Mūzika un teksts – Emīlija Kate Tomsone.
Emīlija Kate un Pauls Ēriks ir divi mūzikas fanāti, kas auguši mūzikas klātbūtnē un vēl joprojām izvēlas to! Pauls Ēriks par savu sauc čellu, bet Emīlija Kate – ģitāru un balsi. Ģitāra un čells ir līdzīgi cilvēkam līdzīgo formu dēļ, bet raksturā pilnīgi pretēji – viens maigs un vasaras lietu atgādinošs, otrs – pērkona cienīga skaļuma autors. Kopā Emīlija Kate un Pauls Ēriks muzicē jau vairākus gadus, viņuprāt, mūzika ir vislabākais emociju un sajūtu molberts. Tā ļauj ne tikai notvert sajūtas, bet arī paspilgtināt tās ar emocijām un noturēt, lai tās kļūtu par daļu no pašiem. Lai gan mūzikai piemīt īpašība būt visur vienlaikus, tāpēc duets bieži ir ceļā, par savu rašanās vietu atzīst Cēsis. Te radušās gan pirmās dziesmu skices, gan aizvadīti ilgi, centīgi mēģinājumi atrast duetam raksturīgo skanējumu.
Dziesmas “Aiz devītās paralēles” iedvesma ir īpaši cilvēki, kuri savu iekšējo spēku prot nodot citiem un parādīt ceļu tumsā. Jo tieši tad, kad ir vistumšākais, cilvēki visvairāk novērtē gaismu. Kaut gan Pauls Ēriks un Emīlija Kate sadarbojas jau vairākus gadus, dziesma ir pirmais kopīgais oriģinālskaņdarbs. Par iemeslu tik ilgai kavēšanai Emīlija min atziņu, ka sevi un savu izpausmi caur mūziku nepieciešams nevis meklēt, bet pašam veidot, jo, iesākot procesu, pārējais ir teju vai neizbēgams. Dziesmas pirmsākumi meklējami 2015. gada ziemā, kad ilgojoties pēc īstas ziemas, Emīlija centusies to atrast mūzikā. Vārdi un mūzika radušies teju vai vienlaicīgi, nebija šaubu, ka dziesma tiks ierakstīta, taču savu skanējumu un sniegoto ceļu pie klausītājiem tā atradusi tikai šajā ziemā. Pēc Emīlijas domām, tobrīd notvertā laimes sajūta mūzikā vēl joprojām ir aktuāla: ‘’Šoziem to sajūtu, piedzīvoju no jauna un palieku ar to vismaz 3 minūtes un 23 sekundes – tieši tik ilgi, cik skan ‘’Aiz devītās paralēles”. Par dziesmas skanējuma veidošanu Emīlija Kate un Pauls Ēriks pateicas Reinim Kārkliņam no ierakstu studijas “ALeJA”.
