ceturtdiena, 31. oktobris
SākumsAktuāliOskars Zaļkalns raksturo mežu veselību: “Māte daba vienmēr koriģē visu pēc sava...

Oskars Zaļkalns raksturo mežu veselību: “Māte daba vienmēr koriģē visu pēc sava prāta”

Kāda ir Latvijas mežu veselība un kādi ir izplatītākie mežu bojājumu cēloņi, raidījumā “Mežnīca” stāsta Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākais eksperts Oskars Zaļkalns. “Daba ir liela, dzīva organisma sistēma, kas dzīvo savu dzīvi, mainās,” teic vecākais eksperts, piebilstot, ka šobrīd Latvijas mežu veselība ir normas robežās.

“Latvijas mežu veselība, teiksim tā, ir normas robežās. Protams, ir savi ekscesi, it īpaši pēdējos gados, varbūt brīžam ir pacelta pārāk liela ažiotāža,” norāda Zaļkalns, “Protams, riski ir, un riski vienmēr pastāv, jo mežs ir viena no dabas sastāvdaļām, un, kā mēs visi zinām, daba ir liela, dzīva organisma sistēma, kas dzīvo savu dzīvi, mainās, un neatkarīgi no tā, ko mēs cilvēki vēlamies vai nevēlamies.”

Viņš turpina: “Māte daba vienmēr koriģē visu pēc sava prāta, tai skaitā – mūs cilvēkus.” Vaicāts, vai dabiskā atlase arī piedalās mežos šādā veidā, vecākais eksperts nosaka: “Jā, jo dabiskā atlase notiek gan kukaiņu pasaulē, dzīvnieku pasaulē, augu valstī, tai skaitā pie mums – cilvēkiem.”

Izplatītākie mežu bojājumu cēloņi ir slimības un kaitēkļi, tomēr Zaļkalns sarakstam vēl pievieno: “Pieliksim nelielu daļu dzīvnieciņus klāt un vēl kaut kādu mazu daļu – citas dabas parādības – ūdens, sniegi, sasalstoši ledi, krusas un tam līdzīgas lietas. Jāteic arī – pie visa kaitīgā esam arī mēs – cilvēki.”

Viena no bīstamākajām slimībām, kas apdraud mežus un kas aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā, ir sakņu trupe skujkokam. “Pamatā cieš egle, jo pāris gadus atpakaļ bija dati, ka Eiropā tā vidēji gadā nodara zaudējumus audzēm ap 30 miljoni eiro,” viņš stāsta, “Tā ir viena no tām postošākām – praktiski nav redzama. Mēs redzam tikai tad, kad tā jau ir attīstījusies vai tad, kad mēs ievācam koksnes ražu.”

Otra no slimībām, kas ir postoša, bet ne šobrīd nāvējoša, ir skujbire. “Tās ir mikroskopiskās sēnes, kas parādās tikai pavasarī – brūnas skujas priedēm un daudz birst nost,” skaidro Zaļkalns. Te gan arī skujas var birt pavisam dabīgā veidā, taču nereti tieši skujbire ir iedzīvojusies skujkokā, kas tālāk ietekmē koksnes pieaugumu.

LĪDZĪGI RAKSTI

KOMENTĀRI

0 Komentāri
Jaunākie
Vecākie Populārākie
Inline Feedbacks
Rādīt visus komentārus

CITI LASA

Kristovskis neredz tuvā nākotnē NATO paplašināšanos; politiskā loģika neļauj šobrīd uzņemt Ukrainu

Kādreizējais Aizsardzības ministrs un Eiropas Parlamenta deputāts, tagad Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis raidījumā “Alianses divas desmitgades: Latvijas ceļš...

“Instrumenti” vērienīgais koncerts “Arēnā Rīga” jau rīt!

Jau rīt, 26. oktobrī, Latvijas mūzikas cienītājiem būs iespēja piedzīvot vienu no šī gada vērienīgākajiem mūzikas notikumiem Latvijā – “Instrumenti” uzstāsies “Arēnā Rīga” ar...

POPULĀRĀKIE