#1728 Vanesa 2016-10-26 11:01:29
Labdien! Jautājums par rotaļu laukumu Pļavniekos blakus Pļavnieku ģimnāzijai. Spēļu laukums ir izveidots kā kuģis. Vai ir plānots to tuvākajā laikā atjaunot? Laika gaitā tas ir sabojāts, apzīmēts, vietām salauzts. Kopumā izskats varētu būt labāks.
Pļavnieku parks ar Rīgas domes 19.04.2016. lēmumu ir nodots valdījumā Mājokļu un vides departamentam (turpmāk – MVD). Pavasarī uz MVD lūguma pamata SIA “Rīgas meži” laukumā piebēra smiltis pie kuģīša pamatiem.
Ir sagatavots un ar Rīgas domes lēmumu apstiprināts deleģēšanas līgums, ar kuru Pļavnieku parks tiks nodots apsaimniekošanā SIA “Rīgas meži”. Rotaļu iekārtas šajā laukumā ir uzstādītas jau pasen – 2005.gadā un laika gaitā krāsojums apbružājies, atsevišķas koka un finiera detaļas ir padilušas pietiekami intensīvas lietošanas gaitā un finieris ir patrupējis. Šāda tipa iekārtas kalpojot 10 gadus praktiski nolietojas un tās ir jāatjauno pilnībā, tādēļ ņemot vērā ka SIA “Rīgas Meži” piešķirtā finansējuma ietvaros 2017. gadā atjaunot minēto laukumu nevarēs, ļoti iespējams, ka rotaļu iekārtas būs nepieciešams demontēt, lai novērstu apdraudējumu to apmeklētājiem.
SIA “Rīgas meži” aktīvi cenšas panākt papildus finanšu līdzekļu piešķiršanu rotaļu laukumu atjaunošanai tai apsaimniekošanā nodotajās teritorijās.
#1727 Inna Orlova 2016-10-18 14:02:35
Lūdzam Jūsu palīdzību, mūsu tiešie kaimiņi aiz sienas no Avotu ielas 65, 14. dzīvokļa īrnieks, narkomāns Sergejs Surovcevs un viņa sieva Roza Surovceva dzīvojot pašvaldības piešķirtajā sociālajā dzīvoklī, regulāri traucē kaimiņu nakts mieru, draud ar fizisku izrēķināšanos un dzīvokļa aizdedzināšanu, demolē koplietošanas telpu, divas reizes ir izsituši logus koplietošanas koridorā, nelikumīgi pieslēdzas citu kaimiņu elektrības vadiem, izmanto gāzes plītiņu, kura ir ugunsnedroša ar palielinātu atklātu liesmu, līdz ar to ir augsts aizdegšanās drauds nakts laikā, kad paši dzīvokļa īrnieki ir narkotisko vielu ietekmē. Kaimiņi regulāri taisa skandālus nakts laikā un turpina risināt savas attiecības koplietošanas koridorā, naktīs gulēt nav iespējams, dēls mācās 9. klasē, regulāri spiests kavēt skolu pirmajās stundās, jo nakts negulēta un pastāvīgā spriedzē. Jau 3 gadus cīnāmies, saucam policiju, taču nekas nemainās. Vai ir kādi citi iemesli (izņemot parādu par sociālo dzīvokli), kas var būt par iemeslu kaimiņu izlikšanai no pašvaldības dzīvokļa? Ar cieņu, Inna Orlova, dzīvo. Avotu ielas 65- 13
Privatizācijai nenododamais pašvaldības vienistabas dzīvoklis bez ērtībām ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām Avotu ielā 65-14, Rīgā, izīrēts pašvaldības palīdzības 5.reģistra ietvaros fiziskai personai, pamatojoties uz Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 24.03.2011. lēmumu (protokols Nr.42, 3.5.5.punkts). Dzīvojamās telpas Avotu ielā 65-14, Rīgā, īres līgums ar personu noslēgts 05.04.2011. uz nenoteiktu laiku. Dzīvoklim nav noteikts sociālās dzīvojamās telpas statuss. Dzīvojamās telpas Avotu ielā 65-14, Rīgā, īres līgumā kā īrnieka ģimenes locekļi nav iekļauti ne viņa sieva, ne dēls, un šīm personām dzīvesvieta deklarēta citā adresē Rīgas pilsētā citas personas īpašumā.
Tiesiskās attiecības, kuras izriet no dzīvojamās telpas īres līguma, ko slēdz izīrētājs un īrnieks un kuras paredz dzīvojamās telpas nodošanu īrnieka turējumā un lietojumā, regulē likums „Par dzīvojamo telpu īri” (turpmāk – Īres likums).
