Depresija bieži ienāk klusi – bez skaļiem signāliem un redzama sabrukuma. Tā var slēpties aiz ikdienas pienākumiem, panākumiem un ārēja miera. Raidījumā “Noturības kodols” par šo tēmu runā psihiatre Laura Lejiete, skaidrojot, kā atšķirt pārejošas skumjas no klīniskas depresijas un kā nepalaist garām brīdi, kad nepieciešama profesionāla palīdzība.
Depresija nav slikts garastāvoklis vai slinkums. Tā ir medicīniska diagnoze. “Depresijas diagnozi uzstāda ārsts, primāri tā ir psihiatriskā diagnoze, bet to var arī darīt ģimenes ārsts,” stāsta psihiatre. Smagākos gadījumos ilga vērošana nemaz nav nepieciešama. “Ja ir ļoti izteikti smaga depresija, citreiz tas ir skaidrs jau pirmajās minūtēs,” viņa norāda. Izšķirošais nav tas, cik cilvēks ir noskumis, bet tas, cik ļoti cieš viņa spēja dzīvot – strādāt, gulēt un rūpēties par sevi.
Taču depresija ne vienmēr ir redzama. Sabiedrībā pazīstami cilvēki, kolēģi vai pat tuvākie var izskatīties “kārtībā”, kamēr iekšēji viss brūk. “Mēs nevaram spriest pēc tā, ko mēs redzam ārēji par cilvēku, it sevišķi, ja mēs viņu nepazīstam,” norāda Lejiete. Viens no pirmajiem signāliem bieži ir miegs. “Tas ir viens no pirmajiem simptomiem gandrīz jebkādiem psihiskiem traucējumiem,” viņa piebilst. Ilgstošs bezmiegs, agra pamošanās vai pārmērīga gulēšana ir sarkanie karogi, kurus ignorēt nevajadzētu.
Visbiedējošākā statistika izskan brīdī, kad saruna nonāk līdz pašnāvībām. “Līdz pat 90 procentiem cilvēku, kuri ir veikuši pašnāvību, līdz šim ir bijusi psihiatriska diagnoze,” stāsta psihiatre. Risku veido bioloģisku, psiholoģisku un sociālu faktoru kopums, un tas nekad nav viens vienīgs iemesls. Taču izšķiroša var būt apkārtējo klātbūtne. “Tuvo cilvēku vide un atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem,” norāda Lejiete.
Mūsdienās depresijai bieži ir vēl viens kluss sabiedrotais – perfekcionisms. Panākumi, augstas prasības, nemitīga vēlme būt labākajam. “Šī tēma ir ļoti aktuāla. Man personīgi praksē tā ir viena liela daļa no pacientiem,” stāsta psihiatre. Sākumā perfekcionisms palīdz kāpt augšup, bet ar laiku pārvēršas par smagu nastu. “Kaut kādā brīdī tā nasta kļūst par lielu,” viņa piebilst. Lūzuma punkts bieži pienāk brīdī, kad cilvēks saprot – perfekts visās dzīves jomās viņš nebūs.
Un tomēr daudzi vilcinās meklēt palīdzību. Bailes no stigmas un ierobežojumiem joprojām ir dzīvas. “Ja ir psihiatriska problēma, tad būtu jāvēršas pie psihiatra,” norāda Lejiete, uzsverot: “Absolūti lielākā daļa psihiatrisko traucējumu nav ierobežojošs faktors, piemēram, vadīt automobili.” Psihiatriskā palīdzība Latvijā ir pieejama bez maksas, bet medikamentiem ar depresijas diagnozi tiek nodrošināta 75 procentu kompensācija.
Ārstēšana nav viens universāls scenārijs. Dažkārt pietiek ar psihoterapiju, citkārt nepieciešami medikamenti. “Ja nepieciešami medikamenti, plus nemedikamentoza ārstēšana – šī kombinācija parasti ir vēlamā,” stāsta psihiatre. Mērķis nav tikai pārvarēt konkrēto epizodi, bet iemācīties laikus atpazīt signālus nākotnē. Depresija liek justies vienam, taču realitātē reti kurš ir pavisam viens – un palīdzības meklēšana ir spēka, nevis vājuma pazīme.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
