martā, kad minētā informācija parādījās sociālajos tīklos, sniedzot atbildes uz interesentu jautājumiem, noskaidrojām, ka automašīna šādā veidā bija novietota automašīnu servisa centra teritorijā. Rīgas pašvaldības policijai notikuma aculiecinieks novērotā pārkāpuma brīdī informāciju nebija sniedzis, šāds izsaukums policijā nav fiksēts, līdz ar to arī pārkāpums no policijas puses nebija fiksēts. Sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu pēc fotogrāfijas, kas uzņemta 20.martā nav iespējams.

Aculiecinieku policijai iesūtītās fotogrāfijas kalpo kā informatīvs materiāls, taču tas nav pievienojams lietai kā pierādījums. Pierādījumus ievāc policijas darbinieki, tieši tādēļ aicinām iedzīvotājus – redzot pārkāpumu, ziņojiet par to policijai nekavējoties, zvaniet 110 vai iesniedziet informāciju ar pašvaldības policijas mobilās aplikācijas starpniecību un rezultāts būs!

Jāpiebilst arī, ka visur vienlaicīgi policijai atrasties nav iespējams. Uz apstāšanās, stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, jo sevišķi ārpus maģistrālām ielām, kā piemēram iekšpagalmos, policija vislielākā mērā reaģē tieši pēc iedzīvotāju sniegtās informācijas.

#1359 Irēna Bogdāne 2015-04-29 10:24:48 arhivēt

Kas atbild par bērnu rotaļu laukumiem māju iekšpagalmos? Valguma 20,22,24,26 kā arī Raņķa dambī ir bērnu lakums. Salūza bērnu slidkalniņš. Lai uzstādītu jaunu mums Valguma iela26 prasa naudu un tad tiks uzstādits jauns slidkalniņš, bet tur taču nāk bērni no visas apkārtnes, ko mums jāuzliek atslēga. Absurds!!! Ar cieņu oma

Atbildot uz 2.jautājumu informējam, ka par bērnu rotaļu laukumiem atbild zemesgabala īpašnieks vai apsaimniekotājs, kura teritorijā tas atrodas.

Rīgas pilsētas pašvaldība par saviem  līdzekļiem jaunus bērnu rotaļu laukumus ierīko uz pilsētai piekritīgiem, dzīvojamai mājai nepiesaistītiem zemes gabaliem (tai skaitā, parkos, skvēros, skolu un bērnudārzu teritorijās).

Bērnu rotaļu laukumi Valguma ielas 20, 22, 24, 26 un Raņķa dambja iekškvartālā atrodas uz dzīvojamām mājām funkcionāli piesaistītiem zemes gabaliem. Līdz ar to jautājums par jaunu bērnu rotaļu konstrukciju uzstādīšanu jārisina dzīvojamo māju īpašniekiem kopā ar apsaimniekotāju un zemes īpašniekiem.

Tā kā bērnu rotaļu laukumu pie Valguma ielas 22 savulaik ir ierīkojusi Rīgas Kurzemes izpilddirekcija, saskaņā ar šobrīd izsludināto Centralizēto iepirkumu  par  bērnu rotaļu laukumu, to ierīču un aprīkojuma renovācijas un uzturēšanas darbiem, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija turpinās uzturēt un veikt esošo bērnu rotaļu konstrukciju remonta darbus.

Piebilstam, ka pie dzīvojamajām mājām Valguma ielā 20, Rīgā un Valguma ielā 26, Rīgā nav izbūvēti bērnu rotaļu laukumi.

Savukārt dzīvojamās mājas Valguma ielā 24, Rīgā pārvaldīšanas uzdevumu neveic Rīgas namu pārvaldnieks un tādēļ nevar sniegt skaidrojumu par minētās dzīvojamās mājas iekšpagalma labiekārtošanas jautājumiem.

#1358 ieva 2015-04-29 09:16:40 arhivēt

Ja 20000 eiro tiek iekasēti no bezbiļetniekiem un 20000 eiro tiek maksāts kobletc, vai nebūtu nepiešams arī sabiedrībai atskaitīties vai koblec maksā nodokļus, darbinieku noslodzi, atalgojumu, valsts valodas zināšanām, krminālo pagātni……. un kādiem līdzekļiem tiek maksāts pašiem kontrolieriem?

