Mikus Frišfelds ir ne tikai dziesminieks, kurš ik pa laikam dzirdams arī “Radio SWH” rīta ēterā, rada tekstus vairākiem slaveniem pašmāju mūziķiem, tostarp “Eirovīzijas” finālistam Donam, bet ir arī pasākumu vadītājs un teātra mūzikas radītājs. Kā tas viss sācies un veidojies, viņš pastāsta raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi”.
“Dziesminieka karjera sākās, ja vispār, kā ģitāru es pirmo reizi dabūju, vidusskolā. Un pirmā grupa bija jau pēc vidusskolas, ja tīri tā par mūziku,” stāsta dziesminieks, “Pirmos akordus man parādīja mamma. Tagad es jau spēlēju labāk kā mamma jau kādu laiku. Tā tas sākās. Pirmā grupa jau pat pēc vidusskolas – “Signāls”, ar “Mikrofona ierakstiem” izdevām vienu dziesmiņu, tur kaut ko riktējāmies, bet tad grupas biedri paziņoja, ka es esmu pārāk egoistisks, ka tikai manas dziesmas un ka vispār viņi grib spēlēt citu mūziku.”
Palicis viens ar ģitāru Frišfelds kļuvis par dziesminieku. “Tad loģiski, – ja tu esi viens ar ģitāru, tu esi dziesminieks. Tieši tā tas arī sākās,” viņš atminas, “Es tā kā radu tās dziesmas, viņas kaut kur skan, bet neviens pat īsti nezina, kas viņas izpilda, vienkārši foršas dziesmas. Tā sajūta ir ik pa brīdim… tāpēc man, piemēram, patīk teātrī taisīt mūziku. Teātra izrādē tu sēdi tumsā, un itkā skan tas, ko tu esi radījis, bet itkā tu pats to vairs nedari – tāda laba sajūta būt tādā vērotāja pozīcijā ar savu darbu.”
Aizrāvies ar koorporatīvo pasākumu vadīšanu un citām lietām, vēlāk Frišfelds pievērsies arī sociālajiem tīkliem, kur jau viņa dziesmas ir diezgan populāras. “Uztaisīju pāris dziesmas, kas tur tā labi aizgāja – “Krišjānis lido” bija ļoti skaista dziesma par aktualitātēm,” stāsta mūziķis, “Parasti dzīvē kaut kur piedāvā, kaut kur gribēju iet pa vienām durvīm, bet nonācu pie citām un citā vietā, un paskaties apkārt, un saproti – šeit arī forši, interesanti, paskatīsimies uz kurieni tas ved un kā tas notiks. Tā man ļoti bieži ir bijis.”
Vairāk klausies raidījuma “Ar dziesmu par dzīvi” ierakstā: