Dziesmas teksta autors ir Ģirts Kaimiņš
Mūzikas autori ir grupa Lake Notion (Ģirts Kaimiņš, Nauris Babris, Jānis Polis)
Ģirts Kaimiņš – ģitāras/vokāls
Nauris Babris – bungas/pianīns
Jānis Polis – bass
Mēs esam tā grupa, kas uzskaita savus koncertus picas kastē. Nedaudz
vairāk par mums – ne tik daudz seksa, vēl mazāk narkotikas, bet pietiekams daudzums
rokenrola. Grupa sastāv no 3 puišiem – Nauri, Jāni un Ģirtu – kurus aizrauj pārspīlēti britu akcenti un sponsorēta pica. Mūzika sajūtu līmenī piederīga rietumu pasaules rokmūzikai, taču katrā dziesmā sastopami pārsteigumi no citiem mūzikas stiliem un arī skaņām, piemēram, Amerikāņu bandžo iespēles, vesterna filmu tipa klavieres, kā arī vietām dzirdami kaiju saucieni. Grupas mūziku raksturo bieži vien netipiska dziesmu struktūra un garumi, apzināti tempa palēninājumi un paātrinājumi, vienlaikus turoties pie popmūzikas elementiem un prātā paliekošām melodijām.
2021.gada Janvārī grupa nāca klajā ar jaunāko singlu ar nosaukumu “Every So Often” jeb
“Ik Pa Laikam”. Lai gan dziesma izlaista aukstajā ziemas mēnešu epicentrā, tā konstrastē
ar vasarīgo skanējumu. Ar gaidām pēc siltiem vasaras vakariem un spontāniem
izbraukumiem. 2020.gadā grupa izlaida savu pirmo plati – dubultsinglu “A1 Magenta June / B1 Doesn’t Get” uz purpursarkanas 12 collu plates. Tāpat arī grupa 2020.gada vasaras beigās devās pašorganizētā 5 dienu-5 koncertu turnejā pa Kurzemi un ieskandināja Alsungu, Aizputi, Cīravu, Pāvilostu un Liepāju.
“Every So Often” ir unikāls gabals mūsu repertuārā no tā viedokļa, ka puse no gala rezultāta tapa turpat studijā. Vesterna tipa klavierītes lielā mērā tika improvizētas, tāpat arī ar pudeļu klinkšķināšana dziesmas sākumā, vokāla frāzēs dziesmas otrajā daļā un arī ģitāras pēdējās iespēles. Arī basģitāras partija lielā mērā tika izdomātas turpat pie Valērija. Ļoti augām muzikalitātē to kopā veidojot, kas būs apliecinājums tālākajiem darbiem, skatoties nākotnē.
“Every So Often” liriski ir par kādu vietu (konkrēti Jērkules ezeru manā gadījumā), kurai bieži jau vairākus gadus sanāk braukt garām pa šoseju. Vienmēr attopos aizskatoties uz šo vietu un aizsapņojoties, kā būtu tur kādreiz pārvākties un dzīvot. Šajos īsajos dienas sapņos tā šķiet kā tāda droša vieta, patvērums. Ironiskā kārtā, tā arī nekad nav izdevies būt tuvāk par šoseju un braukšanu garām, lai gan visas iespējas to izdarīt. Kaut kādā mērā tā ir tāda patīkama robeža, kuru nešķērsoju. Lai kaut kas paliek arī sapņiem. Iespējams, reizēm dažus sapņus nevajag pataisīt par realitāti. Romantizēšana.
