No šī gada visām Latvijas pašvaldībām ir jānodrošina iedzīvotājiem iespēju šķirot bioloģiskos atkritumus. Rīgā šī opcija ir spēkā jau kopš 2021. gada. Lai paskatītos, kā ir klājies galvaspilsētā un kādus secinājumus no tā varam izdarīt par to, kā ar šo procesu ies visā Latvijā, raidījums “Darbnīca” uz sarunu aicināja uzņēmuma Eco Baltia vide valdes priekšsēdētāju Jāni Aizbaltu.
Kā Rīgā ir gājis šo 3 gadu laikā ar bioloģisko atkritumu šķirošanu? Cilvēki ir sākuši šķirot vai nav sākuši? Kā mums iet ar šo visu?
No sākuma, kad šī iespēja uzradās, cilvēkiem bija ļoti liela interese un Rīgā uzradās pāris tūkstoši konteineru. Tad cilvēki sāka reāli šķirot un parādījās situācijas, ka varbūt kāds kaimiņš īsti nesaprot šo šķirošanu, konteineros sāka parādīties nepareizais materiāls. Un īstenībā pēc gada bija kritums konteineros.
Šobrīd no 1.janvāra visā Latvijā ir uzradusies šāda iespēja šķirot bioloģiskos atkritumus. Bet Rīga, skatoties uz savu iepriekšējo pieredzi, ir izdomājusi citādāku pieeju, jo brīvprātīgi tomēr viss neiet tā kā gribētos. Rīgā no 1.marta visām daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vismaz 10 dzīvokļi, bioloģisko atkritumu šķirošana ir obligāts pasākums. Es domāju, ka agri vai vēlu pie tā vajadzēs nonākt arī citām pašvaldībām.
Sākumā Rīgā tika izmantota pieeja ar finansiāliem instrumentiem, nosakot, ka bioloģisko atkritumu izvešana maksā 80% no sadzīves atkritumu cenas, pēc tam jau 60%. Diemžēl šādi burkāna tipa instrumenti nenostrādāja un tāpēc no 1.marta šis būs obligāti.
Bioloģiski noārdāmos atkritumus arī ir jāmāk šķirot un šajos konteineros nevar mest visu, kas ienāk prātā. Vai cilvēki ir pietiekami zinoši šajā jomā?
Mūsu parastais ieteikums iedzīvotājiem ir tāds – ja tas ir jūsu mājā bijis virtuvē vai piemājas dārziņā, tad to arī metiet tajā konteinerā. Viena no biežākajām kļūdām, kas arī manā ģimenē ir raisījusi asas diskusijas, ir par dzīvnieku izkārnījumiem – tie nav bijuši jūsu virtuvē, tie nav bijuši jūsu dārzā, tātad tie ir sadzīves atkritumi.
Protams, bioloģiskie atkritumi iet konteinerā bez iepakojuma un maisiņiem. Ja jūs jau esat iemācījušies šķirot iepakojumu, tad jums priekš tā jau ir konteiners. Es pats daru tā – atnāku līdz konteineriem ar maisiņu, bioloģiskos atkritumus izkratu brūnajā konteinerā un maisiņu iemetu pie iepakojumiem.
Cik lielu daļu no atkritumiem veido bioloģiski noārdāmie?
Jāsaka, ka ļoti lielu daļu. Te gan ir jautājums – vai mēs mēram pēc svara vai tilpuma? Pēc tilpuma tie būs 20 – 25%. Ja mēra pēc svara, tad bioloģija būs kādi 40%.
Kā Latvija izskatās uz kaimiņvalstu fona?
Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju mēs esam kaut kur pa vidu. Bet tas arī atšķiras pa pašvaldībām, jo katrai var būt citi noteikumi. Lietuvā šobrīd ir pašvaldības, kurās bioloģisko atkritumu šķirošana notiek gana labi un lielos apjomos, bet ir arī tādas, kur tas notiek diezgan kūtri. Igaunija gan ir krietni aiz mums – viņiem iet labi ar bioloģisko materiālu iegūšanu no kafejnīcām un restorāniem, bet iedzīvotājiem šāds pakalpojums netiek pat īsti piedāvāts.
Kā Latvijai iet lielo mērķu sasniegšanā atkritumu šķirošanas jomā? Eiropas Savienība ir noteikusi, ka 2035.gadā tikai 10% no visiem atkritumiem drīkstēs tikt apglabāti.
No šī mērķa mēs pagaidām esam stipri tālu, bet mēs uz to ejam un bioloģijai te būs ļoti liela nozīme. Ir arī izmainījusies metodika kā aprēķina noglabātos atkritumus. Līdz šim varēja aizvest visus atkritumus kopā vienā kaudzē uz poligonu un tur iedzīvotāju vietā bioloģiskie atkritumi tika izšķiroti ārā un ieskaitīti kā bioloģija. Bet no šī gada vairs tā nav – ja cilvēki nenodalīs bioloģiju uzreiz, tad statistikā tā skaitīsies kā noglabāta un bojās procentus. Tā ka bez bioloģisko atkritumu šķirošanas, kuri sastāda ap 40% no kopējā atkritumu svara, šādu mērķi sasniegt vispār nav iespējams.
Skatoties uz citiem šķirotajiem atkritumiem – iepakojumi, elektronika, riepas, tekstils un visas citas lietas – jāsaka, ka iet aizvien labāk un īstenībā iedzīvotāji pat pārsteidza ar savu aktivitāti, cik ļoti viņi izmanto šīs dažādās iespējas. Tā kā es domāju, ka mērķis ir sasniedzams, ja vien mums ies labi ar bioloģisko atkritumu šķirošanu.