Sabiedriskais transports ir sabiedriska vieta, kurā svarīgi nodrošināt kārtību un to, lai pasažieri justos droši. Rūpējoties par drošību, Rīgas satiksme 2014.gada oktobrī uzsāka kampaņu – Traucē? Rīkojies. Kampaņas mērķis ir informēt pasažierus par rīcību gadījumos, ja salonā ir personas, kuras traucē. Kontroles reisi notiek kopā gan ar Rīgas Pašvaldības policiju, gan apsardzes darbiniekiem ar mērķi nodrošināt kārtību, jo agresīvi bezbiļetnieki var radīt draudus arī tiem pasažieriem, kuri godprātīgi reģistrē savu braucienu. Tas, vai kāda juridiska persona maksā vai nemaksā nodokļus, ir Valsts ieņēmuma dienesta kompetencē, jo Rīgas satiksmei nav piekļuves šādiem datiem. Tāpat katra darbinieka saņemtās naudas izlietojums ir paša ziņā. Jānorāda, ka kontrole veic arī preventīvo funkciju, jo pretējā gadījumā bezbiļetnieku skaits būtu krietni lielāks par šobrīd pieņemto ~10%. Tāpat jānorāda, ka iekasētās soda naudas ir vairāk nekā 20 000 eiro.

Ja visi pasažieri iegādātos biļetes un godprātīgi pildītu savus pienākumus, tāda štata vieta kā kontrolieri varētu arī nebūt, bet, diemžēl, šobrīd bez kontrolieriem iztikt nevaram.

#1357 Uldis Salenieks 2015-04-26 11:55:58 arhivēt

Par sabiedrisko transportu. Daudzkārt, esot ārzemēs, apbrīnoju tur izveidotos risinājumus sabiedriskajam transportam. Ļoti patīk, kā tiek aprīkotas tramvaja sliedes. Kaut kur -vienkārši smuki apzaļumotas, bet citur – nobruģētas vai noasfaltētas, lai pa tām varētu pārvietoties gan autobusi, gan taksometri un speciālie transporta līdzekļi. Tas būtiski atvieglo pārējās brauktuves noslodzi. Ja mēs pārbūvētu (nobruģētu) tramvaja sliežu klāju Maskavas ielā no Dienvidu tilta līdz veikalam Dole, lai pa to varētu braukt arī autobusi? Iedzīvotājiem būtu viena pieturvieta visiem transportiem (jāuzliek gan luksofori visām gājēju pārejām pie tām) un patreiz esošo sabiedriskā transporta joslu varētu atdot atpakaļ vieglajam transportam tādējādi atslogojot ielu. Šādu risinājumu varētu veidot arī citur – pa Barona ielas tramvaja klāju varētu pārvietoties arī trolejbuss. Līdzīgi varētu kursēt autobuss Juglas virzienā – pa tramvaja sliedēm. Pa Slokas ielu posmā no botāniskā dārza līdz Kalnciema ielai jau tas gandrīz darbojas – ja vien tas nebūtu šis “smukais”, bet ļoti nelīdzenais Rīgas bruģis…Tāda prakse ir daudz kur. Pie mums tas veiksmīgi strādā pie Akmens tilta – pie Strēlniekiem. Varbūt varam sākt domāt ilgtermiņā un ar šādu domu jau pārbūvēt tuvākajos plānos paredzamos projektus? Pirms 20 gadiem Vācijas pilsētā Essenē redzēju, ka autobuss pilsētas centrā kursē pa pazemi – pa metro sliežu klāju. Tas bija apbūvēts ar garenvirzienā noliktiem gulšņiem riepu platumā. Un galvenais – tas darbojās !!!

