Kārlis uzņēmis apgriezienus, – ja parasti nedēļā noairē 450 kilometru, tad šonedēļ paspējis pieveikt aptuveni 600 kilometrus. Viņš atklāj, ka nonācis veselu laika joslu tuvāk Latvijai, katru rītu mostoties jaunā vietā. “Mana māja katru nakti pārvietojas,” saka Kārlis, “Es zinu, ka esmu laivā, okeānā, bet tas skats apkārt no rīta citādāks.” Iepriekš airētājs burtiski bēga no zivīm, kas bakstīja laivu, un satikās arī ar kādu lidojošo zivteli, tad šajā nedēļā viņš redzējis īpašu radību – kaut ko starp delfīnu un vali. Kārlis arī iesaka vecākiem aktivitāti, kā nodarbināt bērnus, – skatīties mākoņos. Arī pats airētājs dienas laikā sevi izklaidē ar šo nodarbi, nodēvējot sevi par mākoņu skulptoru, mēģinot iztēlē atdzīvināt mākoņus. Viņam izdevies debesīs ieraudzīt milzīgu garneli, kas atgūlusies uz maza spilventiņa, un kucēnu, kas spēlējas ar planētu.
