Jau ilgāku laiku Rīgas un pierīgas meži saskaras ar problēmu, kad motobraucēji, kvadraciklu braucēji un dažkārt arī velobraucēji izbraukā mežu teritorijas. Raidījumā “Mežnīca” SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra pastāsta vairāk, kā mežu izbraukāšana ietekmē ne tikai dabu tajā konkrētajā vietā, bet arī mūs visus.
“Negāz mežā, gāz trasē” – ir šobrīd “Rīgas mežu” uzsāktā kampaņa, lai uzsvērtu mežu izbraukāšanas problēmu un aicinātu visus braucējus izvēlēties speciāli izveidotās takas saviem braukšanas piedzīvojumiem dabā. “Šī problēma ir ļoti aktuāla, un tā ir aktuāla jau ļoti daudzus gadus – šis nav pirmais gads, kad mēs runājam par šo tēmu un arī darām lietas labā daudzas labas iniciatīvas,” norāda Skudra.
Viņa piemin arī lielo reģistrēto transportlīdzekļu skaitu, kas ir Rīgā un Rīgas apkārtnē, tāpat arī iedzīvotāju blīvums dara savu. “Visi grib braukt,” teic Skudra, “Es gribētu arī uzsvērt, ka tie nav tikai motociklisti, tie ir arī kvadraciklisti un arī varbūt tādi agresīvāki velobraucēji, bet nu pārsvarā tie ir kvadraciklisti un motociklisti, kuri ar nereģistrētiem transportlīdzekļiem vai precīzāk – transportlīdzekļi ir reģistrēti, bet tie nav ar numurzīmēm.
Tad tā sacensība starp mums, pašvaldības policiju un šiem motobraucējiem ir diezgan izteikta jau vairāku gadu garumā. Jāatzīst, ka līdz šim uzvarējuši ir šie te motobraucēji, kuri izbraukā mūsu meža teritorijas.” Vaicāta, kādi ir postījumi un vai tos var novērtēt naudas izteiksmē, “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja nosaka, ka naudas izteiksmē postījumi nav pārvērsti, jo tad būtu jāpiemēro ļoti specifiska metodika.
“Zemsedzes bojāšana – tas ir viens jautājums, protams, drošības aspekti ir cits jautājums, bet svarīgākais jau ir tas, ka Rīgas mežu teritorijas ir diezgan bagātas ar dažādiem biotopiem un dažādiem mikroliegumiem, un diezgan daudz rekreācijas objektiem,” viņa uzsver, nosaucot tikai dažas svarīgākās vietas – Buļļu kāpas, dabas parks “Piejūra”, kāpu masīvs Ziemassvētku kauju vietās, Garkalnes apkārtne, Baltā kāpa Jaunciema apkārtnē, Atara ezera apkārtne, Silakrogs un Mucenieki.
“Šeit visur ir daudzveidīgas dabas, daudzveidības dažādi parametri, kas pēc būtības būtu jāsaudzē, un, ja mēs esam izbraukājuši šo teritoriju, tad ir skaidrs, ka tur tuvākos gadus desmitus, iespējams, nekas tāds neaugs. Tāpēc mēs visi esam zaudētāji, kā sabiedrība kopumā, jo to nemaz tā naudas izteiksmē aplēst, es teiktu, nav tik viegli,” viņa paskaidro.
