Jēdzienu “radības kronis”, kas tiek attiecināts uz cilvēkiem nereti nicinošā nozīmē, ar pozitīvu jēgu vajadzētu attiecināt uz spēju parūpēties par tiem, kuriem tas vajadzīgs.
Dziesma, lai arī sacerēta 1998. gadā un attiecināta uz miskastēs izmestajiem jaundzimušiem bērniem, savu jēgu atradusi dzīvnieku aizsardzības biedrību ļaužu sirdīs. Un par to nav jābrīnās. Ja deviņdesmitajos negribēja runāt par to, ka jaundzimuši bērni mētājas pie miskastēm, tad šodien nevar noklusēt faktus, kas saistīti ar izmestajiem mājdzīvniekiem. Vai dziesmai tagad ir cita jēga? Nē. Tas viss ir par dzīvu radību, kurai atņemts visas iespējas dzīvot un būt līdzās citiem dzīvajiem. Mēdz teikt – ja cilvēks spēj nodarīt ļaunu dzīvniekam, viņš to spēj nodarīt arī cilvēkam.
Šī ir otrā dziesma, kas ceļo pie radioklausītājiem dažādās radiostacijās un citos veidos. Pirms tam autors savu apzinīgo mūziķa dzīvi veltījis instrumentālai mūzikai, lai gan laiku pa laikam radusies kāda dziesma, kas iegūlusi mapē vēlākam laikam. Tas “vēlākais laiks” ir klāt. Kopumā tā joprojām ir elektroniskā mūzika, par ko draugi mēdz teikt “savs rokraksts ir”, bet jau ar vārdiem.