Īres līguma izbeigšanas un īrnieka vai viņa ģimenes locekļu izlikšanas gadījumi no dzīvojamās telpas tiek reglamentēti tikai Īres likumā, un izlikšana notiek tikai tiesas kārtībā.
Atbilstoši Īres likuma 28.1 panta nosacījumiem, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu:
1) bojā vai posta dzīvojamo telpu (arī dzīvokļa iekārtu), citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, vai arī dzīvojamās mājas koplietošanas telpas, komunikācijas un iekārtas;
2) izmanto dzīvojamo telpu, dzīvojamo māju, citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, mērķiem, kādiem tās nav paredzētas;
3) citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu ar tām vienā kopējā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu.
Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos prasību tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu var celt arī citas tajā pašā mājā dzīvojošās personas.
Atbilstoši Īres likuma 28.2 pantam izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem; ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.
Īres likuma 28.6 panta pirmā daļa nosaka – ja īrnieks bez izīrētāja piekrišanas dzīvojamo telpu ir nodevis apakšīrē vai arī tajā bez izīrētāja piekrišanas dzīvo šā likuma 9.panta piektajā daļā minētās personas, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Atbilstoši 08.07.2016. “Pilnvarojuma līgumam par dzīvojamo telpu īres un neapdzīvojamo telpu nomas līgumu slēgšanu un to administrēšanu” Nr.RD-16-198-lī (turpmāk – Līgums) dzīvojamās telpas Avotu ielā 65-14, Rīgā, pārvaldīšana ir nodota SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – RNP).
Līguma 3.7. apakšpunktā, Pārvaldniekam ir sniegts pilnvarojums pārstāvēt Departamentu valsts, pašvaldību un tiesu iestādēs, tajā skaitā:
• brīdināt īrniekus par prasības celšanu tiesā par parādu, tiesisko attiecību izbeigšanu (īres līguma izbeigšanu) un izlikšanu no dzīvojamām telpām, ja īres un pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājumi nav veikti 3 mēnešu ilgā laika posmā;
• trīs mēnešu laikā pēc pirmstiesas brīdinājuma nosūtīšanas celt prasības tiesā par tiesisko attiecību izbeigšanu (īres līguma izbeigšanu) un īrnieku izlikšanu kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrajā daļā, 6.panta otrajā daļā, 20., 28.1′, 28.2 ,28.3, 28.4, 28.6 un 44.pantā paredzētajos gadījumos, vienlaicīgi pieprasot zaudējumu vai parāda piedziņu no tiem.
Ņemot vērā minēto, RNP ir visas tiesības un pienākums, apsekot minēto dzīvojamo telpu, konstatēt iesniegumā minētos pārkāpumus un ar attiecīgu prasības pieteikumu vērsties tiesā, kur lūgt izbeigt noslēgto īres līgumu un tur dzīvojošo personu izlikšanu.
Pamatojoties uz iesniedzēja sniegto informāciju, RNP darbinieki kopā ar kārtības sargiem no Valsts policijas 27.10.2016. veica Rīgas pašvaldības īres dzīvokļa Avotu ielā 65 – 14, Rīgā (turpmāk – Dzīvoklis) apsekošanu. Apsekošanas laikā Dzīvoklī bija sastopama sieviete, kura norādīja, ka esot Dzīvokļa īrnieka sieva, bet personu apliecinošu dokumentu uzrādīt nespēja. Dzīvoklī ilgu laiku nav veikts kosmētiskais remonts, valda antisanitāri apstākļi. Dzīvoklim atslēgti elektroenerģijas un gāzes pakalpojumi. Dzīvoklī malkas apkure.
Dzīvokļa īrnieka parāds pārsniedz trīs mēnešu maksājumus saistībā ar Dzīvokļa lietošanu, kā arī bez izīrētāja piekrišanas Dzīvoklī dzīvo personas, kuras nav iekļautas Dzīvokļa īres līgumā.
RNP ir apzinājusi radušos situāciju un veiks nepieciešamos pasākumus Dzīvokļa īrnieka, viņa ģimenes locekļu izlikšanai no Dzīvokļa un parāda piedziņai. Dzīvokļa atbrīvošana tiesas ceļā ir laikietilpīga, tādēļ aicinām dzīvojamās mājas Avotu ielā 65, Rīgā dzīvokļu īpašniekus/īrniekus par sabiedriskās kārtības traucēšanu informēt Rīga pašvaldības policiju vai Valsts policiju.
