Grupas nosaukums dzimis 2012 gada augusta beigās, satiekoties Īrijā diviem pagājušā gadsimta izbijušu grupu basģitāristiem (Jānis Gulbis un Aigars Endzelis). Sēņu fermai vai gliemežu lasīšanai nav sakara. Apmēram 20 gadus nebijām tikušies. Lai izrotātu ikdienu, šad tad ākstoties pamuzicējām ar esošo bass ģitāru un sintezatoru , bet ģeogrāfiskais dzīvošanas attālums nedeva iespēju to darīt biežāk un nopietnāk. Līdz es turpināju viens. Tagad gan šad un tad piesaistās dēls (kurš ir vairāk muzikāli izglītots nekā es). Mans mūzikas kritiķis ir sieva , kas apgalvo ,ka muzikāli un vokāli es nekam nederu, kam arī varētu piekrist. Saka ka tekstos gan ir spēks un jautrība, tā es arī ceru. Varbūt kādreiz kaut kas izdosies un jau sāku dēlu piesaistīt pie vokāla.
Dotā nenopietnā kompozīcija ir manis pašā pelēko rievu darbs (2018/11) , tik ar nopietnākām datorprogrammām. Loopi and sampli sastiķēti vienas nakts garumā, nepieciešamība saīsināt šo dziesmu līdz jūsu ētera pieļautajam laikam, man bija kā bērnam nagus kopā ar rokām griezt nost, dzīvajā būtu sarežģīti viņu atkārtot un sorry par manu vokālu. Tekstā es ieliku savu neapmierinātību par Facebookā lieki iztērēto laiku , par to, ka daudziem rodas atkarība no pavisam nevajadzīgas informācijas lasīšanas un dalīšanās. Viens no maniem draugiem ieteica man iesūtīt šo, ja to var nosaukt par dziesmu, uz jūsu raidījumu. Piebilde, viens no man tuviem cilvēkiem noklausoties šo dziesmu, pārstāja lietot FB. Protams būs daudz cilvēku, kuri nepiekrīt manām domām , bet mēs zinām-taisnība ir tur ārā.
