Ne tikai cilvēku dzīvēs viss plūst un mainās, bet arī dabas pasaulē vides izmaiņu, cilvēku ietekmes un citu iemeslu dēļ norit nepārtrauktas izmaiņas. Raidījumā “Zaļais stūris” ornitologs Jānis Ķuze atklāj, kura putnu suga Latvijā, visdrīzāk, tuvā nākotnē varētu izzust un kura – neticami un laimīgi atgriezusies.
“Tai, kurai klāsies visgrūtāk diemžēl ir (viena no tādām sugām) zaļā vārna, par kuru man vēl tēvs stāstīja, ka viņš bija redzējis viņu uz telefona vadiem ceļu malās. Protams, tā nebija ļoti parasta suga, bet tā bija suga, kuru tajā laikā cilvēki ievēroja. Tas bija krāšņs, skaists punts, kas bija salīdzinoši plaši izplatīts,” stāsta ornitologs.
Viņš turpina: “Šobrīd mēs diemžēl skatāmies, kā mums pēdējie smilšu graudi plūst ārā starp pirkstiem – burtiski palikuši padsmit pāru. Tā ir vistālākā populācija Eiropā, ziemeļos, un tuvākās populācijas ļoti izolētas un ļoti tālu projām. Līdz ar to, ja vien nenotiks kāds brīnums, diemžēl mēs nākotnē redzēsim to, ka šis putns no mūsu faunas pazudīs.”
Tomēr, kura ir tā putnu suga, kas ir neticami atgriezusies Latvijā? “Ja mēs runājam par putniem, kas ir neticami atgriezušies, es noteikti gribu pieminēt jūras ērgli, kas 60. gados skaitījās kā izzudis ligzdotājs, lielā mērā pateicoties DDT, kas tajā laikā tika lietots, pateicoties šaušanai, ligzdu ciršanai – tur bija vesela virkne ar visādām sliktām lietām, kas notika,” skaidro Ķuze.
Šobrīd gan pieredzēta ļoti pārliecinoša jūras ērgļu atkopšanās, kam lielā mērā par pamatu bijuši gan aizsardzības pasākumi, gan arī tas, ka putns ir salīdzinoši plastisks, teic ornitologs: “Respektīvi – viņš spēj pielāgoties tām izmaiņām meža ainavā, ko mēs šobrīd Latvijā vērojam, jo Latvijas meži ir ļoti, ļoti fragmentēti – attaisiet jebkuru “google” karti un paskatieties lielos mežu masīvus. Šī ir suga, kas ar to spēj sadzīvot.
Ir daudzas sugas, kas nespēj, bet šī – spēj. Tāpēc jūras ērglis, ja vien nenotiks kaut kas ļoti negaidīti slikts, kā, piemēram, nupat ir stāsts par to, ka putnu gripa ir tiešām smagi situsi pa dažām Eiropas populācijas daļām, vai arī, piemēram, ja vēja parki nesāks viņus ļoti “pļaut”, kur es ceru, ka aizsardzības pasākumi tomēr nostrādās, – ja tās sliktās lietas nenotiks, tad šai konkrētajai sugai nākotne varētu būt puslīdz droša.”