Papildus informējam, ka informācija par radušos situāciju ir nodota Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldei rīcībai un pēc tās izskatīšanas iedzīvotājai tiks sniegta rakstiska atbilde.
#1726 Ilze Krūmiņa 2016-10-15 16:15:49
Labdien! Lūdzu sniegt informāciju, kad turpināsies Dienvidu tilta maģistrāles izbūve līdz Vienības gatvei-Jelgavas šosejai, jo pašreiz ir lieli sastrēgumi uz Graudu ielas, tāpat nav skaidrs kāpēc nav aizlieguma braukt pa šo šauro ielu transportlīdzekļiem virs 3.5 tonnām. Ar cieņu, Ilze Krūmiņa
Rīgas domes Satiksmes departaments uzsācis darbu pie projekta “Zemgales virziena maģistrālais transporta mezgls”, kura ietvaros paredzēts izbūvēt Jāņa Čakstes gatvi no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai, kas risinās Graudu ielas sastrēgumus. Pašreiz notiek sarunas, lai minētā projekta ieviešanai varētu piesaistīt ES fondu līdzekļus un, to piesaistes gadījumā, projektu būs iespējams pabeigt līdz 2020.gada beigām.
Paskaidrojam, ka Graudu iela atrodas zonā, kas ir aprīkota ar ceļa zīmēm Nr.306 “Kravas transportlīdzekļiem braukt aizliegts” tomēr šīs zīmes darbība neattiecas uz kravas transportlīdzekļiem, kuri zīmes darbības zonā nogādā kravu vai veic darbus.
#1725 Šarlote 2016-10-12 10:53:00
Labdien! Atsaucoties uz Jūsu ieteikumu braukt pāri Zemitānu tiltam ar velosipēdu pa sabiedriskā transporta joslu gribētu precizēt vai ir plānots izvietot kādu apzīmējumu, ka šī josla paredzēta arī velobraucējiem, iekrāsot kādu rekomendējošu strēmelīti vai vismaz veikt kādas pārrunas ar attiecīgo maršrutu sabiedriskā transporta vadītājiem? Izmēģinot, pārbraukt pār Zemitānu tiltu pēc Jūsu ieteikuma, esmu secinājusi, ka sabiedriskā transporta vadītāji neuzskata, ka pa šo joslu būtu jāpārvietojas arī velobraucējiem un, ka tie būtu ņemami vērā un tas apdraud velobraucēju veselību un dzīvību. Pie tam, ja tiešām ceļu satiksmes negadījums notiks, tad policija, domājams, viennozīmīgi atzīs, ka riteņbraucējs nav braucis pareizi, jo nav nedz zīmju, nedz kāda cita apzīmējuma, kas norādītu, ka arī velobraucējiem būtu jāpārvietojas pa šo – sabiedriska transporta joslu!
Paskaidrojam, ka uz Jorģa Zemitāna tilta abos virzienos ir izveidotas sabiedriskā transporta joslas pa kurām atļauts braukt arī ar velosipēdu. Atbilstoši Latvijas valsts standarta LVS 190 -9 “Velosatiksme” nosacījumiem, lai pa sabiedriskā transporta joslu atļautu braukt ar velosipēdu, tai ir jābūt 4,5 metrus platai un ceļa zīme Nr.505 “Josla pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem” ir jāpapildina ar ceļa zīmi Nr.824 “Transportlīdzekļu veids”. Norādām, ka sabiedriskā transporta joslas uz Jorģa Zemitāna tilta ir aprīkotas atbilstoši šiem nosacījumiem.
Normatīvajos aktos noteikts, ka velosipēdisti drīkst braukt pa sabiedriskā transporta joslu, ja ir uzstādīta attiecīga ceļa zīme. Ņemot vērā, ka uz minētā tilta šāda zīme jau ir uzstādīta, tad visiem sabiedriskā transporta vadītājiem tā ir jāievēro un jādala šī josla ar velosipēdistiem. Tā kā sabiedriskā transporta vadītājiem ir jāievēro ceļu satiksmes noteiktumi, tad, protams, viņi par to ir informēti. Gadījumā, ja sabiedriskā transporta vadītāji pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, lūdzam par to informēt RP SIA “Rīgas satiksme” pa e-pastu: info@rigassatiksme.lv, sniedzot precīzu informāciju: laiks, datums transporta numurs, virziens un vieta, kur noteikumi pārkāpti.
