Raidījumā “Alianses divas desmitgades: Latvijas ceļš kopā ar NATO” Latvijas Ārpolitikas institūta direktors un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Kārlis Bukovskis raksturo Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta ietekmi, lai pirms 20 gadiem Latviju uzņemtu NATO, tāpat arī skaidro, kā gadu gaitā Latvija kļuvusi par cietāku riekstu Krievijai.
Nupat ASV prezidenta vēlēšanās uzvaru guvis republikāņu kandidāts Donalds Tramps. Brīdī, kad Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, pie varas ASV bija Džordžs Bušs. Kā varētu raksturot prezidenta ietekmi un lomu Baltijas valstu uzņemšanai aliansē? “Amerikas Savienotās Valstis tāpēc arī ir stratēģiskais partneris Baltijas valstīm,” norāda Bukovskis.
Viņš turpina: “Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politika – tas bija milzīgs devums tam, ka mums izdevās arī vēlāk atjaunot valsti, pārstāvniecības turēt Vašingtonā, kas darbojās un lobēja Baltijas valstu neatkarību.” Tāpat arī Krievijas karaspēka izvešana no Baltijas valstīm, pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai – ASV atbalsts bijis gana svarīgs.
“Mēs šobrīd būtu ļoti citādākā situācijā, tāpēc arī tad, kad ir runas par to, kas, es saprotu loģiku, Vācijā ir, – lai palielinātu aizsardzības budžetu, ir jāstāsta, ka Krievija tūlīt uzbruks Eiropas Savienības, NATO teritorijām, tad visticamākais, ka Baltijas valstīm. Viņi jau nevar tā pateikt, ka vispār mums ir bail tikai tāpēc, ka viņi draudēja mums ar kodolieročiem saspridzināt Berlīni, kas ir reāls fakts,” viņš stāsta.
“Tāpēc tā situācija veidojas tanī, ka šī retorika par to, ka Baltijas valstis ir nākamās, tā īsti nav līdz galam pamatota, jo, protams, ka mēs esam daudz sarežģītāks mērķis trīs iemeslu dēļ – viena lieta – mēs esam NATO valsts, divi – ASV ir mūsu protektors, ja drīkst tā izteikties. Šinī gadījumā tā stratēģiskā partnerība – tā ir funkcionējoša, un trešais – arī tāpēc, ka mēs paši šobrīd ļoti lielus resursus, naudas resursus veltām mūsu aizsardzības spēju beidzot celšanai un būvēšanai,” uzsver Bukovskis.
“Jo vairāk mēs to izdarām, arī caur atbalstu Ukrainai īstenībā, jo mēs vairāk to izdarām, jo šinī gadījumā mēs kļūstam par cietāku riekstu Krievijai jebkādiem mēģinājumiem. Ir tik daudz diemžēl citas valstis, kas ir arī maziņās valstis, arī bijušāKocins123@
s Padomju Savienības valstis – mēs šobrīd redzam, kas notiek Gruzijā, kur, lūk, jums ir situācija, kurā mēs, ja nebūtu bijuši NATO, ja nebūtu bijis arī ASV politiskais atbalsts, kur mēs varējām nonākt un kur mēs varējām būt.
Mans aicinājums ir nelikt mūs un citus Krievijas potenciālos mērķus vienā kategorijā – tur mēs esam tomēr drošākā situācijā, daudz drošākā situācijā, bet no otras puses – jātur arī prātā, kas tas ir pateicoties mūsu diplomātijai un partnerībām,” viņš rezumē.
Vairāk klausies raidījuma ierakstā:
