Šoreiz raidījumā “Saka Rīga” Ainārs Rutkēvičs iztaujāja jauniecelto Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāju, bijušo Pilsētas attīstības departamenta direktores vietnieci Ingūnu Urtāni par veicamajiem darbiem un aktualitātēm jaunajā amatā.
Šobrīd jaunajā amatā esat ceturto dienu. Kādēļ piekritāt pretendēt uz šo amatu?
Tas nav vienkāršs jautājums un nav arī vienas viennozīmīgas atbildes. Lēmums tika pieņemts, balstoties galvenokārt uz manu ilggadējo pieredzi pilsētplānošanā. Rīgā ir uzsākti ļoti lieli projekti un šobrīd ir tāds periods, kad dzīve mutuļo gan Pilsētas attīstības departamentā, gan arī Ārtelpas un mobilitātes departamentā, jo abu departamentu darbības jomas ir ļoti saistītas.
Kas bija Jūsu atbildības joma iepriekšējā postenī un vai tas Jums tagad dod kādas priekšrocības?
Iepriekšējā postenī es biju direktora vietniece būvniecības jautājumos, vēsturiski to saucam par būvvaldi. Būvvaldes funkcija ir saskaņot un virzīt gan pilsētas attīstības projektus, gan arī privāto investīciju projektus, izdod būvatļaujas, kontrolēt būvdarbus un ēku ekspluatācijas uzraudzība, tāds pilns būvniecības procesa komplekts.
Mums ir jau iepriekš izveidota sadarbības platforma starp Pilsētas attīstības departamentu un Ārtelpas un mobilitātes departamentu, kur mēs cenšamies reizi mēnesī tikties un savstarpēji pārrunāt lielākos projektus un ieceres, lai vienotos par kopīgu virzību.
Šajā amatā Jūs esat uz terminētu laiku – apmēram gadu, līdz nāks jaunais pašvaldības sasaukums pēc vēlēšanām. Kas ir tie darbi, ko Jūs šajā laikā vēlētos padarīt?
Viena tāda vīzijas lieta, ka mēs gribētu harmonizēt to darbu, ko veic Pilsētas attīstības departaments, ar Ārtelpas un mobilitātes departamenta darbu. Pilsētas attīstības departaments strādā pie ielu dizaina vadlīnijām un mēs vēlamies šo produktu ieviest. Tā ir kā rokasgrāmata, kas ietver sevī dažādu veidu un dažādu kategoriju ielu profilus un ielu elementu dizainu, kurus ir vēlams izvēlēties, atjaunojot ielu segumus, atjaunojot ietves un pārbūvējot ielas. Mēs vēlamies, lai šis dizains tiktu ievērots visā ielas garumā.
Otrs liels izaicinājums ir reorganizācija, jo šobrīd pilsēta mēģina arī optimizēt resursus. Ar 1.septembri departamentam tiek pievienota Teritorijas labiekārtošanas pārvalde un tas nozīmē to, ka ielu uzturēšana ziemā būs viena pakalpojumu sniedzēju rokās, kurš plānos un saskaņos šīs darbības. Viņam arī būs pietiekams cilvēku resurss, lai šogad pirmo reizi nodrošinātu visā pilsētā ietvju tīrīšanu ziemas apstākļos.
Vai Jūs nebiedē publiskais tēls, kāds ap šo departamentu un tā vadība veidojies iepriekšējos gados?
Mums ka departamentam šobrīd ir svarīgi atgūt savu reputāciju un cieņu rīdzinieku acīs. Mums ir jāskaidro tā politika, ko mēs īstenosim, un jāskaidro tādā veidā, ka to tiešām var viegli saprast – mēs darām mazus darbus, kas ieguļas lielajā bildē, un visam plānam ir arī termiņi. Jo Rīga ir ļoti liela, infrastruktūra ir ļoti sliktā stāvoklī, lielo tiltu remonti vairs nav atliekami. Tāpat arī seguma atjaunošanas programmai ir jābūt pietiekami apjomīgai, lai pilsētu savestu kārtībā. Tad vēl ir ielu modernizēšanas darbi, kur mēs vēlamies to skaisto, moderno, mūsdienīgo ārtelpu ar veloceļiem, kokiem un labiekārtojumu, kas ir vēl atsevišķi projekti.
Sabiedriskā transporta tīkls Rīgā ir ļoti labs un iespējas lietot sabiedrisko transportu ir lieliskas. Izveidojot mobilitātes punktus pie stacijām, tās tiks uzlabotas, lai cilvēkiem tiešām būtu ērti atstāt riteni vai nolikt mašīnu un pārkāpt no vilciena uz autobusu vai trolejbusu, vai tramvaju.
Visas šīs lietas šobrīd ir attīstības procesā un tas, protams, prasīs ļoti lielu skaidrošanas darbu, kāpēc notiek tā, kā notiek, un kāpēc tās neērtības ir jāpacieš. Un tas tā ir visās pilsētās, kuras sevi pilnveido un attīstās.
Klausies vairāk raidījuma “Saka Rīga” ierakstā:
