#1539 Uldis 2016-02-19 10:26:08
Sveiki. Tā arī neesmu piefiksējis, kāpēc ja dzīvoklis Rīgā stāv tukš par to ir jāmaksā 7x lielāks nodoklis? Kāpēc nevar stāvēt tukšs? Kas no tā mainās? Tīrākā cilvēku apkrāpšanu. Vai tad tā tiek domāts par cilvēkiem? Ieteiktu citiem par šo griezties Eiropas tiesā. Paldies
Saistošo noteikumu izstrādes gaitā tika konstatēts, ka Rīgā bija ap 39 000 dzīvokļu, kuros dzīvesvietu nav deklarējusi neviena persona. Parasti šādi dzīvokļi ir kā kapitāla ieguldījums un netiek izīrēti, vai arī dzīvokļa īpašnieks nedod atļauju īrniekam tajā deklarēt savu dzīvesvietu. Veidojas situācija, ka, no vienas puses, ir brīvas dzīvojamās platības trūkums, un, no otras puses, fiziskām personām, kuras vēlētos deklarēt dzīvesvietu Rīgā un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli pašvaldības budžetā, šāda iespēja tiek liegta. Savukārt dzīvokļu īpašnieki netiek motivēti šo situāciju mainīt.
Pašvaldība piemēroja teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas principu, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto nodokļa likmi savas teritorijas attīstības veicināšanai un sakārtošanai, un noteica, ka samazināto likmi piemēro tikai objektiem, kuros uz taksācijas gada 1.janvāri dzīvesvietu deklarējuši vismaz viena persona. Šāds regulējums saskan ar pašvaldības līdzšinējo politiku attiecībā uz iedzīvotāju motivēšanu deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā, tādējādi palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus budžetā, kā arī veicina nekustamā īpašuma tirgus attīstību galvaspilsētā.
Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi nonāk kopīgajā Rīgas pašvaldības budžetā un tiek tērēti visas pilsētas vajadzību apmierināšanai, piemēram, jauno bērnu dārzu būvniecībai, skolnieku ēdināšanai, pilsētas attīstībai utt., līdz ar to nepareizi būtu teikt, ka palielinot nekustamā īpašuma nodokli, netiek domāts par cilvēkiem. Papildus norādāms, ka vienlaikus tika paplašināts to personu loks, kas var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, proti, ģimenes ar vienu vai diviem bērniem.
#1538 jūlija 2016-02-16 17:32:09
labdien! Lietus laikā 11. tramvaja galapunktā “Radio iela” ir tikai divas izvēles – stāvēt zem klajas debess, lai lietus līst uz galvas vai stāvēt zem nojumes līdz potītēm peļķē. Kad tiks izlabots iesēdums zem nojumes tā, lai tā kalpotu savam mērķim un cilvēki varētu normāli zem tās lietainā laikā patverties?
Rīgas domes Satiksmes departaments ir apsekojis minēto pieturvietu un informē, ka atsākoties būvsezonai jautājumā minētās nepilnības tiks novērstas.
#1537 Olafs 2016-02-15 21:13:29
Sveicināti. Interesē atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) Vai un kad tiks restaurēta VEF kultūras pils, jo patreiz šī ēka izskatās visai noplukusi. Kā arī vai nebūtu prātīgi izvietot norobežojošās barjeras starp VEF kultūras pili un Gustava Zemgala gatves braucamo daļu. Ņemot vērā daudzos bērnus, kuri apmeklē šo iestādi, tad drošībai tur vajadzētu būt vairāk. 2) Vai un kad tiks rekonstruētas un labiekārtotas 6. tramvaja maršruta pieturvietas tā kā tas ir izdarīts posmā no Juglas galapunkta līdz T/C “Alfa”? 3) Ropažu ielai posmā no Lēdmanes ielas līdz Vef kultūras pilij paralēli ir ceļs, kurš līdz Vidzemes maiznīcai ir asfaltēts, bet tālāk ar grants un zemes segumu, kurš sākumā bija šaurs, bet pēdējo divu gadu laikā izbraukāts kā lielceļš. Pa šo ceļu katru rītu neskaitāmi daudzi “ralijisti” atbilsošā manierē apbrauc sastrēgumu, kurš veidojas turpat blakus esošajā Ropažu ielā. Protams, kartē šis ceļs vispār neparādās. Jautājums sekojošs. Vai šo posmu varētu sakārtot, respektīvi, vai nu slēgt, vai atbilstoši sakārtot ar ietvēm un normālu segumu. Jebkurā gadījumā, šajā posmā ir nepieciešams kāds ātruma valnis, lai atvēsinātu ralija piekritēju prātus.
