Lai gan daudzi no mums uz savas ādas tiešu klimata pārmaiņu ietekmi vēl neizjūt, mēs nenoliedzami virzāmies uz nākotni, kurā to sekas kļūs neizbēgamas un ikdiena pašreizējā komfortā vairs nebūs iespējama. Politisku lēmumu pieņemšana un sabiedrības paradumu maiņa nenoliedzami ir sarežģīta un laikietilpīga, un bieži vien to kavē birokrātija un īstermiņa domāšana. Turpretī inovācijas ir viens no svarīgākajiem risinājumiem, kas palīdz ātrāk un efektīvāk sasniegt nozīmīgus rezultātus ilgtspējas jomā jau šodien.
Pozitīvām pārmaiņām nepieciešama politiskā griba un sabiedrības informētība
Neraugoties uz brīdinājumiem, piemēram, neierastu siltu septembri un postošu krusu un plūdiem, ar ko saskaramies vismaz reizi gadā, sabiedrība ilgtspējas jautājumus aizvien neuztver nopietni un nevēlas tiem pievērsties, jo neredz tiešu ietekmi uz ikdienas dzīvi. Tā vietā, lai rīkotos jau šodien, mēs gaidām, līdz sekas kļūs tik acīmredzamas, ka vairs nevarēsim tās ignorēt. Piemēram, kad zaudēsim līdz šim viegli pieejamos dabas resursus vai saskarsimies ar grūtībām nodrošināt pārtiku.
Lai šajā jomā ko mainītu, vispirms par to vairāk jārunā. Publiskajā telpā ilgtspējīgas attīstības un inovāciju jautājumi tiek apspriesti reti un virspusēji, kā rezultātā sabiedrības informētība ir zema. Tāpat pārāk maz tiek runāts par veiksmes stāstiem, kas var kalpot par iedvesmu citiem uzņēmējiem un palīdzēt radīt inovācijas nākotnē. Diemžēl arī politiskā griba pieņemt ilgtermiņa lēmumus ir vāja – Latvija un pārējās Baltijas kaimiņvalstis joprojām dzīvo četru gadu politisko ciklu ietekmē, kur šādi lēmumi nereti tiek atstāti novārtā. Redzamu progresu ilgtspējas jomā lielā mērā palīdz sasniegt Eiropas Savienības noteiktās regulas un soda apmēra spiediens par to neizpildīšanu. Lai gan šis ārējais grūdiens palīdz, tas nevar aizstāt stratēģisku un pārdomātu pašmāju ilgtspējas vadību.
Jārīkojas tagad
Nenoliedzami – inovācijas ir rīks, kas esošos izaicinājumus atkritumu apsaimniekošanas, klimata pārmaiņu un citās ar ilgtspējīgu attīstību saistītās jomās var palīdzēt atrisināt daudz straujāk. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem ir lauksaimniecības un biotehnoloģiju nozare, kas savā darbībā aktīvi ievieš šos risinājumus jau vairāku gadu garumā un kurai ir augsts konkurētspējas potenciāls starptautiskā mērogā. Protams, nopelns ir arī mūsu universitātēm – Rīgas Tehniskajai universitātei un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei – par spēcīgu jomas ekspertu izglītošanu. Tomēr mazā tirgus, ierobežoto resursu un valsts atbalsta trūkuma dēļ liela daļa potenciāla diemžēl paliek neizmantota un spēcīgajiem talantiem un inovācijām atbalstu nākas meklēt ārvalstīs.
Tāpat jāatceras, ka inovācijas nav tikai lielo uzņēmumu iespēja – arī mazie tirgus spēlētāji un jaunuzņēmumi var veicināt tik nepieciešamās pārmaiņas ilgtspējas jomā, tomēr attīstībai nepieciešama atbilstoša vide un iedrošinājums. Platforma, kas par iniciatīvām šajā jomā palīdz pastāstīt plašāk, ir Baltijas Ilgtspējas inovāciju balva, kuras ietvaros tiek izcelti un godināti dažādu Baltijas uzņēmumu, organizāciju un ilgtspējas vēstnešu īstenotie projekti un ilgtspējīgi sasniegumi neatkarīgi no to mēroga. Tā arīdzan ir iespēja tīkloties, gūt vērtīgu atgriezenisko saiti no citiem dalībniekiem un žūrijas, kā arī dibināt jaunas sadarbības un atvērt durvis nākotnes izaugsmei.
Lai sasniegtu panākumus ilgtspējas jomā, mums visiem jāsāk rīkoties tagad. Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvija šajā jomā aizvien atpaliek – kamēr mums trūkst drosmes pieņemt izlēmīgus lēmumus, igauņi gūst sasniegumus ar stratēģisku domāšanu, un lietuvieši, kā ierasts, ir pazīstami ar savu uzņēmību un gatavību riskēt. Latvijas sabiedrībai, uzņēmumiem un lēmumpieņēmējiem jāsaprot, ka inovācijas ir nepieciešamība, kas palīdzēs izvairīties no vēl lielākiem izaicinājumiem nākotnē. Jo ātrāk pieņemsim šo patiesību, jo labāk varēsim sagatavoties izmaiņām un nodrošināt dzīvotspējīgu nākotni sev un nākamajām paaudzēm.
Kristaps Cīrulis,
Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas vadītājs