Simona – Uzlieku masku

Simona – Uzlieku masku

2020. gada 15. decembris

Mūzika – Simona
Vārdi – Jans Ikes

Esmu Simona Šņucīte – Sudāre. Ar mūziku esmu pazīstama jau no agras bērnības, gan caur vecmammas dziedātajām tautasdziesmām, gan radio. Tomēr dzīve iegrozījās tā, ka tikai ar mūziku tā nesaistās. Darbs pirmsskolā un brīvais laiks – mūzikas radīšana. Lielākoties pati rakstu gan vārdus, gan mūziku. Studijā ierakstītas septiņas manas oriģināldziesmas.

Mūsu sadarbība ar dzejnieku Janu Ikes (Jānis Lūciņš) uzsākās Ondo.lv un Zelta mikrofons veidotā konkursa laikā. Un lai gan ar dziesmu “Atver acis” panākumus neguvām, neesam apstājušies un sadarbību turpinam arī pēc konkursa noslēguma. Atverot dzejoļu grāmatu “12”, tā starp rindiņām, atklāju šo dzejoli par maskām. Nezinu, kas uzrunāja vairāk, vārds MASKA vai tomēr kopējā dzejoļa burvība, kas lika apsēsties pie klavierēm un radīt melodiju.

Uzlieku masku,
Lomu notēloju,
Tā reizēm esmu
savā labākajā omā.
Ir dzīve izrāde, ko
Nospēlēt var vienreiz,
Un tamdēļ, lūdzu, atļauj
Iemīlēties vēlreiz.

Kad pienāks rīts,
No jauna iesāc dzīvi,
Ar skaļu blīkšķi
Veras pasaulīgās durvis.
Ir dzīve izrāde, ko
Spēlē tu, kā vēlies,
Un tamdēļ neraudi,
Bet ej un iemīlies
Nu vēlreiz.

Lomu sadalījums veikts
Pēc sirdsapziņas,
Cits nelietis, cits veikls
Zaglis top bez bēdu.
Krīt beidzot smalki
Izveidotās maskas,
Kad beigu zvans steidz
Skaļi rītu saukt.