1) Valsts aizsargājamā arhitektūras pieminekļa VEF Kultūras pils rekonstrukciju un renovācijas iepirkuma konkurss ir noslēdzis un ir parakstīts līgums ar būvniekiem. VEF Kultūras pils restaurāciju par gandrīz deviņiem miljoniem eiro veiks SIA “Velve”. Jau ziņots, ka “Velve” uzvarēja iepirkuma konkursā, kurā kopumā piedāvājumus bija iesnieguši pieci pretendenti. Pašreiz ir beidzies rezultātu pārsūdzēšanas termiņš, un, tā kā neviena sūdzība netika iesniegta, ar “Velvi” ir noslēgts līgums. Rīgas domes Īpašuma departamenta vadība ir vairākkārtīgi tikusies ar Kultūras ministrijas pārstāvjiem un Finanšu ministrijas pārstāvjiem saistībā ar Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaisti objekta restaurācijai. Lai tas sekmīgi notiktu, jāsagaida attiecīgo Ministru kabineta noteikumu apstiprināšana, kas varētu notikt februārī vai martā. Kopumā ēkas rekonstrukcijas un renovācijas darbiem ir nepieciešams aptuveni 13 miljonus eiro liels finansējums, ieskaitot PVN, no kura pusi segs Eiropas struktūrfonda piešķirtie līdzekļi. Atbalsts finansējuma saņemšanai ir gan no Kultūras, gan no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. VEF Kultūras pils restaurāciju Īpašuma departaments iecerējis pabeigt 2017.gadā. Darbi varētu aizņemt pusotru gadu. VEF Kultūras pilī paredzēts atjaunot lielo skatītāju zāli ar 805 skatītāju vietām, tostarp 18, kas paredzētas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Rekonstruēs arī mazo skatītāju zāli, kurā ir 100 vietas. Pagrabstāvā atjaunos tehniskās telpas, virtuves plānojumu mainīs atbilstoši Eiropas Savienības standartiem. Ēkā ierīkos liftu, lai tā būtu piemērota arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pirmajā stāvā restaurēs zāli, vestibilu, halli, kāpņu telpas, kā arī fasādes kāpnes, kas patlaban jau ir kritiskā stāvoklī. Otrajā stāvā izmaiņas piedzīvos tualešu telpas, muzeja un suvenīru zāles telpas, kā arī lielās zāles balkons, vestibila balkons ar apejošo galeriju un kāpņu telpas. Trešajā stāvā tiks pārplānotas apmeklētāju tualetes, palielinot to skaitu, kā arī nodrošinot tualeti cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tiks pārplānotas skaņu ierakstu telpas, rekonstruēs nodarbību telpas. Mākslinieku ģērbtuvēs plānots ierīkot dušu un tualeti. Rekonstrukcija paredzēta arī mansarda stāvam – tajā izvietos kostīmu noliktavas, kā arī tiks atjaunots jumta segums un ierīkota papildu vēdināšanas sistēma. VEF Kultūras pils kā kultūras centrs darbību sāka 1960.gada 1.martā, un ir lielākā Latvijas kultūras iestāde ar vairāk nekā 50 mākslinieciskajiem kolektīviem, studijām un interešu klubiem, kuros darbojas ap 3000 cilvēku – gan pirmsskolas vecuma bērni, gan pusaudži un jaunieši, gan vidējās un vecākās paaudzes rīdzinieki. 2009.gadā VEF Kultūras pils ieguva valsts aizsargājama arhitektūras pieminekļa statusu un patlaban ir lielās rekonstrukcijas gaidās.
Līdz šim nekādas indikācijas, ka šajā vietā būtu apdraudēta gājēju satiksme nav bijusi. Ietves ir pietiekami platas un gājēju aizsargbarjeras nav nepieciešamas, tomēr, ņemot vērā iedzīvotāja priekšlikumu, Rīgas domes Satiksmes departamenta speciālisti izvērtēs un uz vietas pētīs situāciju, vai šādu barjeru uzstādīšana būtu lietderīga.
2) Sabiedriskā transporta pieturvietas platforma ir jāuztver kā ielas brauktuves elements, kura pielāgošana zemās grīdas tramvajam pārsvarā notiek tajos brīžos, kad tiek veikta pilnīga ielas vai ielas posma rekonstrukcija. Savukārt, tramvaja sliežu ceļu posmu rekonstrukcijas ietvaros, kur pieturvietas platforma atrodas tiešā sliežu ceļa klātnes tuvumā, Rīgas satiksme nodrošina paaugstinātu pieturvietu platformu izbūvi, kā tas ir piemērām 6.tramvaju maršrutā posmā no Ropažu ielas līdz Juglai, kā arī 4.tramvaju maršrutā pieturvietā «Kurzemes prospekts» virzienā no centra (virzienā uz centru «Jūrmalas gatve»).