Paldies par ideju un ierosinājumu, to noteikti nodosim atbildīgajiem darbiniekiem. Jāsaka, ka, veicot sliežu pilnīgu pārbūvi, tiek meklēti jauni risinājumi, piemēram, posmā no Alfas līdz Juglai un atpakaļ jau ir sliedes ar zālīti, tāpat, veicot pārbūvi pāri Jūrmalas gatves tiltam, ir izveidots segums, kas ļauj ērti pārvietoties automašīnām. Jāsaka, ka ne visur tas ir iespējams, jo, piemēram, pa Kr.Barona ielu ir ļoti intensīva tramvaju kustība, kuru savienot ar trolejbusu kustību ir praktiski neiespējami. Tāpat pilnīga sliežu pārbūve ir ļoti dārga.

#1356 Aivars 2015-04-25 21:36:44 arhivēt

Labdien! Pirms pusgada radās cerība, ka beidzot pēc 10 gadiem ledus ir salūzis un ir atsākta Rīgas bruģēto ielu rekonstrukcija. Tomēr, kad ieraudzīju, kā tas viss notiek, sapratu ka Rīgā ar šo lietu viss notiek kā greizo spoguļu karaļvalstī. Tāpēc gribētu saņemt atbildi uz dažiem jautājumiem: 1. Kā konkursu uz bruģēto ielu rekonstrukciju var uzvarēt būvnieks, kuram nav neviena bruģiera, kas mācētu šos darbus veikt pēc pareizas tehnoloģijas? 2. Kāda nozīme būvuzraudzībai, ja šiem speciālistiem arī nav nekādas sajēgas, kā šie darbi ir darāmi? 3. Kā būvdarbu pasūtītājs var būt organizācija (RD Attīstības departaments), kas nav ielas īpašnieks, (tajā nav neviena tehniskā ceļu speciālista), bet Satiksmes departaments tiks nostādīts muļķa situācijā un gala rezultātā būs spiests šīs ielas pieņemt lietošanā un ar tām periodiski mocīties. Būtība gan ir ļoti vienkārša. Kamēr šajā valstī visi būvniecības un projektēšanas konkursi notiks pēc zemākās cenas principa nevis atbilstoši profesionalitātei, tikmēr mēs visi maksāsim par šo absurdu dubultā. Konkursa uzvarētājs nosolīja šo darbu cenu betona bruģa izbūves līmenī. Protams profesionālās bruģieru firmas no tāda piedāvājuma atteicās. P.S. Kā alegoriju šai situācijai es varētu minēt vienu piemēru. Es varētu Amerika kungam piedāvāt salabot zobus pa lēto. Tas nekas, ka manā rīcībā ir pneimatiskais urbis, toties tas būs lētāk nekā pie zobārsta. Būtībā mana cepšanās tāpat neko nedos, jo Tehniskajā Universitātē jaunajiem ceļiniekiem šo specifisko tēmu atsakās mācīt kā neaktuālu, varbūt programmu traucējošu. Ko var gribēt no būvuzraugiem. Tomēr pagaidām šādas ielas Rīgā ir un, vadoties no UNESCO kultūras mantojuma prasībām, saglabāsies. Bet Rīgas bruģieri arī tuvākajā laikā nez vai iegūs kādu pilsētas objektu, nav pietiekami liels uzrādāmo objektu apgrozījums. Attīstības departamentam tāda sīka specifika vispār ir mazsvarīga. Esam bagāta valsts. Viss rullē. Pēc pāris nedēļām šis jautājums vairs nebūs aktuāls, jo pseidobruģēšanas darbi būs beigušies.

Dabīgā nekaltā un kaltā akmens apmaļu un brauktuves seguma izbūves darbi tiek veikti atbilstoši saskaņotajam tehniskajam projektam, saskaņā ar projekta tehniskajām specifikācijām, kā arī saskaņā ar “Autoceļu specifikācijām 2012”, uz kurām ir atsauce tehniskajā projektā.

