Raidījumā “Zaļais stūris” rudens aktivitātes mežā un ūdeņos apspriež Māris Olte, Jānis Kļaviņš un mednieks Arvids Baumanis no SIA “Ieroči”. Trijotne pievēršas ne tikai mednieku un makšķernieku aktualitātēm, bet arī copes sāncensībai, medību sezonai un drošības jautājumiem, kas var glābt dzīvības, kā arī medību kolektīvu tradīcijām un saspīlējumiem.
Olte stāsta, ka makšķerēšanas kultūra šodien ir saspringtāka tieši sociālo tīklu dēļ, kur dominē “agresīvākie spēlētāji”. Tikmēr dabā ienāk pirmie sali, redzamas plānā ledus kārtiņas. Savukārt medību aktualitātēs joprojām svarīga tēma ir medību drošība.“Nevajag satraukties, ka zvēri ieraudzīs pārāk oranži tērptu mednieku, bet vajag satraukties par to, ja blakus stāvošais mednieks mūs neredzēs,” uzsver Baumanis.
Medību drošības aspektā, piemēram, spilgtas krāsas apģērbā, citviet Eiropā prasības ir vēl stingrākas nekā pie mums, skaidro Baumanis. “Spilgtas krāsas apģērbam jābūt vismaz 50 vai 60 procentos apģērba,” viņš min piemēru. Tāpēc redzamība nav tikai dekorācija – tā burtiski glābj dzīvības.
Tāpat Baumanis stāsta par medību kultūru Latvijā, precīzāk – mednieku kluba “Medze” kolektīvu no Kurzemes, kas svinējuši 100 gadu jubileju. Atsaucība bijusi īpaši liela, cilvēku gandarījums tāpat, tomēr bieži mednieku kolektīvos trūkst iniciatīvas. “Visi grib šīs te tradīcijas un norises, bet kādam ir jāuzņemas tās darīt,” nosaka Baumanis.
Tomēr mednieku ikdiena ne vienmēr ir vienota – bieži izceļas domstarpības par licencēm, pienākumiem un organizēšanu. “Tas ir tāds problemātiskais jautājums,” viņš atzīst, norādot, ka kopības sajūta prasa darbu, ne tikai vēlmes. Taču tieši tradīcijas un kopā būšana ir tās, kas satur medniekus kopā. Arī šogad rudens atgādina – medības un cope Latvijā nav tikai sports. Tās ir attiecības ar dabu un cilvēkiem, kas pie tās atgriežas no gada uz gadu.