3) Šī “iela” nav iela, bet gan izbraukāts ceļš pa privātīpašumu. Pašvaldībai nevar norādīt privātīpašniekam kā izmantojams tam piederošais īpašums vai patvaļīgi ieguldīt tajā pašvaldības līdzekļus. Tas, ka autovadītāji kļūst arvien nekaunīgāki un “radoši” izmanto jebkuru apbraucamo ceļu, lai nebūtu jāstāv sastrēgumos – ir pēdējo laiku lielākā problēma. Tas viss izskaidrojams ar to, ka automašīnu skaits Rīgā palielinājies līdz 2008.gada līmenim, no kā loģiski izriet secinājums ko secinām, ka dzīves līmenis pilsētā ceļas .
#1536 Valdis 2016-02-12 18:39:36
Sveiki. Vai Amerika kungam ir kāds skaidrojums nu jau par gadskārtējiem kļuvušajiem inženierkomunikāciju remontdarbiem, ar sekojošu nekvalitatīvo asfalseguma atjaunošanu, uz Ulmaņu gatves posmā no Spices līdz Ojāra Vācieša ielai? Cik sevi atceros (un tie ir daudzi gadi), šajā posmā remontdarbi tiek veikti ar apskaužamu regularitāti.
Inženierkomunikāciju darbi kā plānoti, tā arī neplānoti turpināsies. Jāņem vērā, ka šīs komunikācijas ar laiku nolietojas. Paralēli tam 20.gadsimta 70.-90.gados veiktie būvdarbi ir zem katras kritikas un neatbilst nekādiem kvalitātes standartiem. Šobrīd atbildīgie dienesti ir spiesti cīnīties jau ar sekām. Pašvaldība regulāri pārbauda dienestu veikto darbu uz brauktuves pēc tā saucamajiem “lauzumiem”. Situācija uzlabojas – būvnieki sapratuši, ka kvalitatīvi veicot darbu, garantijas laikā nav nepieciešams investēt “lauzumu” atjaunošanai.
Jāatzīmē, ka normatīvie akti jau nosaka, ja “lauzumi” veikti nesezonā, līdz 15.maijam pie labvēlīgiem laikapstākļiem uzņēmumiem segums jāatjauno ar karsto asfalta tehnolohiju. Tomēr jāsaprot, ka jebkurš lauzums asfaltā pasliktina un saīsina seguma kalpošanas laiku. Rīgas domes Satiksmes departaments pirms katras būvsezonas tiekas ar inženierkomunikāciju valdītājiem, lai saskaņotu savus darba plānus un izvairītos no situācijām, kad vispirms tiek atjaunots segums un pēc gada, piemēram, kāds uzņēmums ir ieplānojis savus darbus. Tāpēc šogad netiks labots Brīvības ielā posms no Lāčplēša ielas līdz VEF tiltam. Vai Kr.Barona ielā krustojumos darbi atstāti uz šo gadu, lai SIA “Rīgas ūdens” var salabot savas komunikācijas.
#1535 Irina Meļņikova 2016-02-08 16:02:17
Dzīvoju Rudens ielā12-128. 136 . dzīvoklī dzīvo iedzīvotājs, kuram ir vairāk kā 11 000 EUR liels parāds, kurš pie tam regulāri nopludina apakšējos dzīvokļus. Sakarā ar to regulāri tiek atslēgts ūdens. Pēdējo reizi to darīja 14.01.2016. Namu pārvalde “Pļavnieki” neko situācijas uzlabošanai nedara. Lūdzu palīdziet!
Izvērtējot iedzīvotāja uzdoto jautājumu, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” secina, ka minētie faktiskie apstākļi attiecināmi uz dzīvokli Rudens ielā 12 – 116, Rīgā (nevis Rudens ielā 12 – 136, Rīgā). RNP darbinieki ne vienu vien reizi veikuši ūdens padeves atslēgšanu minētajam dzīvoklim, tā kā dzīvokļa īpašumā vairākkārt konstatētas ūdens noplūdes, bojāto sanitārtehnisko ietaišu dēļ.
21.01.2016. kopā ar Valsts policijas pārstāvjiem SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” darbinieki iekļuva dzīvoklī un novērsa iekšējos ūdensapgādes sistēmas mezgla bojājumus.
Vienlaikus darām zināmu, ka dzīvokļa īpašniece ir mirusi. 12.01.2016. RNP nosūtīja zvērinātam notāram lūgumu izsludināt mantojuma atklāšanos. Gadījumā, ja uz mantojumu pieteiksies mantinieki, ievērojot Civillikuma 701.pantu ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu, pāries uz mantinieku (attiecīgi parāds saistībā ar minēto dzīvokli būs jāapmaksā dzīvokļa mantiniekam).