Pirms darbu uzsākšanas tiek veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi. Pirms pamata būvniecības izveidota gultne, novācot piesārņoto, sala neizturīgo slāni (tehnogēnos nogulumus, augsni). Pēc tam grunts pamatne noblīvēta vismaz 30 cm dziļumā, sasniedzot ne mazāk kā 98 % no Proktora tilpuma blīvuma). Pamata konstrukcija ir būvēta ar aprēķinu, ka tā pēc laukakmeņu seguma noblīvēšanas ar vibroveltni sasniegs paredzētās seguma virsmas augstuma atzīmes. Pamats sablīvēts, līdz sablīvējamajā virsmā nepaliek blīvējamās iekārtas pēdu iespiedumi (vai slīpā piebruģējuma laukakmeņu pamats sablīvējams līdz 45 MPa atbilstoši „Ceļu Specifikācijām 2012”). Labākai sablīvēšanai, kur nepieciešams, pamats laistīts ar ūdeni.

Brauktuves segums un slīpā piebruģējuma joslas tiek izbūvētas no skaldītiem (kaltiem) un neskaldītiem dabīgiem kalnu iežu akmeņiem.

Laukakmeņus brauktuves seguma izbūvei pirms ieklāšanas šķiro pēc to izmēriem un kvalitātes (bojātie akmeņi tiek atlasīti). Segumam izvēlas laukakmeņus ar frakcijas izmēru 12-18 cm. Uz sagatavota pamata veic laukakmeņu izbūvi no 1/4 līdz 1/3 no to augstuma.

Pirms akmens iebūves uz noblīvētā pamata tiek izveidota izlīdzinošā starpkārta, ko realizē, uz sagatavotā pamata uzberot irdenu smilts virsslāni, kurā ieķīlē bruģakmeņus no 1/4 līdz 1/3 no to augstuma. Vēlams, lai atstarpes starp bruģakmeņiem šķērsgriezumā būtu trijstūra veidā. Bruģakmeņus ieklāj vertikāli. Spraugas starp bruģakmeņiem aizpilda ar smilti, ja nepieciešams, laistot ar ūdeni. Bruģētais segums tiek blīvēts, veltņošanu veicot brauktuves šķērsvirzienā no brauktuves malas uz vidu. Bruģakmeņus, kuri veltņojot sašķeļas, nomaina.

Ieklājot tos, kontrolē līdzenumu, škērskritumu un garenkritumu ar šabloniem, līmenrāžiem vai nivelējot, nodrošinot segumam projekta norādīto škērskritumu.

Slīpā piebruģējuma laukakmenus nostiprina ar betona javu C12/15.

Segumam izvēlas laukakmeņus ar frakcijas izmēru 12-18 cm. Uz sagatavotā pamata izbūvē minerālmateriālu 0/32p slāni 12 cm biezumā, uz kura veic laukakmenu mūra izbūvi. Mūris veidojams, izmantojot betona C 12/15, XF2 javu. Izbūvējot laukakmeņu mūri, ar šabloniem kontrolē to līdzenumu.

Kvalitātes kontrole tiek veikta saskaņā ar šo tabulu:

Ja pēc seguma konstatētas atkāpes vai kustīgi akmeņi, tos nomaina.

Iepirkuma konkursā bija prasības pēc attiecīgās jomas speciālistiem ar kvalifikāciju un pieredzi un tādas arī tika nodrošinātas:

10.3.2. a) Būvinženieris – ceļu būvdarbu vadītājs (atbildīgais būvdarbu vadītājs), kuram ir būvprakses sertifikāts ceļu būvdarbu vadīšanā;

10.3.2. a) Būvinženieris – ceļu būvdarbu vadītājs (atbildīgais būvdarbu vadītājs), kurš iepriekšējo 5 (piecu) gadu (2009.-2013.) laikā līdz piedāvājuma iesniegšanas brīdim ir piedalījies pilsētas ielu, ceļu, tiltu vai satiksmes pārvadu būvdarbu vadīšanā vismaz 3 (trīs) objektos, kur katrā objektā būvdarbu finansiālā vērtība ir vismaz EUR 800 000 (astoņi simti tūkstoši euro) bez PVN, turklāt būvdarbu ietvaros veikta apakšzemes inženierkomunikāciju izbūve vai rekonstrukcija, kā arī vismaz vienā no objektiem ir veikta pilnīga vai daļēja dabīga akmens bruģa seguma būvniecība.

Šīs prasības ir nodrošinātas, līdz ar to, nav pamata izteiktajiem apgalvojumiem.