“Diez vai es varētu arī darīt šādu darbu, ko es daru šobrīd, ja mani varētu viegli sakaitināt,” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” atzīst Ministru prezidente Evika Siliņa, kura valdības darbā kopā ar pārējiem ministriem nevēlas mazgāt politisko netīro veļu. Tāpat Siliņa skaidro, kāpēc sabiedrībai nevajadzētu noskatīties valdības savstarpējos ķīviņos.
Ministru prezidente atzīst, ka viņa nav viegli nokaitināma, bet dažkārt pacietības pietrūkstot gan: “Nevar mani viegli sakaitināt. Diez vai es varētu arī darīt šādu darbu, ko es daru šobrīd, ja mani varētu viegli sakaitināt, jo, kļūstot par Ministru prezidenti, tu apzinies, ka uz tevi skatīsies, un tev ir diezgan daudz jautājumu jāiznes – tu nevari emocionāli salūzt, tev ir jāspēj motivēt citus – savu komandu, ministrus, sabiedrību. Līdz ar to emocijām īsti te vieta nepaliek.”
Varētu šķist, ka ieturētību un mieru var apgūt vai atstrādāt, taču Siliņai ir citādāks viedoklis: “Es domāju to nevar ne atsrādāt, ne iemācīties, bet, iespējams, tā mana doma, tāda varbūt vīzija par to, kā būtu jāvada valdība, slēpjas tajā, ka tieši tā – cilvēkiem nav jādzird, jāredz kaut kādi mūsu savstarpējie ķīviņi. Viņiem ir jāredz tieši tās labās lietas, nu, reizēm arī ne labās, protams, bet tieši tie darbi, ko tad valdība taisās darīt.”
Viņa turpina: “Manuprāt, nolaisties līdz tādiem savstarpējiem ķīviņiem, mazgāt savu politisko netīro veļu, tas nozīmē – ko? Tas nozīmē, ka mēs tērējam savu enerģiju, dārgo laiku ne tur, kur mēs, pieņemsim, varam atrast risinājumu, kā kādu labu investoru vai uzņēmēju Latvijā ieviest, bet tā laikā mēs ķengājamies viens ar otru, un jā, tā politika man īsti nav pieņemama.”
Ministru prezidente sevi uzskata par jaunās paaudzes politiķi, kas, iespējams, palīdzot arī savā starpā saprasties un vienoties: “Es nezinu, vai tādēļ, manuprāt, arī šajā valdības komandā mums izdodas saprast, ka mēs varam vienoties par kaut kādām konkrētām lietām, un mēs to vienkārši darām. Tie ķīviņi jau noņem uzmanību. Tie ķīviņi šobrīd ļoti sarežģītā Latvijai ģeopolitiskā situācijā arī nepalīdz mūsu sabiedrībai kopumā, tāpēc es to mieru arī saglabāju. Vēl man ir trīs bērni – tas jau arī iemāca noturēt mieru.”
