Raidījumā “Mežnīca” Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Uldis Grīnfelds un Latvijas Universitātes zinātniskais pētnieks Lauris Arbidāns skaidro, kā projekta ietvaros tiek pētīts, lai meža atkritumu produkts jeb skujas nesapūtu mežā, bet tās varētu pārstrādāt, iegūstot vajadzīgas vielas ķīmijas un farmācijais industrijai.
“Tā vīzija mums ir tāda, ka mēs vēlamies, lai šo resursu mēs neatstātu mežā un nepalielinātu ugunsbīstamību, teiksim, nesamazinot arī to ainaviskumu, jo tie nokaltušie kociņi diezgan ilgi stāv zemē un pūst, tad mēs saskatījām šeit iespēju – varbūt iespēja ir mežsaimniekam te dabūt kaut kādu resursu, ko varētu izmantot,” stāsta Grīnfelds.
Viņš turpina: “Tā kā mums ir diezgan liela pieredze attiecībā uz koksnes ķimiskajām tehnoloģijām un pārstrādes tehnoloģijas virzienos, tad viens no tiem veidiem, ko mēs saskatījām, ka procentuāli tie koki ir samērā maza caurmēra, līdz ar to tie nebūtu piemērojami dēļu vai kaut kādu zāģēšanas, kas mums ir populārākie apstrādes veidi. Tad mēs rēķinājām, ka tas varētu būt ļoti labi izmantojams priekš ķīmiskās rūpniecības, kurā mēs varam iegūt dažādas interesantas un vajadzīgas vielas.”
Projekta vīzijā iekļaujas vēlme identificēt galvenos punktus, kā šo skuju biomasu var pārstrādāt, paskaidro Grīnfelds. Savukārt pētnieks Arbidāns pievēršas skuju sastāvam: “Tur ir daudz visādas interesantas ekstraktvielas iekšā, ko mēs varam iegūt, bioloģiski aktīvas vielas, piemēram, polifenoli, poliprenoli, varētu būt dažādi lipīdi, vaski, ko tālāk dažādos pielietojumos var izmantot.”
Vaicāts, kas ir tās lietas, kas dod skuju pārstrādei priekšrocības attiecībā pret citiem augu valsts materiāliem, Arbidāns kā galveno nosauc materiāla plašo pieejamību: “Ja mēs skatāmies, cik mums ir meži, cik mums ir egles, protams, ka mēs varam iegūt daudz to materiālu. Tai pat laikā, ja mēs tagad izdomātu audzēt, piemēram, kaut kādas puķītes – cik mums milzīgas plantācijas vajag.
Tas ir atkal uz intensīvu lauksaimniecību – diezgan daudz zeme vajadzīga, laiks, nav teikts, ka tās vēl smuki izaugs. Šis ir vienkārši kā atkritumu produkts, ko mēs tālāk varam izmantot savā labā, nevis vienkārši ļaut tam mežā sapūt vai to sadedzināt.” Turklāt tās varētu būt ne tikai egļu, bet arī priežu skujas, kas ir diezgan līdzīgas, kā arī kadiķis, piebilst Latvijas Universitātes pētnieks.
