Latvijas izlases kapteiņa asistents Rodrigo Ābols Pasaules čempionāta priekšvakarā atzina, ka viņam ir labas sajūtas: “Visi ir ieguldījuši labu darbu, ir viegls optimisms un pārliecība, nevis pašpārliecinātība. Mēs zinām, ka fani ir mūsu septītais spēlētājs, viņi mūs dzīs uz priekšu, un centīsimies parādīt savu labāko sniegumu.”
Uzbrucējs atzina, ka par sapratni laukumā ar maiņas biedriem Kasparu Daugaviņu un Tomu Andersonu nevar sūdzēties, jo trīs kopā aizvadīto spēļu laika gan vienādos sastāvos, gan vairākumā ir “guvuši labu vārtu birumu, ir atrasta laba saiknīte un viens otru labi papildinām”. Ābols ieskatā tā ir patīkama problēma, ka ir vairākas maiņas, kur treneriem likt spēlētājus. “Man liekas, tāda arī ir treneru ideja, ka vajag četras maiņas, kas var gūt vārtus nevis cerēt uz vienu, un, ja tā diena neaiziet, tad ir auzas,” piebilda hokejists. Sava uzbrucēju virknējuma ietvaros spēlētāji daudz sarunājas, kas ir svarīgi. Bieži vien arī pēc kāda momenta beigām tiek izrunāts, kādas katram ir idejas un kā labāk spēlēt. “Kaut kas tiek sarunāts pirms spēlēm un treniņiem, bet vislielākā runāšana, protams, notiek uz laukuma,” sacīja Ābols.
Viņš arī atzina, ka no pirmajiem pretiniekiem sagaida tipisku kanādiešu hokeju: “Nebūs tā, ka viņi gaidīs mūsu kļūdas. Viņi nāks, skries, arī šodien laicīgi tika pateikts, ka viņi skrien visur arī mazākumā. Tas būs tipisks aktīvs ziemeļamerikāņu hokejs un, domāju, ka nekādu baigo pārsteigumu vai izbīli tas nesagādās.”
Vaicāts, vai kapteiņa asistenta uzšuve uz formastērpa neuzliek papildus atbildību, Ābols atzina, ka tas ir “gods un forši”. Tajā pašā laikā šogad sajūtas atšķiras, jo kapteinis un asistenti tika noteikti spēlētāju balsojumā, nevis ar treneru lēmumu: “Es to novērtēju, tāpēc tagad tikai jāiet un jāspēlē, lai komandas biedri nejūtas vīlušies par savu izvēli.”
Salīdzinājumā ar aizpērnā gada Pasaules čempionātu, kas notika Covid pandēmijas laikā, “Arēnā Rīga” nekas mainījies neesot, arī Latvijas izlases ģērbtuve šogad ir turpat, kur toreiz, un Ābolam šķitis, ka pietrūkst tikai sejas maska. “Šogad noteikti būs foršāk, un tāpēc arī, man liekas, tā gaisotne ir daudz foršāka, kad tu ej ārā un nav jāliek maska un jāsmok, ir skatītāji, fani, ģimenes varēs nākt skatīties. Ir patīkami. Aizpērn baudīt varēja tikai to brīdi, kad tiki uz laukuma, pārējais bija vairāk kā apcietinājums,” salīdzināja viens no izlases līderiem.
Interesanti, ka valstsvienības ģērbtuvē vistuvāk ieejai ir Kaspara Daugaviņa vieta, viņam līdzās spēlei gatavojas Rodrigo Ābols, turpat līdzās arī Tomas Andersons, Miks Indrašis un Roberts Bukarts. Taču paši spēlētāji vietas nav izvēlējušies, tās viņiem tikušas iedalītas. “Man liekas, tā ir visās komandās, ka spēlētājus ģērbtuvē saliek pēc kaut kādas idejas. Aizsargi parasti izlasē kopā sēž,” minēja Ābols, piebilstot, ka jautājumu par spēlētāju izkārtojumu ģērbtuvē labāk zina atbildēt valstsvienības personāls.
