Par vērojumiem un dažādu tautu dzīvi, kultūru un vērtībām Vaira Vīķe-Freiberga stāsta:.
„Interesanti, ka tautas lielums nenosaka viņas kultūras noturību.
Ir tādas mazas tautas, ļoti sīkstas, kas turās pie savas identitātes un savām tradīcijām.
Un pat nelabvēlīgos apstākļos. Un ir citas, varbūt ļoti lielas, kas savas īpatnības netur tik īpaši vērtīgas un ātrāk no viņām aizvērsušās.
Man ir bijusi izdevība dzīvot tādos apstākļos, kur vairākas tautas sanāk kopā. Vispirms jau bēgļu nometnēs Vācijā. Bijām tur, kur igauņi blakus un lietuvieši tur bija. Bijām tomēr, kaut dažreiz aiz mūriem, nometnē, bet vācu vidē. Un tā man radās šī interese par dažādām kultūrām, par viņu īpatnībām. Raugoties uz citu īpatnībām, man vienmēr šķita, ka es atklāju arī to, kas ir latviešiem īpašs. Tā ir tāda mijiedarbe, jo vairāk tu citas iepazīsti un bieži viņus iemīli. Arī to, kas viņiem ir, tai pašā laikā arī saproti, kas pašam ir, kas ir sava vērtība un kas ir savas īpatnības.”
